No pilnīga nolieguma līdz pilnīgam atbalstam – tik dažādi bija viedokļi SIA “Fortum Latvia” rīkotajā sabiedriskās apspriešanas videokonferencē, kurā piedalījās ap simt jelgavnieku un kas bija veltīta kurināmā dažādošanai un enerģijas ražošanas palielināšanai biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā. Līdz šim tā kurināta divējādi – ar šķeldu (85 procenti) un dabasgāzi (15 procenti). Tagad “Fortum Latvia” plāno ieviest enerģijas ražošanā atkritumu līdzsadedzināšanu. Proti, sākot ar 2024. gada apkures sezonu, nekurināt vairs ar tīru šķeldu, bet tai pievienot sajauktu atkritumu masu, kas veidota no cilvēku sadzīves atkritumiem – plastmasas, kartona, papīra, tekstila un koksnes piemaisījumiem. Šī piejaukuma īpatsvars nepārsniegtu 35 procentus. Ieviešot atkritumu līdzsadedzināšanu, tiek plānots par 35 procentiem palielināt koģenerācijas stacijā saražotās enerģijas daudzumu. Šāds palielinājums saistās ar “Fortum” ilgtermiņa plāniem vēl vairāk samazināt dabasgāzes izmantošanu siltumenerģijas ražošanā. “Fortum” plāno arī turpināt centralizētās siltumapgādes sistēmai pieslēgt jaunus klientus (tajā skaitā privātmājas), kā arī piegādāt siltumenerģiju uzkarsēta ūdens vai tvaika veidā rūpnieciskajiem patērētājiem.
Draza pārvēršas siltumā un gaismā
Konferenci atklājot, Jelgavas pašvaldības Attīstības un plānošanas departamenta vadītāja Gunita Osīte pacilāti runāja par to, ka jau tuvākajā nākotnē pārstrādei nepiemēroti atkritumi modernizētajā Jelgavas koģenerācijas stacijā dos siltumu un gaismu. Savukārt “Fortum Latvia” valdes priekšsēdētājs Andris Vanags uzstāšanos sāka ar to, ka jau izsenis atkritumi uzskatīti par vērtīgu resursu un tādēļ nevajadzētu noglabāt poligonos tos atkritumus, kam ir enerģētiska vērtība. Valdes priekšsēdētāja teiktais sakrīt ar Eiropas Savienības Zaļajā kursā noteiktajiem ilgtermiņa mērķiem, kas, šķiet, fantastiski paredz, ka 2050. gadā nevienā ES valstī nevajadzētu rasties poligonos noglabājamiem atkritumiem. A.Vanags skaidro, ka “Fortum” siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projekts paredz trīs līdz piecu miljonu eiro investīcijas tehnoloģijās, kas nodrošina šādu atkritumu sadedzināšanu cilvēkiem un videi drošā veidā.
“Fortum” pārstāvis: “Mēs varam”
Uzņēmuma vadītājs piezīmēja, ka no nepārstrādājamiem atkritumiem veidotajam kurināmajam jābūt viendabīgam (tam nedrīkst būt piejaukti neparedzēti piemaisījumi), kā arī birstošam, tikai tad tas var būt piemērots “Fortum” koģenerācijas stacijas tehnoloģiskajām iekārtām. Ar vienu tonnu šāda kurināmā var divus mēnešus saražot siltumu vai elektrību vidēja lieluma divistabu dzīvoklim.
“Ļoti būtisks ir jautājums, vai mēs varēsim nodrošināt drošu līdzsadedzināšanas procesu, novēršot to, ka izmešu daudzums pārsniedz 0,01 nanogramu uz kubikmetru? Esmu pārliecināts, ka mēs šo normatīvu varam izpildīt,” sacīja A.Vanags. Uz to, viņaprāt, norāda daudzu gadu “Fortum” darbības pieredze. Pēc viņa stāstītā, nepārstrādājamo atkritumu līdzsadedzināšana tiek praktizēta jau daudzviet Eiropas Savienībā. Latvijā gan šāds projekts ir viens no pirmajiem. Nepārstrādājamo atkritumu izmantošana (kur atkritumi tiks dedzināti ne kopā ar šķeldu) apkurei tiek plānota arī Ventspilī, kur Vides pārraudzības valsts birojs, kā arī pašvaldība jau ir devuši pozitīvu vērtējumu. A.Vanags uzsver, ka nepārstrādājamo atkritumu sadedzināšanai ir arī ekonomisks izdevīgums. Proti, biomasas cena beidzamajos gados ir pakāpeniski augusi. No otras puses, arvien dārgāka kļūst arī atkritumu glabāšana poligonos. Bet nepārstrādājamo atkritumu dedzināšana samazina to masu, kas pašlaik tiek guldīta poligonos.
Eksperte: “Fortum” nepiesārņo
Ekspertu komandas vadītāja Līga Blanka skaidro, ka “Fortum” koģenerācijas stacijā Jelgavā “šobrīd esošā sadedzināšanas iekārta nodrošina dūmgāzu sakarsēšanu virs 850 grādiem”. Šādā temperatūrā tiek likvidēti visi kaitīgie izmeši, kas var rasties nepārstrādājamo atkritumu sadegšanas rezultātā. Tāpat nevienas vielas koncentrācija nepārsniedzot normatīvajos aktos noteiktos gaisa kvalitātes robežlielumus. “Vienīgās vielas, kas pārsniedz 50 procentu no robežlieluma summārajā piesārņojumā, ir cietās izkliedētās daļiņas PM 10 un PM 2,5. Taču summārajā piesārņojumā no paredzētās darbības šīs daļiņas veidos 0,02 procentus,” sacīja eksperte. Viņas būtiskākais secinājums – gaisa piesārņojumu Jelgavā rada “blakus esošie stacionārie un mobilie piesārņojuma avoti”, ar ko populārā valodā varētu saprast automašīnas, citu uzņēmumu un privātmāju skursteņus.
L.Blanka arī minēja, ka, nepārstrādājamos atkritumus pievedot un sadedzinot, neradīsies smakas, pārmērīgs troksnis. Atkritumu līdzsadedzināšanā atlikušos pelnus un izdedžus, kam tiks veiktas analīzes, būs iespējams apglabāt sadzīves atkritumu poligonā vai arī izmantot būvmateriālu ražošanā. Eksperte uzsvēra, ka “Fortum Latvija” ir jāpilnveido dūmgāzu uzraudzības sistēma, kā arī temperatūras uzraudzības sistēma sadegšanas kamerā. Nepārstrādājamo atkritumu pieņemšanai jānorit atsevišķā vietā, šim nolūkam nav izmantojams šķeldas pieņemšanas punkts.
Vai varam sadedzināt vairāk?
Tālāk sekoja attālinātās konferences dalībnieku jautājumi. Pirmie bija ļoti pa spalvai jeb nepārstrādājamo atkritumu līdzsadedzināšanu atbalstoši. Proti, vai būtu iespējams pilnībā atteikties no atkritumu noglabāšanas poligonos un kāpēc līdzsadedzināšanas procesā kurināmā masā šķeldai varētu tikt piejaukti tikai 35 procenti nepārstrādājamo atkritumu. “Ja jau gribam samazināt poligonos aprokamo atkritumu daudzumu, varētu taču piejaukt vairāk!” sacīja konferences dalībniece.
“Fortum Latvia” valdes priekšsēdētājs A.Vanags skaidroja, ka enerģijas ražotāji tomēr nevar izlietot visu nepārstrādājamo atkritumu apjomu, kas Latvijā tiek uzkrāts. Savukārt, runājot par nepārstrādājamo atkritumu īpatsvaru kurināmajā masā, uzņēmuma vadītājs piezīmēja, ka Jelgavas koģenerācijas stacijas tehnoloģisko iekārtu ražotāji iesaka, lai līdzsadedzināmo atkritumu piejaukums nepārsniedz 35 procentus. Šajā saistībā izvērtēta arī nepārstrādājamo atkritumu pieejamība, piegādes izdevumi un citi aspekti.
Aprēķins nebija skaidri saprotams
Savukārt uzņēmēja Ilva Mieze, kas savulaik ir tiesājusies ar “Fortum” par trokšņa līmeni koģenerācijas stacijas apkaimē, tieši otrādi, ir nobažījusies, ka līdzsadedzināmo atkritumu varētu būt pārāk daudz. “Cik tad īsti būs šo atkritumu? Ietekmes uz vidi ziņojumā ir minēti 30 tūkstoši tonnu gadā. Bet, ja tiek runāts par 35 procentiem no kopējā kurināmā daudzuma, man iznāk, ka tiks sadedzināts 50 tūkstoši tonnu gadā,” savas atziņas skaidroja uzņēmēja. A.Vanags mierināja, ka tiks ievērots gan viens, gan otrs rādītājs. Proti, ražošanas procesā ne brīdi līdzsadedzināmo atkritumu īpatsvars kurināmā masā nepārsniegs 35 procentus, bet gada griezumā kopā šie atkritumi būs ne vairāk kā 30 tūkstoši tonnu. “Ja būs ļoti auksta ziema, mēs nesasniegsim 35 procentus gadā,” tā A.Vanags. Iespējams, atsevišķos gadījumos šķeldai netiks jaukti klāt nepārstrādājamie atkritumi. Proti, ar to var saprast, ka šķeldas siltumspēja ir ievērojami lielāka nekā nepārstrādājamiem atkritumiem.
Savukārt konferences dalībniece Kristīne vēlējās noskaidrot, kā tiks veikta līdzsadedzināmo atkritumu sastāva kontrole, pirms tie tiek nogādāti sadegšanas kamerā. A.Vanags uzsvēra, ka par šī kurināmā kvalitāti atbildēs gan to piegādātājs, gan arī tā būs paša “Fortum Latvija” atbildība. “Šī ir dubultkontrole. Ja materiāls neatbildīs prasībām, piegādātājam būs pienākums to savākt atpakaļ un apsaimniekot kā atkritumu,” skaidroja uzņēmuma vadītājs. Konferences dalībniecei Ērikai Gerasimovičai viņš apsolīja, ka, veicot atkritumu līdzsadedzināšanu koģenerācijas stacijā, uzņēmuma mājaslapā būs publicēti piesārņojuma mērījumi, kas veikti iepriekšējā dienā.
Ne tikai Jelgavā kurina tuvu pilsētas centram
Savukārt Daina ar pirmo teikumu uzsvēra, ka ir pret atkritumu līdzsadedzināšanu, jautājot: “Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā ir teikts, ka “Fortum Latvija” koģenerācijas stacija atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā, taču tas pilnībā neatbilst patiesībai. Tepat līdzās ir privātmājas un pat daudzdzīvokļu mājas. Par rūpniecisko zonu gluži to nosaukt nevarētu. Kas notiks ar bīstamajiem lidojošajiem pelniem, kas radīsies, ja biomasai piejauks atkritumus?”
“Fortum” vadītājs skaidro, ka, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas atkritumu sadedzināšanā, citviet līdzīgas rūpnīcas atrodas dzīvojamo rajonu tuvumā. Dūmgāzu attīrīšanas iekārtas nodrošina, ka tās vairs nav bīstamas apkārtējai videi. Viņš piebilda – Latvijā nav uzņēmumu, kas pārstrādā bīstamo atkritumu daļu, kas varētu rasties no lidojošajiem pelniem, tiek domāts, ka tos varētu pārstādāt kādā kaimiņvalstī. Tāpat stingri tiks ievērota kārtība, kāda ir noteikta Latvijā.”
“Fortum Latvija” pārstāve Guntra Matisa “Ziņām” precizēja, ka, līdzsadedzinot šķeldu un citu biomasu kopā ar nepārstrādājamiem atkritumiem, dūmgāzu attīrīšanas iekārtās veidojas pelni, kas tiek klasificēti kā bīstamie atkritumi. “Šobrīd, plānošanas stadijā, esam izmantojuši piesardzības principu un ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā uzrādījām teorētiski lielāko iespējamo bīstamo pelnu apjomu – 9719 tonnu gadā. To daudzumu ir plānots samazināt. Sadegšanas laikā pelni veidojas vairākās dūmgāzu attīrīšanas iekārtas vietās. Pelni tiks nodalīti katrā to rašanās vietā, un, veicot analīzes, tiks noteikts, kuri pelni satur kaitīgas vielas un ir jāapsaimnieko kā bīstamie atkritumi un kuri tādas vielas nesatur. Tas ļaus būtiski samazināt kopējo bīstamo atkritumu daudzumu,” raksta G.Matisa. Viņa piebilst, ka SIA “Fortum Latvia” mērķis ir pēc iespējas veikt visu pelnu pārstrādi. Tā kā Latvijā šobrīd nav iespējams bīstamos pelnus nepieciešamajā apjomā pārstrādāt, tos plānots izvest uz kādu no kaimiņvalstīm, kur šāda pārstrāde notiek. Tādējādi bīstamie atkritumi tiktu pārstrādāti un netiktu apglabāti Latvijas poligonos.
Projektu vērtēs deputāti
Pret atkritumu līdzsadedzināšanu “Fortum Latvia” koģenerācijas stacijā iestājas arī Andris Tomašūns. “Dedzināt vai nededzināt ir politisks jautājums. Vai Jelgavas un Jelgavas novada dome ir atbalstījusi jūsu plānu?” viņš jautāja un saņēma atbildi, ka patlaban projekts ir ietekmes uz vidi novērtēšanas stadijā, kurā lietpratēji izvērtē, vai šāda darbība būtu pieļaujama vai ne. A.Vanags atzīmēja, ka izpētes gaitā sagatavotie materiāli tiks nodoti Vides pārraudzības valsts birojam un tikai pēc tam pašvaldības deputāti, izvērtējot visu iegūto informāciju, varēs lemt, vai atbalstīt šo projektu. Atbildē tika piebilsts, ka līdzsadedzināmo atkritumu sagatavošana varētu notikt atkritumu noglabāšanas poligonā Brakšķos, kur jau tiek gatavots kurināmais Brocēnu cementa rūpnīcai “Cemex”.
Arī konferences dalībniece Laima Bērziņa, kas dzīvo kaimiņos koģenerācijas stacijai, izteica bažas, ka pēdējā laikā piesārņojums aug un plānotais enerģijas ražošanas pieaugums par trešdaļu to varētu vien palielināt. Vides eksperte L.Blanka uzsvēra, ka “Fortum” koģenerācijas stacija dod vien 0,02 procentus no summārā vietas piesārņojuma. A.Vanags papildinot sprieda, ka minētajā piesārņojuma pieaugumā varētu būt pie vainas augošais autotransporta skaits, kā arī privātmāju kurtuves, kurās dūmgāzes netiek attīrītas.
A.Tomašūns vērtē, ka “Fortum Latvia” attīstītais atkritumu līdzsadedzināšanas projekts varētu aktualizēties, tuvojoties 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.
Vēsturnieks un politiķis Andris Tomašūns ironiski atzīst, ka atkritumu līdzsadedzināšanas “Fortum Latvia” koģenerācijas stacijā ietekmes uz vidi novērtējuma apspriešana bieži vien ritēja ļoti specifiskā un svešvārdiem pārblīvētā valodā. Tā neviļus sāc domāt, ka apspriedes mērķis nav vis skaidrot jauninājumu sabiedrībai, bet gan apmulsināt sapulces dalībniekus, liekot saprast, ka viņu izglītība un zināšanas ir par mazu, lai varētu spriest līdzi.
A.Tomašūns uzskata, ka jautājums par atkritumu līdzsadedzināšanu “Fortum” koģenerācijas stacijā viņu skar personīgi, jo viņa ģimenes māja ir “pa vējam no uzņēmuma skursteņa”. Viņaprāt, atkritumu pārdošana dedzināšanai ir jauns bizness uzņēmējiem, par kuru maksā arī vietējie iedzīvotāji, kas saņem līdzsadedzināšanas procesā radušos piesārņojumu, ko nevar ne sadedzināt, ne pārstrādāt.
