Pirmais debesskrāpis Čikāgā uzcelts 1885. gadā, nepilnus 50 gadus pēc pilsētas dibināšanas.
Pirmais debesskrāpis Čikāgā uzcelts 1885. gadā, nepilnus 50 gadus pēc pilsētas dibināšanas. Tas saglabājies joprojām, taču šodienas izpratnē desmit stāvu celtne līdzinās niecībai. Toties arī tagad pilsētā (ja vien kāda Āzijas tīģervalsts jau nav apsteigusi) ir pasaulē lielākais debesskrāpis 110 stāvu augstumā. Skaidrā laikā no tā varot redzēt četrus Ilinoisai piegulošos štatus – Viskonsinu, Aiovu, Indiānu un Mičiganu. Pārliecināties par to pašam gan neizdevās, jo 96. stāva bārā uzbraucām vakara stundā, kad visa apkārtne bija nosēta spožām ugunīm.
Līdzās lielākajam debesskrāpim plašā apkaimē Mičiganas ezera piekrastē izvietojušies neskaitāmi citi. Lai kā meklētu, divus vienādus laikam neatrast. Katram ir kas citāds – formas, jumta slīpnes vai kādu citu papildelementu ziņā. Bet atšķirt to, kādam nolūkam – dzīvošanai (šis skaitās respektablākais mitekļu rajons) vai biroju vajadzībām –, debesskrāpis kalpo, nav iespējams. Vienīgi apaļās formas ēkām redzams, ka 16 apakšējie stāvi atvēlēti mašīnu uzbraukšanai un novietošanai, bet augšē-
jie 40 – dzīvokļiem. Krāsas ziņā, ar retiem izņēmumiem visas celtnes gan līdzinās zilpelēkmelniem milžiem, ja vien kādas nianses tām nepiešķir spoguļstikla krāsu spēles.
Debesskrāpju mežā izjūtas ir dīvainas: tas nav salīdzināms ar pierastām pilsētainavām, nejūt ne mazāko vēja pūsmiņu un rodas savāda noskaņa un niecības izjūta.
