Šodien, 3. jūnijā, Dāvidam Bīskapam, Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājam no 1924. līdz 1930. gadam, aprit dzimšanas 119. gadskārta.
Šodien, 3. jūnijā, Dāvidam Bīskapam, Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājam
no 1924. līdz 1930. gadam, aprit dzimšanas 119. gadskārta.
D.Bīskaps dzimis 1879. gada 3. jūnijā Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagasta «Milleru» saimnieka ģimenē. Tēvs viņam bija latvietis, māte vāciete.
Izglītības gūšanas ceļš
Mācīties Dāvids sācis Zaļenieku pagastskolā. Krītot viņš lauzis kāju un skolu vajadzējis atstāt. Pēc izveseļošanās mācījies Jēkabnieku pagastskolā, tad Zaļās draudzes skolā. 1895. gadā iestājies Jelgavas ģimnāzijā. To pārņēma krievu vadība vācu valodas vietā par mācību valodu kļuva krievu valoda.
Labo sekmju dēļ D.Bīskapam piešķirta prāva stipendija. Vecākajās klasēs viņš sācis pasniegt privātstundas. Sevišķi spējīgs viņš bijis latīņu valodā.
1900. gadā D.Bīskaps ģimnāziju beidza un rudenī devās uz Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti. Tur Bīskaps kopā ar citiem latviešiem dibinājis studentu pulciņu «Darbs». Viņš rīkojis sapulces, lasījis zinātniskus referātus, izveidojis kori.
1906. 1911. gadā Bīskaps strādājis par ārstu Alūksnē, Vilcē, Mežotnē, Žeimē, Bersmuižā. Viņš apprecējis Auru pagasta skolotāja meitu Olgu Rozenbergu.
1912. gadā Bīskaps studiju nolūkos devies uz Berlīni, kur papildinājies iekšķīgās un bērnu slimībās. 1913. gadā sācis ārsta praksi Jelgavā. 1914. gada 18. jūlijā iesaukts karadienestā kā rezerves ārsts, dienējis Kauņas cietoksnī. Pēc tā krišanas nokļuvis Krievijā, 1918. gada rudenī viņš no dienesta atbrīvots.
Aktivitātes Jelgavā
D.Bīskaps atgriezies Jelgavā un atjaunojis ārsta praksi. Sevišķi rosīgs darbs sācies brīvajā Latvijā. D.Bīskaps izveidojis Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļu, atvēris Sarkanā Krusta slimnīcu (māja vēl tagad atrodas Palīdzības ielā, tajā darbojās kara hospitālis), palīdzējis atvērt Tērvetes tuberkulozes sanatoriju, darbojies Tuberkulozes, Vēža apkarošanas un Bērnu aizsardzības biedrībā, Jelgavas Latviešu biedrībā, Jelgavas Teātra biedrībā, Zemgales klubā, Tautu tuvināšanas biedrībā, aizsargu organizācijā, «Tautu palīdzībā» un citās sabiedriskās organizācijās, piedalījies J.Čakstes pieminekļa atklāšanā. Pildījis Jelgavas apriņķa un tiesu ārsta pienākumus.
Braucis pa Latviju ar dažādiem priekšlasījumiem, sarakstījis vairākas populāras medicīnas grāmatas: «Ķemeru veselības avoti», «Lipīgās slimības» (5 izdevumi), «Māte un bērns» (4 izdevumi), «Sieviete no bioloģiskā viedokļa», «Sieviete māte», «Lielais mājas ārsts», «Kā izsargāt bērnus no alkohola un smēķēšanas».
Viņa raksti publicēti periodiskos izdevumos «Dzimtenes Vēstnesis», «Jaunie Laiki», «Jaunās Latviešu Avīzes».
No 1923. līdz 1925. gadam bijis laikraksta «Jaunais Zemgalietis» atbildīgais redaktors. Iznācis viņa «Ārstniecības kalendārs». Kā līdzstrādnieks darbojies Derīgu grāmatu nodaļas izdotajā «Konversācijas vārdnīcā». Par savu darbību Latvijā apbalvots ar Sarkanā Krusta, Tuberkulozes apkarošanas biedrības un Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī ar Aizsargu nopelnu krustu.
D.Bīskaps bijis akadēmiskās vienības «Austrums» (studentu biedrība) vecbiedrs, biedrībā uzņemts 1927. gadā un darbojies tur līdz mūža galam.
Trimdas gaitas
No savas agrākās pieredzes (1919. un 1940. g.) pazīdams lieliniekus un negribēdams trešo reizi piedzīvot teroru, viņš 1944. gada septembrī kopā ar ģimeni devies uz Vāciju. Tur bēgļu nometnēs strādājis par ārstu. Zināšanas papildinājis Getingenes universitātes klīnikās.
Trimdā D.Bīskapam iznākušas vairākas grāmatas, kurās viņš stāsta par savu dzīvi, studijām, ārsta gaitām. Tajās minēti gadījumi no prakses, stāstīts par laupītāju Kaupēnu, Brigaderes izvadīšanu, mākslinieku Voldemāru Irbi un dzejnieka Pavasaru Jāņa pēdējām dienām.
1950. gadā D.Bīskaps no Vācijas ieceļojis ASV un apmeties Leikvjū pilsētiņā, Mičiganā. Te dzīvojusi arī viņa meita ārste Elga ar znotu ārstu Nikolaju Kažmeru. Te Bīskaps vadījis evaņģēliski luterisko draudzes kopu. 1954. gadā sācis izdot «Ārstniecības kalendāru», ar saviem rakstiem piedalījies laikrakstu «Latvija», «Amerikas Vēstnesis» veidošanā, publicējies žurnālos «Mūsu Domas» un «Trimdas Skola».
Aiziet mūža mīlestība
1956. gada 21. martā pēc grūtas slimības aizsaulē aizgājusi viņa dzīvesbiedre Olga, trūcis tikai divu mēnešu līdz Bīskapu pāra zelta kāzām.
D.Bīskapa meita Edīte Brammale tagad ir 91 gadu veca, dzīvo Anglijā, viņas māsa Elga dzīvo ASV.
Dāvids Bīskaps piedzīvojis 92 mūža gadus un 1971. gada 30. martā Leikvjū slimnīcā Mičiganā aizgājis aizsaulē.
Tagad Dāvida Bīskapa ģimenes kapos Leikvjū pilsētiņā viņam līdzās atdusas sieva, dēls Egons, znots Nikolajs Kažmers, tante Emma Rozenberga.
