Kopš maija Ozolnieku novadā Ānē, Celtnieku ielā, strādā vīngliemežu pārstrādes uzņēmums «Pomatia». Gliemežus tas sola pieņemt līdz sezonas beigām – 1. septembrim. Uzņēmējs sūrojas, ka darbaspēka trūkuma dēļ nav sasniedzis plānoto jaudu, tomēr Ānes cehs neesot viena gada projekts un darbošoties arī turpmāk.
Vietējiem āneniekiem pirmais iespaids par gliemežu pārstādes uzņēmumu saistās ar smaku. Celtnieku ielas 18. nama iedzīvotājs Boriss Ketners sūdzas, ka maijā smirdoņa bijusi tāda, ka logus nav varējis turēt vaļā. Viņa māja atrodas ap simts metru attālumā no ražotnes pagalma, kurā stāv slēgtas plastmasas mucas ar ražošanas atkritumiem, kas nedaudz smakoja arī pagājušā nedēļā, kad «Ziņas» viesojās Ānē. B.Ketners atzīst, ka tagad smirdoņa ir pieciešama. Direktors atvainojas par misēkliRažotnes direktors Renards Butkus paskaidro, ka, sākot gliemežus pieņemt, gadījušās neveiksmes, kad viens pievedums neapstrādāts sācis bojāties un kad nav izdevies laikus izvest gliemežu iekšas, kas rada lielo smirdoņu un derot tikai kompostam. Taču tagad, pēc direktora teiktā, darba ritms esot stabilizējies un turpmāk līdzīgu kļūdu nebūšot.R.Butkus stāsta, ka pēc pieņemšanas gliemežus pāris dienu tur maisos, līdz tie iztīra savu vēderu. Tad cehā tos ieber karstā ūdenī, tādējādi dažās minūtēs dzīvnieki tiek nobeigti. Pēc tam gliemežnīcas iztukšo un iekšas atdala no gaļas. Tukšos gliemežvākus un sasaldēto gaļu ved uz partneruzņēmumu Lietuvā. Tur gliemežvākos atpakaļ ievieto tīro gaļu un produkciju safasē un sagatavo eksportam, galvenokārt uz Dienvideiropas valstīm. «Pagājušajā rudenī, kad mums diviem lietuviešu un vienam latviešu uzņēmējam radās ideja par vīngliemežu ražotnes izveidošanu Ānē, nevarējām iedomāties, ka būs tādas problēmas ar darbaspēku. Likām sludinājumus internetā, interesējāmies darba biržā. Tomēr strādātāju neatradām pietiekami daudz. Daļa ieradās paģiraini. Piecpadsmit gadu uzņēmēja praksē man nekad nav gadījies, ka no rīta atnāku uz darbu un nezinu, cik būs strādnieku,» pukojas R.Butkus. Viņš piebilst, ka vīngliemežu Zemgalē esot tik daudz, ka nevarot spēt lasīt. Uzņēmums rūpīgi sekojot, lai tie netiek nodoti mazi, vēl neizauguši. Piektdien Ānē, Zizmā, salasītus gliemežus nodeva Armands no Elejas puses. Viņš ar šo papildu rūpalu nodarbojas trīspadsmito sezonu. Sanitārās normas ievēroNodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles vadītāja Andra Dietlava spriež, ka uzņēmējiem, kuri piedāvā sezonālu darbu, jārēķinās ar to, ka var pieteikties bezdarbnieki, kuriem trūkst motivācijas strādāt. Taču daļai cilvēku ir nopietna interese par sezonas darbu. Dienesta darbiniece Anita Dolace piebilst, ka šovasar «Pomatia» piedāvājusi ap divdesmit darba vietu. Gadījušies sarežģījumi, taču darba devēji tos risinājuši ātri. «Saprotams, ka ne katram darbs gliemežu cehā ir piemērots. Tādēļ neviens vien izmanto iespēju pastrādāt ne vairāk kā divus mēnešus un tādējādi nezaudēt bezdarbnieka statusu,» piebilst A.Dolace. Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis teic, ka uzņēmums stingri ievēro sanitārās normas. Viņš slavē vietējos komersantus par uzdrīkstēšanos, jo līdz šim gliemeži mūsu pusē tikai lasīti un vākti, lai lielākās partijās sūtītu uz pārstrādes uzņēmumiem Lietuvā.
