Jauna nedēļa atnesusi ziņu par kārtējo cenas celšanos automašīnu degvielai.
Jauna nedēļa atnesusi ziņu par kārtējo cenas celšanos automašīnu degvielai. Atkal nopūšas autovadītājs un domā: “Kad tas beigsies?” Par to, kas pašlaik notiek degvielas tirgū, “Ziņu” komentētājs Edgars Sauka jautāja firmas “Astarte Nafta” direktoram un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Ojāram Karčevskim.
Dzirdēts, ka šonedēļ gaidāma degvielas mazumtirdzniecības cenu celšanās. Vai tas atbilst patiesībai?
Naftas cena pasaules biržās cēlusies tiktāl, ka dīzeļdegvielas cenai Latvijā būtu jāpalielinās maksimāli līdz 55, minimāli – līdz 53 santīmiem par litru.
E 95 benzīnam cena varētu augt par vienu santīmu.
Līdz šim dīzeļdegviela bijusi lētāka nekā benzīns. Kāpēc tāds lēciens?
Dīzeļdegvielas cena biržās ir par trim santīmiem augstāka nekā benzīnam. Agri vai vēlu šādai cenai bija jānāk līdz mums. Kāpēc tā noticis? Pirmkārt, negaidīti ilgā aukstā laika dēļ saglabājas ziemas dīzeļdegvielas pieprasījums. Daudzi mājokļi Rietumeiropā tiek apkurināti tieši ar šo degvielu. Otrkārt, pietrūkst jaudu, lai no 1. janvāra ražotu dīzeļdegvielu, kas pēc tīrības atbilstu paaugstinātajām ES prasībām. Strauji mainoties kvalitātes prasībām, neizbēgami rodas deficīts. Pārejot uz vasaras dīzeļdegvielu, cena varētu samazināties par kādu santīmu. Ar benzīnu situācija gan var vēl saasināties, jo vismaz sešas Eiropas naftas pārstrādes rūpnīcās gatavojas lielai rekonstrukcijai, kas neizbēgami radīs degvielas deficītu. Sekas ir zināmas…
Dzirdēts, ka tuvākajā laikā Krievija paaugstināšot eksporta nodevu naftai. Tā kā Mažeiķu naftas rūpnīca naftu saņem no Krievijas, vai tas nebūs iemesls papildu degvielas cenu lēcienam?
Krievijas naftas eksporta nodevas palielinājums mūs neskars. Šajā gadījumā darbības mehānisms ir citāds – atkarībā no situācijas pasaules naftas biržās katrā naftas eksportētājvalstī zināma daļa ieņēmumu nodokļu veidā nonāk valsts budžetā. Tas nozīmē, piemēram, – jo Krievijas kompānijas saņem lielāku peļņu no naftas pārdošanas, jo vairāk tām jāpārskaita valsts budžetā. Tātad – pelna valsts. Pie mums maksu par degvielu diktē naftas cenas pasaules naftas biržās.
Ja jēlnaftas piegādi pārtrauks “Jukos”, to piegādās citas Krievijas kompānijas. Tas nozīmē, ka nav pamata uztraukties par iespējamiem degvielas piegādes pārtraukumiem.
Bija aizdomas, ka Latvijas degvielas tirgotāji ir vienojušies par cenām. Arvien skaļāk skan balsis, kas saka – Latvijas degvielas tirgū saasinājusies konkurence, kas nozīmējot “cenu karu” starp pašiem tirgotājiem. Vai tas atbilst patiesībai?
Situāciju varbūt varētu arī nesaukt tik skaļā vārdā – “karš”. Drīzāk teikšu, ka degviela Latvijā tiek tirgota par dempinga cenām, un tirgotāji rīkojas, lai izdzīvotu. Pirmkārt, tirgotājs dara visu, lai ietaupītu izdevumus, – tiek pārtrauktas investīcijas infrastruktūras tālākai attīstībai, ekonomē izdevumus uz apkalpošanas servisa rēķina un tamlīdzīgi. Degvielas tirdzniecībā viens mēnesis vēl neko neizsaka, tāpēc parasti šāds konkurences process ilgst vienu divus gadus. Otrkārt, papildu spiedienu uz degvielas tirgu neapšaubāmi radīs jaunais biodegvielas likums. Vēl vairāk – likums un tajā iesaistītie cilvēki ir ieinteresēti degvielas tirgu pārdalīt. Drīz pēc Lieldienām jaunā likuma dēļ tiks izskatīti Ministru kabineta noteikumi par tā spēkā stāšanos, tāpēc ko jaunu varēšu pateikt tikai pēc tam.
Degvielas tirgotājiem jānodrošina valsts stratēģisko rezervju krājumi, kas jau sadārdzinājuši degvielas cenas. Vai tuvākajā laikā nav gaidāmas izmaiņas?
No 1. jūlija paredzēts krājumus palielināt līdz 33 dienām. Vai tas notiks, nav zināms, jo no pagājušā gada rudens “iestrēguši” atbilstošu Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanā. Mūs tas interesē, jo ļautu samazināt krājumu glabāšanas pašizmaksu.
Jūs atkārtoti apstiprināja par Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšēdētāju. Vai asociācijas locekļi jūs uzskata par pieņemamu cilvēku šim amatam?
Asociācijā apvienojušies desmit lielāko Latvijas degvielas mazumtirgotāju, kuriem, protams, ir arī savas intereses degvielas tirgū. Acīmredzot pārējos mana darbošanās visas asociācijas locekļu interesēs apmierina. Viņi ir pārliecinājušies, ka neaizstāvu tikai savas firmas – “Astarte Nafta” –, bet arī pārējo biedru intereses.
Jau vairākus gadus spriež par to, ka Latvijas nelielajiem degvielas tirgotājiem būtu jāapvienojas lielā nacionālā kompānijā. Citādi būs grūti pretoties transnacionālo korporāciju spiedienam. Vai situācija nemudina to darīt jau tagad, lai nezaudētu visi?
Sarunas par šo tēmu notiek katru mēnesi. Process ir, bet joprojām nekas nenotiek. Apvienojušās tikai dažas nelielas mazumtirdzniecības firmas ar vienu vairumtirdzniecības. Tālāk nekas nav pavirzījies. Neredzu citu ceļu, kā šo procesu pasteidzināt.
