Autovadītāji degvielas uzpildes stacijās atkal var skumji nolūkoties uz bākā lejamā cenu kāpumu.
Autovadītāji degvielas uzpildes stacijās atkal var skumji nolūkoties uz bākā lejamā cenu kāpumu. Kāpēc benzīns atkal kļuvis dārgāks, “Ziņas” lūdza atbildēt firmas “Astarte Nafta” direktoru un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ojāru Karčevski.
Intervija bija iecerēta tikai par degvielas cenām, tomēr pēdējās nedēļas asiņainie notikumi uz Latvijas ceļiem vedināja uz plašāku sarunu.
Krievijā grūtības radušās vienai no lielākajām naftas ieguves kompānijām “Jukos”. Klīst runas, ka tā pat varētu bankrotēt. Savukārt šī kompānija ir Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas īpašniece. Kā šīs kopsakarības varētu ietekmēt degvielas cenu kāpumu un vai Lietuvas rūpnīca apturēs darbu?
“Jukos” ir sazarota un daudznozaru kompānija, tāpēc tā daļa, kas nodarbojas ar naftas piegādi Mažeiķiem, nav pārtraukusi savu darbību un, cik man zināms, netaisās to darīt vismaz tuvākajā nākotnē. Tas, kas notiek Maskavā, vairāk saistīts ar valsts iekšpolitiku. Tiesa, mēs esam ieinteresēti, lai Mažeiķi ražotu degvielu, jo Latvijā tirgotā degviela aptuveni 90 procentu apjomā ir no Lietuvas. Vismaz pašreiz tā ir lētākā, ko varam nopirkt. Ja notiktu negaidīta rūpnīcas darba apstāšanās, nāktos meklēt degvielu Skandināvijā, kas, piemēram, 95. markas benzīnu sadārdzinātu vismaz par 1 santīmu. Tas nozīmē, ka būtu jāpārorganizē degvielas piegāde ar kuģiem, kam savukārt būtu nepieciešams laiks. Krievijā un Baltkrievijā ražotās degvielas kvalitāte neatbilst pie mums spēkā esošajiem ES standartiem. Ņemot vērā, ka Krievijā tiek akcentēts naftas eksports, ir maz cerību, ka pārstrādes rūpnīcas investēs milzīgus līdzekļus, lai ražotu kvalitatīvāku degvielu. No nākamā gada degvielai drīkstēs būt daudz mazāks sēra saturs, kas piegādes no austrumiem padara utopiskas.
1. jūlijā stājusies spēkā prasība degvielas vairumtirgotājiem palielināt obligātās naftas produktu rezerves no 23 dienām līdz 30 dienām. Cik lielā mērā tas ietekmēja degvielas cenu?
Cenu tas varēja ietekmēt aptuveni 1 santīma robežās. Tomēr jāteic, ka tieša korelācija ir visai grūti nosakāma, jo cenas kāpumu vai kritumu var ietekmēt citi faktori. Kaut vai naftas cenas svārstības pasaules tirgū.
Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo ES direktīvu laikā līdz 2010. gadam valstī jāatrodas degvielas rezervēm 60 dienām uzņēmējiem un 30 patēriņa dienām valsts īpašumā. Valsts savas rezerves sāks uzkrāt no 2008. gada, cik noprotu, to darīs, uzglabājot jēlnaftu, jo tai uzglabāšanas laikā nemainās kvalitāte. Uzglabājot ideālos apstākļos, benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte paliek nemainīga gandrīz trīs gadus, bet degvielas tirgotāji cenšas krājumus ilgāk par pusgadu neturēt, jo var veidoties nosēdumi, kā arī zudumi, degvielai iztvaikojot. Nākamā gada 1. jūlijā obligātais uzkrājums jāveido 33 patēriņa dienām. Grūti teikt, par kādu summu varētu palielināties degvielas cena, jo galvenā problēma uzkrājumu veidošanai, pēc manām domām, ir piemērotu degvielas krātuvju trūkums. Pašlaik visi degvielas vairumtirgotāji ir neizpratnē, cik un kur tās būvēt, jo ir tikai dažas uzglabāšanas iespējas – valsts izsniegtajā licencē norādītajā vietā glabāt pie šāda pakalpojuma sniedzēja Latvijā vai arī ārvalstīs, ja ir noslēgts starpvalstu līgums.
Kā jūtat nelegālā degvielas tirgus ietekmi uz tās legālo apriti?
Nedaudz jūtam, tomēr es stāvokli raksturotu kā normālu. Par to liecina arī akcīzes nodokļa iekasēšanas plāna izpilde pirmajā pusgadā. Drīzāk problēmu saredzu gadījumos, kad veidojas noziedzīgas pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmas.
Tātad degvielas cenas paaugstināšanos neprognozējat?
Tuvākajās dienās tā paaugstināsies vismaz par 2 santīmiem. Naftas biržās ievērojami cēlušās jēlnaftas degvielas cenas. Ja cena ievērojami nekāps, 95. markas degviela maksās 48 – 50 santīmu robežās. Pagājušajās brīvdienās Latvijā sāka ievest degvielu, kas ražota pēc 20. jūnija no dārgās naftas. Jūnija sākumā naftas ieguves valstu lēmums paaugstināt ieguves kvotas nedeva cerēto rezultātu, jo pieprasījums pasaulē ievērojami pārsniedz piedāvājumu, kā arī joprojām notiek spekulatīvi darījumi, kas arī ietekmē jēlnaftas cenu. Domāju, ka “Eiropas cena” 95. benzīnam 1 eiro litrā pie mums būs pēc trijiem četriem gadiem. Iedomāties, kā samazinātos pieprasījums, ja 10 litru vietā uz 100 kilometriem auto tērētu 9 litrus. Liekas nedaudz, tomēr Latvijā tas pašlaik ļautu ietaupīt vairāk nekā 20 miljonus latu.
Vairāk tērē, vairāk pārdod. Varbūt jums, degvielas tirgotājam, tas ir izdevīgi?
Pilnīgi tam nepiekrītu, jo Latvijā nav daudz līdzekļu, ko atvēlēt degvielas iegādei. Tas kavē arī visas valsts tautsaimniecības attīstību.
Nedaudz cita rakstura jautājums. Kā vērtējat pašreizējo situāciju uz Latvijas ceļiem? Vai pēdējo dienu avārijās bojāgājušo skaits nav draudošs?
Kā autovadītājs ar vairāk nekā divdesmit gadu stāžu varu teikt, ka tādu visatļautību un ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu neesmu redzējis. Kā degvielas tirgotājam man radušies daži interesanti vērojumi. Salīdzinot ar Eiropu, Latvijas iedzīvotāji, tajā skaitā arī nodrošināti uzņēmēji, savu pašapliecināšanos izpauž ar automašīnas izmēriem, marku, ražošanas gadu un papildu visam – ar nenormāli agresīvu braukšanas stilu. Katru dienu braucu pa Jelgavu, dažbrīd mati ceļas stāvus, redzot, kā gan jaunekļi, gan arī turīgi vīri uzvedas pie stūres. Pagaidām neesmu manījis, ka situāciju uzlabotu no 1. jūlija bargāki kļuvušie naudas sodi un punktu sistēma. Turklāt pie mums, ņemot vērā salīdzinoši nelielos attālumus, tiek ekspluatētas neadekvāti lielas automašīnas ar atbilstoši milzīgu degvielas patēriņu, arī ceļu sliktais stāvoklis dara savu. Vismaz labi, ka pieņemts lēmums aizliegt ziemā ekspluatēt riepas ar radzēm, kas bojā asfaltu. Par pozitīvu grozījumu uzskatu arī to, ka jaunajiem autobraucējiem nav jālīmē uz loga speciāla zīme, tajā pašā laikā uz daudziem kvalitatīviem ceļiem atbilstošās vietās, manuprāt, varētu palielināt atļauto braukšanas ātrumu.
Bieži braucat uz Rīgu. Kā jūs risinātu ievērojamo ātruma ierobežojumu ceļa posmā Jaunolainē?
Šajā posmā ceļa malā būtu nepieciešams uzcelt vismaz trīs metrus augstas barjeras, bet kājāmgājējiem jāuzbūvē virszemes vai pazemes pāreja. Līdzīgi kā tas ir daudzās Rietumeiropas valstīs. Neiespējamība pārlīst pāri žogam piespiestu viņus ievērot noteikumus. Šo šoseju rekonstruējot, obligāti būtu jāierīko arī droša nobraukšana uz Olaini.
