Pēc pērnruden «Pilsētsaimniecības» veiktās grāvju tīrīšanas Celtnieku un Rudens ielā tika sasniegts darbu mērķis – beidzot vairs neslīka savrupmāju dārzi. Tomēr neapmierināts palika pensionārs Antons Oļeiņiks, jo pretī viņa mājas vārtiem tīrītāji izņēma caurtekas cauruli, bet grāvi aizbēra. Tādējādi nosprostots ne vien grāvis, kura ūdeņi pa ielai šķērsām pāri ieguldītu cauruli tika ievadīti pretējā ielas pusē, bet arī aizbērts vads, kas no A.Oļeiņika mājas jumta novadīja grāvī lietus kanalizācijas ūdeni. Kopš tā laika lietus noplūdināja mājas pagalmu un kaimiņu dārzu.
«Antons man sūdzējās, ka visā ielā esot vienīgais krievs, tāpēc arī tieši viņam nodarīts pāri,» smejas A.Oļeņika kaimiņiene Ināra Plivča, kura problēmas risināšanā talkā aicināja «Ziņas». Pēc laikraksta lūguma problemātisko vietu apskatīja pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» hidrotehnisko būvju inženiere Žanna Barkovska un uzņēmuma «Latvijas gāze» Jelgavas iecirkņa priekšnieks Uldis Auniņš. Abi speciālisti atzīst, ka sarežģījums pazemes komunikāciju būvē ir mantojums no septiņdesmitajiem gadiem, kad tās izbūvētas un nelegāli pārtaisītas. Ž.Barkovska atceras, ka, tīrot grāvjus, strādnieki atdūrās pret gāzesvada ievadu mājā. Tādēļ arī toreiz pieņemts lēmums šajā vietā notekūdeņus novirzīt uz Celtnieku ielas pretējo pusi. Uzņēmuma «Latvijas gāze» Jelgavas iecirkņa priekšnieks Uldis Auniņš domā, ka gāzes pievads nav bijis izbūvēts, bojājot meliorācijas sistēmu. «Gāzesvads šajā vietā ievietots lielākā caurulē. Tas liecina, ka agrāk bijis vaļējs grāvis, nevis betona caurteka, ko mājas agrākais saimnieks bez kāda projekta ievietojis vēlāk,» spriež U.Auniņš. Gāzesvads varēja būt dziļākNoteikumi paredz, ka gāzesvadiem pilsētā jābūt 0,8 – 1,5 metru dziļumā. Izmērot gāzes pievada dziļumu, «Ziņas» secināja, ka tas ir tikai pusmetrs. U.Auniņš atzīst, ka mūsdienās gāzes pievadu šādai mājai ierīkotu dziļāk – zem grāvja dibena. Taču septiņdesmitajos vai astoņdesmitajos būvēto vadu varot atstāt, kā ir. Viņš uzsver, ka «Pilsētsaimniecībai» ar gāzes uzņēmumu vajag ciešāk sadarboties. Pretējā gadījumā var gadīties kā pērn, kad, veicot rakšanas darbus, Jelgavā divas reizes tika pārsistas gāzes caurules. Arī Ž.Barkovska novērojusi – tas nav nekāds retums, ka meliorācijas un gāzesvadu krustpunkti Jelgavā ir problemātiski. «Projekts, ko redzam dokumentos, ir viens, bet reālajā dzīvē var gadīties, ka, to īstenojot, pieļautas novirzes,» saka Ž.Barkovska. Cer, ka vairs neslīksCeltnieku ielas iedzīvotāja I.Plivča domā, ka veiktais labojums samazinās ūdens daudzumu pārslogotajā grāvī ielas pretējā pusē, kur tika novadīti aizdambētā grāvja ūdeņi. Arī A.Oļeņiks ar aģentūras «Pilsētsaimniecība» beidzot paveiktajiem remontdarbiem, kuriem bija nepieciešamas vien dažas stundas, ir apmierināts. Tomēr par kvalitāti varēšot spriest tikai tad, kad Celtnieku ielā līs un kusīs sniegi.
