5. starptautiskā tautas deju festivāla «Sudmaliņas» programma sadalīta piecās tematiskās dienās. 10. jūlija pēcpusdienā to sāks dalībnieku iepazīšanās sarīkojumi.
5. starptautiskā tautas deju festivāla «Sudmaliņas» programma sadalīta piecās tematiskās dienās. 10. jūlija pēcpusdienā to sāks dalībnieku iepazīšanās sarīkojumi. Pēc ieskaņu un labdarības koncertiem galvaspilsētā festivālu atklās 11. jūlija, Rīgas dienas, vakarā. Piektdien, Meistarības dienā, paredzēta meistardarbnīca Zitas Errsas studijā un koncerti daudzviet Latvijā.
Sestdiena,13. jūlijs, – diena pirms festivāla noslēguma sarīkojumiem Liepājā – «Sudmaliņu» norisē atzīmēta kā Novadu diena, kurā daļa festivāla dalībnieku viesosies arī Jelgavas rajona Padomes un pilsētas Domes rīkotajos Zemgales novada deju svētkos.
Četrdesmit Latvijas deju ansambļu un vieskolektīvu uz «Sudmaliņu» atklāšanas koncertu Rīgas Tehniskās universitātes Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā pulcēsies 11. jūlijā pulksten 19, bet ieskaņas, iepazīšanās koncerti un citas dejotāju un skatītāju tikšanās festivāla norises ievadīs pāris dienu iepriekš.
10. jūlijs, kad festivāla dalībnieki no pulksten 15 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ne tikai dejos, bet arī darinās talismanus un sacentīsies seno anekdošu konkursā, visticamāk, nebūs pirmā iespēja vērot «Sudmaliņu» ārzemju viesu sniegumu. Labvēlīgu meteoroloģisko apstākļu un tikpat veiksmīgu organizatorisko un formalitāšu kārtošanas spēju sakritības gadījumā jau otrdien pulksten 19.30 Hercoga Jēkaba laukumā Jelgavā mājiniekiem pazīstamās «Laipas» dejas ar Meksikas pamatiedzīvotāju un spāņu kolonistu tradicionālās horeogrāfijas sintēzi papildinās «Macuixochitl – Xochipilli» (nahutalu valodā tā sauc dziesmas un dejas aizgādni). Ap šo laiku mājās palikušajai sastāva daļai varētu piebiedroties no tālām zemēm pārbraukušie «lielupieši», kuru prombūtne Grieķijā likusi meksikāņu sadraudzības partneru sagaidīšanu uzticēt Mārītes Skrindas vadītajam kolektīvam.
13. jūlija rītā kopā ar dejotājiem no Latgales un Vidzemes Jelgavas un Bauskas rajona pagastos uzstāsies četri ārzemju vieskolektīvi: Kalnciemā – ansamblis «Pēterburgas suvenīrs» un Daugavpils rajona Padomes Tautas izglītības un kultūras centra Tautas deju ansamblis «Līksme»; Jaunsvirlaukā – horvātu deju kopa «Napredak» un Daugavpils latviešu kultūras centra vidējās paaudzes deju kopa «Sābri»; «Macuixochitl – Xochipilli» Latvijas iepazīšanu turpinās Vecsaulē kopā ar limbažnieku «Jampadraci»; Bauskas rajona Gailīšos viesosies tautas dziesmu un deju kopa «Powisle» no Polijas.
Piecos vakarā, kad no visām Zemgales malām ieradušies aptuveni piecdesmit kolektīvi būs beiguši vairāku mēnešu mēģinājumos slīpēto sava novada deju svētku programmas soļu atkārtošanu, Jelgavā būs atgriezušies arī pagastus apciemojušie viesi, lai līdz koncerta sākumam (pulksten 20) stundu pagūtu vingrināties savā Ledus hallē rādāmajā «Sudmaliņu» programmas daļā.
Zemgales deju programmu ievadīs gados visjaunākie («Jundaliņi», «Jundēns», «Vēja zirdziņš», «Mārīte» un «Ieviņa»); prologs būs Aldas Skrastiņas dejai Līgas Celmas īpaši sacerētās mūzikas pirmatskaņojums. Režisoriskajā iecerē ir gan parādīt dejas dzīvotspēju visās paaudzēs A.Skrastiņas, V.Ozola, G.Skujas, J.Purviņa, J.Ērgļa, S.Laurinovičas, H.Sūnas, I.Filipsones un I.Stores horeogrāfijā, gan, pēc koncerta režisores Dz.Zimaišas vārdiem, bez svinīgiem gājieniem un citām tikpat tradicionālām lietām apliecināt, «ka Jelgava ir saposusies un gatava uzņemt viesus». Par novada svētku iekļautību «Sudmaliņu» daudzveidīgajās norisēs atgādinās katra latgaliešu un ārzemnieku kolektīva piecpadsmit minūšu garam priekšnesumam atvēlētais laiks koncerta vidū.
Hallei, kā jau slēgtai telpai, ir savas priekšrocības, kas, piemēram, gaismošanas iespējas tuvina teātrī pieejamajām. Trūkums – ierobežoto vietu skaits (ieskaitot stāvvietas, nedaudz vairāk par tūkstoti). Iespēja pēdējā brīdī izlēmušajiem iestudējumu redzēt citreiz – maz ticama. «Pieļauju, ka jelgavnieku kūtrums mazināsies līdz ar informācijas pieejamību, jo programma ir pietiekami interesanta. Bet pats galvenais – virsvadītāji,» atzīst režisore, uzsverot Guntas Skujas, Jāņa Purviņa, Aldas Skrastiņas, Sandras Liepiņas un Viļa Ozola agrākajos darbos un novada svētku tapšanā apliecināto meistarību. «Tas pats sakāms par gaismas un skaņas nodrošinātāju profesionalitāti un atdevi, ar kādu palīdz rajona un pilsētas kultūras darbinieki; varu izdomāt, bet īstenot bez viņiem to visu es nespētu nekādi.»
Tālus ceļus mērojušajiem noderīga piebilde: apmeklētāju autotransporta līdzekļus novietot pie halles nevarēs, šim nolūkam policija nolēmusi atvēlēt Veco ceļu un Izstādes ielu.
