Latvānis pie mums ir ievests no Usūrijas taigas pļavām 70. gados kā lopbarības kultūra.
Latvānis pie mums ir ievests no Usūrijas taigas pļavām 70. gados kā lopbarības kultūra. Nu tas «izsprucis» savvaļā.
Latvānis pārsvarā ir divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs. Labā augsnē tas sasniedz divu metru garumu. Ir diezgan dekoratīvs, floristi izmanto tā sausos stumbrus un ziednešus. Par šo augu priecājas dravnieki, jo ir labs medotājaugs.
Latvānis ir arī labs ārstniecības augs. Tautas medicīnā izmanto tā lapas, saknes, ziedus. No tā iegūto ārstniecisko preparātu lieto gremošanas trakta saslimšanas gadījumos. Auga sautējumu var likt kā kompreses uz locītavu iekaisumiem pret reimatismu. Taču vispirms noteikti jākonsultējas ar ārstu.
Latvānis satur daudz vitamīnu un ēteriskās eļļas, aplaucētu vai sautētu to lieto lopbarībai.
Cilvēkiem ir jāuzmanās, jo jau pie + 14 grādiem latvāņa svaigā sula apdedzina ādas jūtīgākās vietas. Šajā sakarā kāds kuriozs gadījums, kas notika pirms trim gadiem. Pie manis «Kalna Būriņos» viesojās četri homeopāti no Bangladešas. Viņi ar lielu apetīti nogaršoja latvāņa lapas un bija varen izbrīnīti par manu satraukumu. Patiesi, ar viņiem nekas nenotika! Tātad par jebkuru augu, ko lietojam uzturā vai lopbarībai, ir jābūt skaidrai informācijai. Arī apdedzinājumu ar latvāņa sulu nevajag izvērst par šausminošu notikumu. Vienkārši jāatceras, ka karstā laikā nav jābrien latvāņa audzē kā krūmos. Saprotams, ka latvāņa audzes ir jāierobežo un jāregulē.
Bet pats svarīgākais ir informēt sabiedrību par dažādu augu ietekmi uz cilvēka veselību. Tradicionālos ārstniecības augus pazīst gandrīz visi. Taču tikai retais zina, ka, piemēram, jebkurā ceļmalā augošā suņstobra sula var izsaukt sirds muskulatūras un nervu paralīzi.
Nākamreiz informēšu par citiem toksiskiem augiem zalkteni, narcisēm, vēlziedēm.
