Redakcijai zvanīja pensionētā ārste Jēkabsone un interesējās, cik drošas ir degvielas uzpildes stacijas Jelgavā un vai šeit nedraud degvielas noplūde, kā tas notika Valmierā.
Redakcijai zvanīja pensionētā ārste Jēkabsone un interesējās, cik drošas ir degvielas uzpildes stacijas Jelgavā un vai šeit nedraud degvielas noplūde, kā tas notika Valmierā. Jelgavas reģionālās vides pārvaldes gaisa inspektors V.Valters apgalvo, ka uztraukumam nav pamata.
Degvielas uzpildes stacijas tiek rūpīgi kontrolētas, un tās ievēro ekoloģiskās drošības normas. DUS, kurās nav bijuši nekādi ekoloģiskās drošības normu pārkāpumi, tiek kontrolētas vienu reizi gadā, stacijas, kurās ir bijuši kādi pārkāpumi – attiecīgi biežāk. Tādēļ var droši apgalvot – liela naftas produktu noplūde no degvielas uzpildes stacijām var notikt tikai ekstremālos apstākļos. Šogad nekas tamlīdzīgs nav noticis, arī drošības noteikumi nav pārkāpti. Ja benzīna tvaiku saturs gaisā parsniedz 5 ml/litrā un palielinās naftas produktu saturs notekūdeņos, vainīgie tiek sodīti ar naudas sodu līdz Ls 250.
Arī par konteinertipa degvielas uzpildes stacijām neesot jāuztraucas, jo tās no ekoloģiskā viedokļa esot tikpat drošas kā uzpildes stacijas ar apakšzemes degvielas tvertnēm. Konteinertipa tvertnes esot pat vieglāk kontrolēt, jo noplūdes gadījumā tas ir uzreiz redzams.
Visvairāk jāuztraucas par atklātā tipa degvielas uzpildes stacijām (tādas sastopamas bijušajos kolhozos), jo tās vismazāk aizsargātas pret bojājumiem. Tām paredzēti speciāli vides aizsardzības noteikumi.
Degvielas uzpildes stacijas gada laikā atmosfērā izvada apmēram 0,2 – 0,4 t naftas produktu, bet trīs lielākās Jelgavas katlumājas gada laikā atmosfērā izsviež apmēram 2500 t dūmgāzes.
