Lielplatones pagasts, lai arī nosaukumā ietver vārdu “liels”, nav no tiem pamatīgākajiem Jelgavas rajonā, tieši tāpēc jaunajai kultūras darbiniecei Andai Lūkai ir ko pasvīst, lai uz pasākumiem ierasties piedabūtu pēc iespējas vairāk cilvēku.
Lielplatones pagasts, lai arī nosaukumā ietver vārdu “liels”, nav no tiem pamatīgākajiem Jelgavas rajonā, tieši tāpēc jaunajai kultūras darbiniecei Andai Lūkai ir ko pasvīst, lai uz pasākumiem ierasties piedabūtu pēc iespējas vairāk cilvēku.
Anda Lūka par tautas nama vadītāju strādā pavisam nesen – kopš septembra–, tāpēc iespējas sevi apliecināt plašu kultūras pasākumu organizēšanā vēl tā īsti nemaz nav bijušas. Taču priekšā ir pagasta cilvēku vislabprātāk apmeklētie sarīkojumi – Mārtiņdiena, Latvijas valsts svētki un Jaunais gads. Protams, kā jau visos pagastos, arī Lielplatonē daudz apmeklētāju sanāk uz bezmaksas sarīkojumiem, bet viņu skaits sarūk proporcionāli ieejas maksai.
“Mums tāds mazs pagastiņš, iedzīvotāju nav daudz, tāpēc priecājamies, ka uz dažiem pasākumiem ierodas arī kaimiņu pagastu ļaudis,” stāsta A.Lūka. Uz jau minētajiem lielajiem pasākumiem – uz 18. novembri, Jaungadu vai, piemēram, Lieldienām – nākot dažāda vecuma cilvēki, bet jaunieši iecienījuši diskotēkas. “Diemžēl īpaši bieži tās nenotiek – neatmaksājas rīkot,” aši piebilst Anda.
Tomēr Lielplatone nepavisam nav vieta, kur ļaudīm nav kur brīvo laiku likt. Ir jauniešu ansamblis, kurā balsis skaisti izloka pagasta jaunietes, vidējās paaudzes ļaudis dejo tautas deju kolektīvā “Mārtiņš”, sievas dzied “Mežābelē”, turklāt vēl kultūras darbiniece patiešām cer, ka drīz atkal darboties sāks jauniešu deju kolektīvs. Agrāk pagastā tāds ir bijis, un Anda Lūka cenšas to atjaunot, solīdama: “Es arī dejošu šajā kolektīvā – priekšzīme taču citiem jauniešiem jārāda!” Jau apmēram pusgadu Anda dzied apvienotajā triju pagastu – Platones, Elejas un Lielplatones – korī “Sidrabe”.
Ziemā pasākumi Lielplatonē pārsvarā tiek rīkoti skolā, jo diemžēl tautas nama ēka netiek apsildīta. Kamēr vēl siltums ārā daudzmaz turas, kolektīvi uz mēģinājumiem sanāk namā, bet pēc tam pārceļas uz skolu.
“Arī šī ir viena no lietām, ar ko man jātiek galā – jācenšas panākt apkuri tautas namā, bet tam, protams, vajadzīgi līdzekļi. Manuprāt, mēģinājumi un sarīkojumi tautas namā padarītu pagasta pašdarbniekus vienotākus un ēku mājīgāku. Sarīkojumu apmeklētājiem noteikti vairāk gribētos nākt šurp, ja vide būtu omulīga un apdzīvota.” Anda atzīst, ka vēl jau neesot daudz, ko par saviem darbiem stāstīt, bet ideju gan – pilna galva! “Lai labi izdarītu savu darbu, ir vajadzīga atsaucīga publika, bet laukos diemžēl līdz pat pēdējai minūtei pirms sarīkojuma tā organizētājam jāmokās uztraukumā, vai kāds atnāks,” atzīst Anda. Viņa savu darba prieku un iedvesmu pazaudēt nedomā un plāno, kā labāk piesaistīt publiku, noorganizējot kaut ko jauku un interesantu sava pagasta ļaudīm.
