Taupība un ekonomiskā krīze nevar neietekmēt uzņēmējus, kuri darbojas tūrisma, viesmīlības un ēdināšanas biznesā. Kā klājas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos?
Iedzīvotāji arvien rūpīgāk plāno savus ikdienas tēriņus, un nereti ēšana ārpus mājas, nakšņošana viesnīcā, atpūta vai izklaide būs pirmie izdevumi, no kā cilvēki atteiksies.Jelgavas rajona un pilsētas Tūrisma informācijas centrā «Ziņām» pastāstīja, ka patlaban, jaunā gada sākumā, centrā nejūtot nekādu izmaiņu – cilvēki nākot un interesējoties tāpat kā līdz šim. Daudziem uzņēmējiem tūrisms nav pamatnodarbošanās, aktuāli ir brīvdienu piedāvājumi, bet dažādos viesu namos un tūrisma objektos situācija varot atšķirties, piebilda TIC darbinieces.Mazsvarīga nav tā atrašanās vieta – lielas šosejas malā vai dziļi laukos. Būtiska arī reklāma, uz ko ceļmalas krodziņu īpašnieki var ietaupīt, jo ēka redzama jau pa gabalu.Ceļmalas krodziņi atkarīgi no ceļa «Periods nav no vieglajiem, bet cilvēki pie mums brauc. Varbūt mazāk tāpēc, ka ir ziema un ārā nemīlīgs laiks. Esam īsts ceļmalas krodziņš,» stāsta viesu nama «Aitiņlauvas» saimniece Brigita Reinfelde. Tas atrodas Valgundes novadā, Rīgas – Liepājas šosejas 22. kilometrā. Viesu nams tapis pirms nepilniem trim gadiem klajā laukā pilnīgi tukšā vietā. Tas ir mazais uzņēmums, kas dod darbu 14 cilvēkiem no Kalnciema, Tukuma rajona un Rīgas. Savukārt interesantais nosaukums «Aitiņlauvas», kuram arī ir sava nozīme klientu piesaistīšanā, esot salikums no diviem māju nosaukumiem. Viesu nama būvniecībā un iekārtošanā izmantoti ES struktūrfondu līdzekļi, atklāj B.Reinfelde.Lai gan tūrisma nozarē vērojams PVN likmes kāpums, «Aitiņlauvu» bistro un restorānā cenas neesot paaugstinātas. Arī viesnīcas numuriņiem un konferenču zāles izmantošanai cenrādis palicis līdzšinējais. Līdzīgi rīkojies ceļmalas krodziņa «Zemnieka cienasts», kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, autoceļa Rīga – Šauļi 43. kilometrā, īpašnieks Modris Jansons. Arī tur cenas neesot kāpušas ne ēdināšanai, ne pieciem viesnīcas numuriņiem. Bijusi doma tās pat samazināt, taču energoresursu dārdzība neļaujot īstenot ieceri. «Jebkurā gadījumā PVN «paņēmām uz sevi»,» piebilst M.Jansons, vēlot arī citiem uzņēmējiem izturēt un nomierināties. Apmeklētāju skaits «Zemnieka cienastā», sākot ar pērnā gada decembri, samazinājies par 40 procentiem, bet šā gada janvārī M.Jansons prognozē, ka klientu daudzums būs samazinājies par 60 procentiem. Tikpat krities arī apgrozījums. Tas liecina par krīzi, jo ēst ārpus mājas ir pārtikušas sabiedrības pazīme. Mazāk tiekot rīkotas viesības un bēres. Viesnīcas noslogojums patlaban esot 20 – 30 procentu, stāsta M.Jansons.Izdzīvos, kas mainīsiesUzņēmēja B.Reinfelde turpretī atzīst, ka cilvēki joprojām grib rīkot svinības. Jo īpaši iecienītas svētku pusdienas 10 – 15 personām. Tiekot domāts arī par citām brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm, ko piedāvāt klientiem. Viesu nama apmeklētāji var aizstaigāt līdz Lielupei, kas atrodas 200 metru attālumā. Vasarā iespējams atpūsties bērnu rotaļu laukumā, kuru šogad plānots paplašināt. Viesi arī tiekot informēti par tuvējiem apskates objektiem – Valgundes pareizticīgo sieviešu klosteri, Ložmetējkalnu, Ķemeru Nacionālo parku un citiem. «Aitiņlauvas» sadarbojas ar Jelgavas rajona un pilsētas Tūrisma informācijas centru. Bet «Zemnieka cienasts» šogad iecerējis pašu spēkiem izgatavot jaunas atrakcijas. Sezonā turpinās darboties minigolfa laukums un pašreizējās 15 atrakcijas, no kurām trešā daļa pieejamas bez maksas. «Darbinieki «Zemnieka cienastā» netiek atlaisti, bet dzīvojam tādā kā «lāča ķepas režīmā» – dodam garākas brīvdienas starp maiņām, ar darbiniekiem runājam par taupību. Cilvēki ir nobijušies, visapkārt jūtama nedrošība, bet man, saimniekam, jābūt tai drošajai klintij un balstam, kas citus mierina,» par savu jauno misiju smej M.Jansons. Paldies Dievam, ka uzņēmējam neesot lielu parādu bankās. Pērn viņš varējis atļauties nodarboties ar labdarību – ziedot Jelgavas pils izgaismošanai, bet Ziemassvētkos – pensionāriem un invalīdiem.Bez algota darba neiztiktuSavukārt Vircavas pagastā viesu mājas «Māras muižiņas» saimniece Ieva Briģe uzsver, ka tūristu palicis mazāk jau kopš pagājušās vasaras nogales un bizness kļuvis par hobiju. «Labi, ka man ir pastāvīgs algots darbs. Nezinu, kādam jābūt šim biznesam, lai ar to izdzīvotu. It īpaši šajā situācijā,» atzīst uzņēmēja. Viņa piebilst, ka acīmredzot būs jāmaina biznesa piedāvājums. Arī šajos laikos jaunieši grib rīkot «tusiņus», bet ģimenes ar bērniem labāk izvēlēsies doties pastaigā uz mežu, nevis izmantos lauku tūrisma mītni.Kaut arī kempingi pie mums galvenokārt orientējas uz siltāku laiku un ziemā tiem ir klusuma un miera periods, «Ziņas» interesējās, kādas ir Svētes pagasta kempinga «Grantiņi» īpašnieces Ņinas Tihonovas ieceres. Uzņēmējai pieder divi Ērmiķu karjeri. Viņa uzņēmējdarbībai nedomājot mest mieru, taču bizness neejot, kā plānots. Esot arī padomā jauni projekti, bet par tiem vēl negribot runāt. «Mums ir tīrs ūdens, laivas, ūdens velosipēdi un batuts, tomēr cilvēki vairāk izvēlas vienkārši sauļoties, cept šašlikus, svinēt kāzas, dzimšanas un vārda dienas,» piebilst uzņēmēja. UzziņaiViesu nams «Aitiņlauvas» piedāvā bistro pakalpojumus, krodziņu ar īpašiem ēdieniem, svinību telpas, saunu ar baseinu, konferenču zāli, viesnīcas numurus.2008. gadā uzvarējis konkursa «Latvijas labākais tirgotājs» jaunās nominācijas «Videi draudzīgs tirgotājs 2008» viesnīcu un viesu namu grupā. «Zemnieka cienasts» piedāvā kafejnīcas pakalpojumus, bērnu rotaļu laukumu, atrakcijas, minigolfa laukumu, telšu vietas, viesnīcas numuriņus, pirtiņu. 2008. gadā ieguvis sakoptākā uzņēmējdarbības objekta titulu Jelgavas rajona padomes rīkotajā konkursā «Sakoptākā pašvaldība». «Māras muižiņas» piedāvā nesteidzīgu atpūtu lauku vidē, lauku pirti ar iespēju izmantot zilos mālus, telpas svinībām, telšu vietas un gulēšanu sienā, kā arī iespēju cept maizi. Kempingā «Grantiņi» var atpūsties pie ūdens, nomāt laivas, ūdensvelosipēdus, sauļošanās inventāru. Iekārtotas piknika vietas, sporta un bērnu laukumi, telšu vietas un kempinga mājiņas, pirts.
