Tā kā Latvijā pēc likuma savam bērnam vārdu izgudrot nav liegts, dažu vecāku izdomu var tikai apbrīnot.
Tā kā Latvijā pēc likuma savam bērnam vārdu izgudrot nav liegts, dažu vecāku izdomu var tikai apbrīnot.
Pērn jelgavniekiem – Jāņiem, Pēteriem, Kristīnēm un citiem – pievienojās Etnija, Lada, Sanna Venēcija un Ailands, kas savus vārda svētkus vismaz pagaidām būs spiesti svinēt 22. maijā – visu neparasto un kalendāros neierakstīto vārdu dienā. Daudzi droši vien šos cilvēku vārdus dzird pirmo reizi, taču tie nešķiet slikti. Un tomēr, lai bērni skolā nekļūst par apsmieklu vecāku izdomas dēļ, dažās valstīs, piemēram, Ungārijā, aizliegts atvasītei ielikt vārdu, kas nav ierakstīts valsts vārdadienu kalendārā. Iespējams, tas nebūtu slikti arī Latvijā, kur nereti gan bērni, gan pieaugušie pauž neapmierinātību ar savu vārdu. Un kā nu ne, ja vecāki viņus kristījuši, piemēram, par Tarzanu vai Šustermunteru.
Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aina Rokjāne stāsta, ka pērn vairākiem bērniem likti krievu vārdi, piemēram, Ņikita un citi. «Tie nav nedz reti, nedz neparasti, vienkārši neraksturīgi latviešu tautai,» teic A.Rokjāne. Pavisam Jelgavā pērn reģistrēti 576 jaundzimušie, kas ir par 22 vairāk nekā vēl gadu iepriekš. Populārākie vārdi mazajām meitenītēm bijuši – Laura – 13, Viktorija – 10 un Valērija – 10, savukārt puisēnu vecāki vislabprātāk izvēlējušies Danielu – 10, Robertu – 10 un Ralfu – 7.
Rīgā darbojas Kalendāra komisija, kuras sastāvā ir filologi, Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva un citi. Komisija reizi gadā sanāk kopā un izvērtē vārdadienu kalendāra potenciālās izmaiņas. Kā zināms, daudzi sūta vēstules komisijai ar lūgumu iekļaut viņa neparasto vārdu kalendārā tāpat kā citus. Dažus priekšlikumus komisija ņem vērā, un izmaiņas kalendārā tiek izdarītas ik gadu. Šogad pirmo reizi sava vārdadienu var svinēt visas Latvijas Rēzijas un Leonoras.
