Satiksmes ministrs Roberts Zīle apliecina, ka autoceļu remonts ir viena no būtiskākajām ministrijas prioritātēm. Taču dažos gados pienācīgi sakārtot ceļus neizdosies. Lūk, saruna ar ministru.
Satiksmes ministrs Roberts Zīle apliecina, ka autoceļu remonts ir viena no būtiskākajām ministrijas prioritātēm. Taču dažos gados pienācīgi sakārtot ceļus neizdosies. Lūk, saruna ar ministru.
Šogad Valsts autoceļu fondā nonāk nevis sākumā paredzētie 85, bet tikai 60 procentu degvielas akcīzes nodokļa atskaitījumu. Kāpēc tā ir noticis?
Akcīzes atskaitījuma palielinājumu valdība neatbalstīja, Saeimas koalīcija līdz ar to nevirzīja, un tā šo pozīciju zaudējām. Pašlaik jautājums ir atlikts. Taču, tiklīdz atgriezīsimies pie budžeta grozījumiem, akcīzes nodokļa atskaitījumi tiks pārskatīti. Tas ir ierakstīts arī vienošanās protokolā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Budžeta grozījumi gaidāmi vasarā. Tas gan nenozīmē, ka Satiksmes ministrija uzvarēs.
Valsts autoceļu kapitālajam remontam ministrija paredzējusi ņemt Eiropas Investīciju bankā 50 miljonu latu kredītu. Tas ir finansiāli izdevīgs – nauda jāizlieto četros gados un jāatdod 20 – 25 gados. Turklāt pirmos piecus līdz septiņus gadus kredīta pamatsumma nav jāatmaksā, jāmaksā tikai procenti. Pašlaik projekts tiek saskaņots Finanšu ministrijā. Līdzekļus ieguldīt varētu sākt nākamgad.
Ceļu rekonstrukcijā katru gadu tiek izdarīts aizvien mazāk. Piemēram, Jelgavas rajonā šogad nav neviena lielāka projekta. Faktiski notiks tikai uzturēšanas darbi. Taču lielākā daļa asfaltbetona seguma ceļu ir sabrukšanas stadijā – 25 – 30 gadus veci –, un ceļu uzturētāji uzskata, ka tas jau ir krahs.
Ceļu uzturētājiem ir taisnība. Summa, kas no gandrīz 80 Latvijas Autoceļu fonda miljoniem latu paliek pāri ceļu kapitālajam remontam, ir maza. Atskaitījumi no akcīzes nodokļa aiziet arī pasažieru pārvadājumu dotācijām, pašvaldības ceļu uzturēšanai, dzelzceļam. Tāpēc ņemsim 50 miljonu latu kredītu melnā seguma ceļu rekonstrukcijai. Jāizmanto arī Eiropas Savienības fondi. Līdz šim Eiropas nauda tika vien lielākajam – «Via Baltica» projektam. Arī no ES Reģionu attīstības fonda gribam dabūt vairāk līdzekļu ceļiem. Turpmāk lauku pašvaldības mazo lauku ceļu remontam varēs izmantot SAPARD naudu. Protams, tādu iespēju, lai ceļus sakārtotu dažos gados, nav.
Agrāk ņemto kredītu atmaksāšana prasa daudz līdzekļu. Vai ar jauno kredītu nevar izrādīties tāpat?
Man par pārsteigumu, par agrāk ņemtajiem kredītiem joprojām tiek maksāti nesamērīgi lielie toreizējie kredītprocenti. Tas ir nesaimnieciski. Tāpēc esam vērsušies Valsts kasē, lai kredītus pārfinansētu vai atļautu to izdarīt citā finanšu iestādē un autoceļu fondam nebūtu jāmaksā lielie procenti. Ja likmes būtu mūsdienīgas, fonda rīcībā paliktu 200 – 250 tūkstoši latu gadā. Tolaik kredītus ņēma bedrīšu lāpīšanai. Tagad šim nolūkam naudu neaizņemsimies.
Šogad Valsts investīciju programmā netika iekļauts neviens jauns projekts. Vai nākamgad nevar notikt tāpat? Tad, piemēram, Jelgavas tranzītielu rekonstrukcija pārceltos uz nezināmu laiku…
Visādi var būt. Tas ir politiķu uzdevums – valdībā un Saeimā sabalansēt vajadzības un iespējas. Ir skaidrs, ka otro gadu pēc kārtas neiekļaut Valsts investīciju programmā jaunus projektus nevar. Jānotiek attīstībai. Saprotu, ka līdzekļus vajag daudzām nozarēm – gan veselības aprūpei, gan izglītībai, taču vajadzības jāsabalansē. Satiksmes ministrija varēs piedāvāt labus projektus.
Vēl gribu piebilst, ka ir apstiprināta lauku ceļu programma un šogad tai paredzēts 13 miljonu latu. Faktiski ir 14 miljonu, bet gandrīz viens miljons latu aizies kredītu atmaksai. Taču, vienalga, tas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, un aizkavēšanās ar realizāciju nebūs. Tiesa, Jelgavas rajonu tā skar mazāk, lielākie darbi paredzēti citviet Zemgalē.
Kā noris pasažieru pārvadājumu sistēmas reorganizācija? Aģentūru izveide acīmredzot ir apstājusies.
Formāli piedāvājām valdībai iepriekšējās atbalstīto variantu – veidot piecas reģionālās pasažieru pārvadājumu aģentūras. Pēc samērā asām diskusijām ar Latvijas Pašvaldību savienību valdība lēmumu pārskatīja un uzdeva Satiksmes ministrijai nogaidīt, kamēr Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā būs skaidrība par reģioniem. Tas varētu būt vasarā. Pēc tam skatīsimies, vai būs vienota valsts pārvadājumu aģentūra vai piecas reģionālās, vai varbūt vēl cits kāds variants. Izmaiņas sagatavosim līdz gada beigām. Iepriekšējais variants ir atlikts malā. Noteikti ņemsim vērā pašvaldību savienības viedokli. Jelgava esot par reģionālo aģentūru.
Savukārt pasažieru pārvadātājiem tas diez ko nepatīk.
Jā, Pasažieru pārvadātāju asociācija ir pret reģionālo aģentūru izveidi un iestājas par vienotu valsts aģentūru. Reģioniem neuzticas.
Augot degvielas cenai, acīmredzot dārgākas kļūs biļetes.
Šogad valsts dotācijas pasažieru pārvadātājiem ir gandrīz par miljonu latu lielākas nekā pērn, tātad autopārvadātāji saņems vairāk. Bet paredzam, ka līdz ar degvielas cenas celšanos tāpēc, ka dīzeļdegvielai nepaaugstināja akcīzes nodokli (līdz ar iestāšanos ES tas būs jādara), lēciens varētu būt. Taču, lai kompensētu zaudējumus pārvadātājiem, valdībai ierosināts pasažieru pārvadājumiem noteikt deviņu procentu pievienotās vērtības nodokļa likmi, nevis maksimālo. Tomēr pieļauju, ka pārvadātāji, vienalga, gribēs paaugstināt biļešu cenas. Gribētu, lai viņi ir godprātīgi. Ņemot vērā valsts pretimnākšanu – augošās dotācijas un zemāku PVN likmi –, sociālajai spriedzei nevajadzētu rasties.
* * *
«Ziņu» lasītāji interesējas, kāpēc izsvītrots šogad plānotais ceļa Tušķi – Kalnciems posma remonts. Uz šo jautājumu atbildi sagatavojusi Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Marta Romanova. Viņa skaidro, ka autoceļa Tušķi – Kalnciems posma salabošana bija iekļauta 2000. gada lauku autoceļu programmas vietējo autoceļu apakšprogrammā. Programmas realizāciju Ministru kabinets apturēja, un iecere palika nerealizēta. Pērn, izstrādājot 2003. gada valsts autoceļu finansējuma programmu, valsts autoceļiem tika plānots piešķirt 85 procentu atskaitījumu no degvielas akcīzes nodokļa. Tas ļāva programmās iekļaut arī prioritāros otrās šķiras valsts autoceļu posmus, tostarp arī Tušķu – Kalnciema ceļa posmu no 15,08. līdz 17,28. kilometram. Taču valdība nolēma nepalielināt akcīzes nodokļa atskaitījumus un līdz ar to no iecerēm kārtējo reizi bija jāatsakās.
Pašlaik Tušķu – Kalnciema ceļa posma remonts plānots par ES Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Ja tos piešķirs un projektu atbalstīs Zemgales Attīstības plānošanas aģentūra, ceļa posms tiks salabots 2005. gadā.
M.Romanova piebilst, ka visā Latvijā līdzīgā stāvoklī ir vēl ap 1930 kilometru valsts autoceļu, kuru atjaunošanai vajag 95 miljonus latu. Taču no 2005. gada asfaltēto ceļu remontam varēs piešķirt tikai ap sešiem miljoniem latu ES finansējuma gadā. Vispirms tiks rekonstruēti tie ceļu posmi, kurus par prioritāriem atzīs reģionu attīstības aģentūru un Latvijas Autoceļu direkcijas darba grupu speciālisti.
