Ceļu pie skatītājiem sāks DVD par horeogrāfu Vili Ozolu.
Sestdien pilsētas kultūras namā notiks horeogrāfa Viļa Ozola dzīvei un radošajai darbībai veltītais koncerts «Savs laiks diet». Pēc tā – 44 minūšu garās videofilmas «Zemgales deju ķēniņš» pirmizrāde.Filma tapusi ar Jelgavas rajona Padomes un Jelgavas Domes atbalstu. Tās galvenais varonis V.Ozols ar saulainu smaidu stāsta par sevi, sākot no bērnu gaitām sīkzemnieka Jāņa un viņa sievas Olgas Ozolu trīs dēlu ģimenē Valgundes pagasta Mežgaļos un beidzot ar jau ļoti cienījamu gadu aktivitātēm, vēl aizvien konsultējot dejotājus un turpinot sabiedriski aktīvu dzīvi. Pateikta arī patiesība par kara laiku, kad Vilis, būdams Jelgavas Skolotāju institūta audzēknis, tika iesaukts vācu armijā, kur no Kurzemes cietokšņa nokļuva gūstekņu nometnē. Četrdesmito gadu beigās viņam ļoti palaimējās, dienējot karavīru celtnieku vienībā Sanktpēterburgā (tolaik Ļeņingradā), – bija izdevība izkopt savu dejotāja talantu, vakaros pēc darba mācoties pie slaveniem Marijas teātra baletmeistariem. Mažors neļauj skumt Pēc atgriešanās Jelgavā un laulībām ar Veru mākslas darbinieka ceļš gāja kalnup, gan iegūstot labu izglītību, gan sasniedzot augstas horeogrāfijas virsotnes. Filmas kadrus vērojot, šķiet, ka V.Ozola dzīve ritējusi mierīgi, panākumiem bagāti, mažorīgos toņos, bez kādām pretrunām. Bet pēc paša sirmā vīra teiktā var saprast, ka satricinājumi bijuši ļoti nopietni, taču viņš ar mīlestību un pozitīvu attieksmi vienmēr ticis cauri sveikā. Ja, piemēram, bijušajam vācu armijas karavīram toreizējā Latvijas mākslinieku kalvē konservatorijā bija liegta augstākā izglītība, tad V.Ozols to ieguva, studējot neklātienē Nadeždas Krupskajas vārdā nosauktajā Kultūras institūtā Sanktpēterburgā. Visos laikos viņš atradis veidu, kā iedzimtajam horeogrāfa talantam izpausties.Bez jokiem nevarFilma vairākās vietās runā par V.Ozola radošo procesu, veidojot jaunas dejas. Daudz atzinīgu vārdu teikts arī par viņa pedagoģisko un deju svētku virsvadītāja darbu, kam parasti klāt bijusi krietna humora piedeva. «Valdību es nelamāju, no pensijas iztikt varu, un optimisms palīdzējis vienmēr,» pauž V.Ozols. Viņš dzīvo laikam līdzi un cer būt klāt gan rekonstruētā Svētās Trīsvienības torņa atklāšanā, gan pastaigāties pa promenādi Lielupes labajā krastā. Jo sevišķi viņš lolo Zemgales Olimpisko centru, kas būs lieliski piemērots deju lielkoncertiem, kādi Jelgavā vēl nav notikuši. V.Ozolam veltītais godināšanas pasākums paredzēts divās daļās. Pirmajā, pirms filmas noskatīšanās, Zemgales deju ķēniņu un viņa līdzjutējus priecēs sešu kolektīvu – «Diždanča», «Jaunības», «Lielupes», «Laipas», «Valgundieša» un «Zemgaļu» – koncerts. Katrs izpildīs divas trīs dejas – visas V.Ozola radītas. Šī daļa beigsies ar «Laipas» dejoto ļoti draisko «Visi saka», ko ķēniņš sarakstīja 78 gadu vecumā. Izcilu personību būtu daudz V.Ozola dejas pazīst ne tikai Latvijā, tās rādītas arī Krievijā, Ukrainā, ASV, Kanādā, Meksikā, Ekvadorā, Honkongā un citur. Skatītāji dažkārt nemaz nevar iedomāties, ka «Man deviņi baleliņi», «Lielas mucas, mazas mucas» vai «Klabdancim» vispār var būt autors – tās tiek uztvertas kā latviešu dejas. Autoram ir tā lielā laime, ka radītais darbs kļuvis par tādu kā tautas kopīpašumu. Filmā skatāmi divpadsmit V.Ozola deju fragmenti. Runājot par filmu, projekta vadītāja Dzintra Zimaiša piebilst, ka starp mums ir daudz izcilu novadnieku, kurus gribētos iemūžināt videofilmās. Trūcīgi tikai ir ar līdzekļiem. Ja atradīsies nauda, nākamais varētu būt, piemēram, Zaļenieku teātris. Par V.Ozolu veidotās videofilmas kopijas būs pieejamas kultūras centros un bibliotēkās. Par horeogrāfu Vili Ozolu Dzimis 1923. gadā Valgundes pagastā Tautas deju ansambļu «Jaunība» (1952 –1970), «Lielupe» (1962 –1983) un «Diždancis» (1975 –1983) vadītājs Kopš 1970. gada sešas reizes bijis Latvijas deju svētku virsvadītājs, dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs 75 deju autors, no kurām daudzas izpildītas lielajos deju svētkos Horeogrāfu Ozolu dinastijā deju pedagoga un vadītāja amats ir arī Viļa sievai Verai, vedeklai Līgai un dēlam Uldim Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi
