Vakar Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija atskatījās uz savas darbības pieciem gadiem.
Vakar Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) atskatījās uz savas darbības pieciem gadiem. Biedru skaits šajos gados izaudzis līdz vienpadsmit. Piedāvājam dažu asociācijas biedru vakardienas preses konferencē sacīto.
Ojārs Karčevskis, LDTA valdes priekšsēdētājs, SIA “Astarte nafta” direktors: “Piecos gados mēs kā sabiedriska organizācija esam aktīvi iekļāvušies, pirmkārt, aktīvā likumdošanas darbā – vairākkārt veikti grozījumi likumā par akcīzes nodokli naftas produktiem, noteikumi degvielas tirgotājiem, noteikumi degvielas vides prasībām, noraidīts valdības lēmums, kas paredzēja degvielas uzglabāšanas elektronisko uzskaiti. Ja tas būtu pieņemts, uzņēmējiem rastos papildu izdevumi, kas ietekmētu degvielas cenu. Pateicoties aktīvai LDTA darbībai, akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai līdz nākamā gada 1. maijam, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, paliks 10 santīmu līmenī. Jūtam, ka pret degvielas tirgotājiem pozitīvā nozīmē ir mainījusies arī sabiedrības attieksme. Mēs gribam, lai konkurence ir godīga, degvielas tirgus sakārtots un legāls.”
Uldis Sakne, LDTA izpilddirektors: “Interesanti palūkoties uz naftas produktu importa uzskaiti pēdējos gados. Ja 1998. gadā tā bija 1,3 miljoni tonnu, tad 2000. gadā tas saruka līdz 0,72 miljoniem. Šogad mēs oficiālo naftas produktu importu plānojam aptuveni 0,95 miljonus tonnu. Tajā pašā laikā sarucis degvielas uzpildes staciju skaits no 760 1998. gadā līdz 581 2003. gada nogalē. Redzams, ka šajos gados ievērojami uzlabojusies akcīzes nodokļa iekasēšana. 1998. gadā iekasēja 107 miljonus latu, bet gadsimtu mijā tas saruka līdz 85,7 miljoniem latu. Šāgada prognoze ir jau 125 miljoni latu.”
Baiba Rubesa, SIA “Latvija Statoil” izpilddirektore: “LDTA biedri daudz laika veltījuši, lai vienotos par degvielas kvalitātes standartiem, kas nācis par labu patērētājiem. Bez šā dialoga no nākamā gada janvāra būtu grūti ieviest degvielu, kas atbilst visām ES vides prasībām. Turklāt Latvijas degvielas tirgus tuvojas sakārtošanas pabeigšanai un daudz lielākam “caurspīdīgumam”. Pēdējos gados arvien labāk tiek nomaksāts akcīzes nodoklis, ir uzlabojusies arī importētās degvielas uzskaite. Tikai dažus gadus iepriekš dati, kurus uzrādīja ieņēmumu dienests un muita, ievērojami atšķīrās.”
Haims Kogans, SIA “Lukoil Baltija R” valdes priekšsēdētājs: “Būtiski ir uzsvērt, ka LDTA nav naftas tirgotāju kartelis, kurā notiek vienošanās par cenām. Mēs esam konkurenti tirgū, bet kā kolēģi varam vienoties ar valdību par vienādiem spēles noteikumiem.” Asociācijas dalībnieki prognozēja, cik strauji celsies degvielas cena pēc iestāšanās ES.
O.Karčevskis: “Pirmkārt, ES ir daudz lielāks akcīzes nodoklis visiem naftas produktiem. Pagaidām Latvijā vēl nav sasniegts tā minimālais līmenis. Otrkārt, ES ir spēkā daudzas prasības (drošums videi, naftas bāzu sakārtošana), kurām pie mums ir noteikts pārejas periods vairāku gadu garumā. Tas pats attiecas uz stratēģisko naftas rezervju veidošanu 90 dienām. Piemēram, šogad stājās spēkā jaunā direktīva par akcīzes nodokli energoresursiem. Pašlaik valdības sarunu ceļā mēģina panākt tās ieviešanu līdz 2010. gadam. Nevar neņemt vērā arī faktu, ka katru gadu paaugstinās cena par vienu barelu jēlnaftas. Pirms dažiem gadiem tā bija aptuveni deviņi ASV dolāri par vienu barelu (159 litri), bet tagad – jau gandrīz 29 – 30 ASV dolāri.”
B.Rubesa: “Degvielas cena, kāda tā ir šodien, no nākamā gada 1. maija daudz nemainīsies. Ilgtermiņā cena būs atkarīga no nodokļu sloga un ekonomiskās situācijas Latvijā. Pēc Krievijas krīzes 1998. gada vasarā “Statoil” DUS redzējām, ka benzīna pārdošana strauji kritās, līdzko cena paaugstinājās līdz 35 santīmiem litrā. Redzējām, ka tobrīd tā ir galējā robeža. Pašlaik ekonomiskā situācija ir ļoti uzlabojusies un degvielu pērk, pat ja tā ir augusi par aptuveni 15 procentiem. Situācija tautsaimniecībā ir uzlabojusies tiktāl, ka pircējs šo cenu pieņem. Kā minēja mans kolēģis O.Karčevskis, degvielas cenu vairāk var ietekmēt jēlnaftas cena. Ļoti daudz var ietekmēt Krievijas jēlnaftas cenas politika.” ES direktīvas noteic, ka degvielas tirgū vismaz 5 procentiem jābūt tā saucamajai biodegvielai. Kāds ir LDTA viedoklis?
O.Karčevskis: “Biodegvielas izejvielas būtībā ir pārtikas produkti – rapšu eļļa vai etanols. Ieejot veikalā, varam redzēt, kāda ir to cena. Tātad varam iedomāties, kāda varētu būt biodegvielas cena. Ja runājam par Latvijas valsts konkurētspēju pasaules tirgū, var teikt viennozīmīgi – jo vēlāk ieviesīsim šo prasību, jo mūsu konkurētspēja būs lielāka.”
U.Sakne: “Jāatzīmē, ka Ekonomikas ministrija joprojām nav izstrādājusi nevienu normatīvo aktu, kādām jābūt obligātajām biodegvielas kvalitātes prasībām. Principā degvielas tirgotājiem ir vienalga, ko pārdot. Šajā gadījumā mūs uztrauc, ka, nenosakot biodegvielas standartus, tirgus tiks pārpludināts ar nezināmas kvalitātes un izcelsmes degvielu.
