Ieskatoties kalendārā, tas nenovēršami liecina – aizrit pēdējā maija diena. Gluži vai vienā mirklī iedegās narcišu un tulpju liesmas, un tikpat ātri tās arī nodzisa, dodot vietu baltajiem, zilajiem un violetajiem ceriņu ķekariem. Burtiski dažās dienās baltās sniega kupenās pārvērtās plūmes, ķirši un ābeles, kuru baltumu noskaloja lietus šaltis, lai pēc pāris nedēļām atdzīvotos lepnais jasmīns, ar reibinošo smaržu piepildot pagalmus, ceļmalas un parkus. Tam visam pa vidu satraukums skolās un augstskolās, kārtojot pēdējos pārbaudījumus un gaidot, ko nesīs eksāmeni, kam vieni jau gājuši cauri, bet kam citi neparko neuzticas un vēl pēdējā vakarā steidz atkārtot nesaprasto.
Tici vai ne – tas nozīmē: kalendārā vasara ir sākusies. To jau sajutuši skolēni, kam šis nav izlaiduma gads, aizverot skolas durvis un metoties vasaras brīvībā. Kāds devies pie vecvecākiem uz laukiem, kur palīdzēs dārza darbos un katru dienu vēros, vai zemenes dobē jau nesāk sārtoties un starp aveņu kātiem nepavīd kāds sarkans plankumiņš, ko likt uz kārā zoba. Kādam citam vasara paies, gūstot pirmo darba pieredzi, kas ļaus novērtēt katra eiro ceļu līdz maciņam un piešķirs tam pavisam citu vērtību, kad par pirkumu būs jāmaksā no savas kabatas. Vasara ir arī atvaļinājumu, brīvdabas pasākumu un ceļojumu laiks, kad daudzviet iestādēs un uzņēmumos iestājas rāmāks darba periods. Cilvēki daudz labprātāk nododas pasākumiem pie dabas, apmeklē koncertus vai ģimenes un draugi vienkārši pulcējas dārza svētkos.
Laika ritējums, kas kļuvis arvien straujāks, izskries cauri izlaidumiem, Jāņiem, koncertiem un festivāliem, pirmajiem kartupeļiem, plūmju un ķiršu pilniem kokiem, iekodīsies aprasojušā ābolā, izvirpuļos starp jauno stārķu riņķiem virs zeltainām druvām, sapīsies dālijās izvilktos zirnekļu tīklos, sasildīsies valsts svētku sveču liesmās, uzvēdīs pīrāgu, piparkūku un eglīšu skuju smaržu, pacels gaisā sniega pārslu virpuli, izvilks no krastiem upes, uzziedinās sniegpulkstenītes un pienenes un atkal iemetīsies ābeļu zaros, kurus apklās baltiem, baltiem palagiem. Būsim turpat un tomēr ne – laika spirālē jau pakāpienu augstāk, smēlušies jaunu pieredzi un kļuvuši gudrāki.
