Lai Latvijas Republikai 98. gadadienā dāvinātu Ģederta Eliasa gleznu – Izabellas Cielēnas mātes un mākslinieka māsas Maijas Cielēnas (1889–1988) portretu –, Latvijas vēstniecībā Zviedrijā viesojās I.Cielēna ar dēlu Ilmāru Svensonu, informē Latvijas vēstniecība Zviedrijā. Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis dāvinājumu pieņēma ar lielu gandarījumu un pateicību. Pēc I.Cielēnas lūguma šai gleznai turpmāk jābūt apskatāmai Latvijas vēstniecībā Stokholmā. Tā ir vieta, kur viņa bieži viesojas, piedalīdamās vēstniecības sarīkojumos.
I.Cielēna pastāstīja, ka šī glezna tapusi 20. gadsimta 20. gados. Maija Cielēna kopā ar savu vīru, bijušo Latvijas politiķi, diplomātu un ārlietu ministru Fēliksu Cielēnu (1888–1964) un meitu Izabellu 1944. gadā, bēgot no padomju okupācijas, nonāca Zviedrijā. Viņiem izdevās paņemt sev līdzi astoņas Ģ.Eliasa gleznas.
Tā kā Ģ.Eliasam nebija pēcteču, pēc viņa nāves 1975. gadā visi PSRS okupētajā Latvijā esošie darbi – ap 800 eļļas gleznām, simtiem akvareļu, pasteļu un citu darbu – nonāca padomju varas īpašumā. M.Cielēna iesniedza mantojuma tiesību pieteikumu padomju varas iestādēm un pēc teju desmit gadu pūlēm panāca kompensāciju aptuveni miljona zviedru kronu (simt tūkstošu eiro) vērtībā. Kompensācija tika izmantota, lai 1984. gadā nodibinātu Ģ.Eliasa fondu Stokholmā. Par tā pirmo priekšsēdi kļuva I.Cielēnas vīrs Ketils Genmarkers (Kettil Genmarker), vēlāk to vadīja pati. Latvijai atgūstot neatkarību, fonds atbalstīja Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja darbību. Tagad fonds darbojas Latvijā, tā uzdevums – veicināt Ģ.Eliasa mākslas pētniecību un popularizēšanu. Mākslinieka glezniecības krājums atrodas Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
Vēstniecībai dāvinātais mātes Maijas portrets I.Cielēnai ir ļoti dārga piemiņa. Tā ir viena no astoņām Ģ.Eliasa gleznām, kas piedzīvojušas vairākkārtīgu pārceļošanu. 1930. gadu nogalē I.Cielēnas tēvs Fēliks Cielēns bija Latvijas sūtnis Francijā. Pie Cielēniem tolaik kādu mēnesi viesojies arī Ģ.Eliass. Pēc tam, kad Vācija okupēja Parīzi, 1940. gadā Cielēnu ģimene devās uz Francijas dienvidiem, vēlāk uz Šveici, tad atgriezās Latvijā – Eliasu dzimtas mājā Platones Zīlēnos. Visas astoņas minētās gleznas tādējādi tika pārvestas atpakaļ uz Zīlēnu mājām Latvijā. Tur Otrā pasaules kara gados mitinājās un lauku darbus strādāja paliela Eliasu ģimenes un radu saime. Arī Ģ.Eliass tur dzīvoja, taču viņam vienīgajam nebija jāstrādā lauku darbi, ģimene uzskatīja, ka māksliniekam jāglezno.
Tuvojoties padomju karaspēkam, 1944. gadā F.Cielēns, Latvijas Centrālās padomes Memoranda līdzautors un aktīvs padomes dalībnieks, nolēma kopā ar ģimeni bēgt uz Zviedriju. Kārtējo reizi gleznas tika izņemtas no rāmjiem un sarullētas. Šoreiz divos saiņos, jo F.Cielēns bija nolēmis ņemt līdzi arī liela izmēra darbus. Jau labu gabalu nobraukuši, līdz F.Cielēns pamanīja, ka ratos trūkst viena gleznu saiņa. Griezušies atpakaļ uz Zīlēniem. Ģ.Eliass tās bija izcēlis no bēgļu ratiem, jo uzskatīja par pārāk nozīmīgām, lai riskētu ar to zaudēšanu Baltijas jūras viļņos.
