Tādi postījumi Jelgavas novada laukos vēl nav pieredzēti – aizvadīto ziemu un sevišķi tās beigu īpatnības nav pārcietusi vairāk nekā puse rapšu lauku. Daudziem zemniekiem bojā gājuši pat visi sējumi, tādēļ patlaban, turpinot kaisīt minerālmēslus, sausākajos laukos steigšus dodas arī sējmašīnas. Lauksaimnieki gan teic, ka ar riskiem rēķinās, un, rekordaugsto šīs sezonas rapšu iepirkuma cenu reibināti, cenšas iespējami drīz pelēkajos laukos iesēt vasarājus. Turklāt augkopības speciālisti brīdina, ka pavasaris gaidāms sauss, tādēļ kavēties ar darbiem nevar.
Pirmā vasarāju sējas diena vakar bija Glūdas pagasta saimniecības «Ziemeļi» laukos Viesturu pusē, kur mežmalā smilšainākas un tādējādi apžuvušas augsnes. Jāpārsēj puse jeb 150 hektāru no visiem ziemas rapšiem, secina zemnieks Juris Kaņepe un, stāvēdams uz lauku ceļa, rāda – vienā pusē 40 hektāros rapši pārziemojuši gandrīz lieliski, taču otrpus ceļam teju viss lauks pelēks. «Ir daudzi faktori, kurus paši nemaz neizprotam,» viņš saka, bet par galveno likstu iemeslu sauc pēdējo marta salu. Sniegs jau bija nokusis, un sala dēļ kustīgā augsne aptuveni piecu centimetru dziļumā pārrāvusi savlaicīgi iesēto un rudenī labi saaugušo rapšu saknes.Svarīgi ievērot sējas termiņuSējas termiņu ievērošana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos nosaka rapšu pārziemošanas spējas un ko var ietekmēt pats zemnieks, uzsver SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa. «Līdz 20. augustam tas tomēr ir jāizdara,» saka speciāliste. Tomēr pērn vasaras otrā puse bija slapja, iekavējās ražas novākšana un līdz ar to arī sējas darbi. Zemnieks J.Kaņepe atzīst, ka pat dažas dienas pēc noteiktā termiņa sētie rapši pēdējos sējumos dīguši negribīgi, jo pirmie rudens mēneši bija vēsi. «Šajā ziemā daudz kas bija no sniega atkarīgs – kur daudz, tur pārziemoja labi, bet vietās, kur klajumos sniegu nopūta, rapši apsaluši,» vērtē «Ziemeļu» saimnieks. Nedēļas nogalē I.Grantiņa ievērojusi, ka visvairāk cietuši rapši Bauskas un Jelgavas novados, bet uz Kurzemes pusi situācija izskatās labāka. «Zemgalē ir tiešām traki,» viņa konstatē. Marta atkusnis un zemā gaisa temperatūra pēc tam piebeigusi vismaz 50 procentu rapšu sējumu. Dažiem zemniekiem jāpārsēj pat visi lauki. Kvieši izskatoties labāk, šur tur arī panīkuši, bet kopumā bojā gājis ne vairāk par desmito daļu sējumu. Biedrības «Zemnieku saeima» lauksaimniecības speciālists Ingmārs Sniedze skaidro, ka vēl dramatiskāka situācija izveidojusies Lietuvā, kur ziema bijusi liktenīga vismaz 70 procentiem rapšu un pusei kviešu un citām graudaugu kultūrām. «Visi lauki jādabū ideāli»Tiklīdz var uzbraukt uz lauka, iznīkušās rapšu platības jāpārsēj, mudina I.Grantiņa, piebilstot, ka kavēties nedrīkst, jo gaidāms sauss pavasaris. Par to liecina jau pašlaik salīdzinoši zemais ūdens līmenis upēs. Palu laiks Zemgales laukos šopavasar bijis labvēlīgs, vienīgi ap mazajām upītēm platības apslīkušas. Eksperte atgādina – lai arī minerālmēslu un graudaugu sējas darbi jāsteidz, pārmitrās augsnēs tomēr jāuzmanās neiebraukt pārāk dziļas rises, kas tiek ņemtas vērā, piešķirot platību maksājumus. Zemnieks J.Kaņepe stāsta, ka pārsēj veselus apgabalus. Pa virsu apskādētajiem rapšiem sēj tā sauktās līnijšķirnes, kam raksturīga mazāka ražība nekā hibrīdšķirnēm. Taču daļa ziemas rapšu būs pārziemojuši, tādēļ rapšiem jāsanāk labiem. «Visi lauki jādabū ideāli, šogad nīkuļot nedrīkst, jo nezinām, cik ilgi cenas būs tik labas,» saka J.Kaņepe. Viņš jau noslēdzis līgumus, kuros daļu ražas paredzēts realizēt par 422 eiro tonnā. Tā biržās ir par trešdaļu augstāka cena nekā šajā laikā pirms gada. ViedoklisIngrīda Grantiņa, LLKC Augkopības nodaļas vadītāja Sējot ziemājus, normāli būtu rēķināt, ka līdz 20 procentiem sējumu varētu ziemā aiziet bojā, jo ziemāju ražība ir par piektdaļu augstāka nekā vasarāju. Ņemot vērā sēklas materiāla, augsnes apstrādes, mēslošanas un ķimikāliju izmaksas, rēķinām, ka viena hektāra pārsēšana zemniekam rada papildu 89 latu izdevumus. Tā kā pašlaik rapšu cena ir diezgan augsta (ap 300 latu), tad tas varbūt nav tik traki, turklāt tukšus laukus atstāt būtu tikai un vienīgi zaudējumi, turklāt daudzi zemnieki jau noslēguši līgumus par gaidāmās ražas realizāciju.
