Šodien pulksten 15 Jelgavas pilsētas bibliotēkas galerijā atklāj Jāņa Spalviņa akvareļu izstādi «Vibrācijas».
«Laikā, kad vērtību kritēriji nogāzti no pjedestāla, Jānis Spalviņš atkal un atkal atgādina par klasiskām vērtībām, kas jāizplata mākslai, tai skaitā akvarelim,» mākslas zinātnieks Māris Brancis J.Spalviņu salīdzina ar donu Kihotu, kurš cīnās par akvareļglezniecības pastāvēšanu latviešu mākslā.
J.Spalviņš savās radošajās izpausmēs ir daudzpusīgs – viņu ar pilnām tiesībām var uzskatīt gan par gleznotāju, gan vides, dizaina un reklāmas mākslinieku, izstāžu un ekspozīciju iekārtotāju, grāmatu ilustratoru, starptautisku projektu, simpoziju un izstāžu kuratoru.
Ilgie darba gadi Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, kur ekspozīciju veidošana un iekārtošana noritēja plecu pie pleca ar akvarelistu Kurtu Fridrihsonu, tuvināja viņu arī šai glezniecības nozarei, atklāja tās specifiku, noslēpumus un neatkārtojamās iespējas. Krāsu spēle, tehnikas pārzināšana un ātra reakcija, improvizācija, jaunas atklāsmes, papīra dažādība, kompozicionālie meklējumi attīsta profesionālo pieredzi.
Mākslinieku piesaista ainava, visbiežāk jūra, vēl pareizāk būtu teikt, ka viņu pievelk krāsa, visbiežāk divu trīs krāsu izteikti pretstati, kas palīdz veidot telpu, dziļumu, bezgalību. J.Spalviņa ainavās nav nekā konkrēta, precīza, taču viņa vīrišķīgi racionālais krāslaukumu kārtojums atraisa skatītāja fantāziju, aicina meditēt par mūžīgām vērtībām, no ikdienas sīkumainības paceļoties romantisma un harmonijas piesātinātā pasaulē.
