«Kad es sāku nodarboties ar peldēšanu, vienīgais palīgrīks Ķīpsalas baseinā bija pelēks putoplasta dēlītis,» atceras Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas komandas dalībnieks, nu jau Latvijas vecmeistaru ranga tabulas līderis Jaroslavs Orbidāns. Tagad, ieradies LLU baseinā, viņš atkarībā no treniņplāna var izvēlēties – vai izmantos gumijas atsaiti spēka vingrinājumiem ūdenī, vai ar īpašo elpošanas caurulīti intensīvāk padarbinās plaušas, vai todien būs noderīgs kas cits no plašā palīglīdzekļu klāsta.
Kamēr sportists, kā tas peldētājiem pieņemts, iesilda locītavas uz «sauszemes», ar koši daudzkrāsaino inventāru gatava iepazīstināt JSPS trenere Astra Ozoliņa. «Tāpat kā aug peldēšanas sasniegumi, arvien plašāks ir arī dažādu treniņiem domātu lietu piedāvājums ražotāju katalogos, un varam priecāties, ka daudz no tā izdevies iegādāties arī mūsu skolai,» viņa atklāj, ka šādā veidā meklēts gandrīz viss patlaban audzēkņiem pieejamais. «Dēlīšus gan arī joprojām izmanto visu vecumu peldētāji – mazajiem tie noder kā atbalsta punkts, apgūstot īrienu, lielie trenē kājas,» viņa skaidro, ka pats senākais palīgrīks tomēr savu nozīmīgumu nav zaudējis, vien kļuvis košāks un formā sportista vajadzībām parocīgāks. «Jaunākie bērni, kam pēdiņas vēl mazas, līdztekus var izmantot kājas izmēram atbilstošas peldpleznas. Lielajiem tās noder arī ātruma izjūtas treniņam. Jau meistarīgākie audzēkņi pleznas izmanto kopā ar īpašām uz plaukstas velkamām lāpstiņām, kas savukārt ļauj izjust īriena spēku,» pāris puišu labprāt tūlīt praktiski nodemonstrē treneres stāstīto.Turpat līdzās redzams arī kaut kas līdzīgs nirēju aprīkojumam ar mutē liekamu caurulīti. «Iesācējiem šis rīks palīdz peldot taisni turēt galvu, bet vēlāk jau noderīgs plaušu tilpuma trenēšanai, kas šajā sportā īpaši svarīgs,» Astra stāsta, ka lielie puiši brīvajā stilā ar vienu ieelpu tiek pāri 25 metru baseinam.Viens no sportistiem gatavs izrādīt, kā darbojas josta ar piestiprināmiem plastmasas «trauciņiem», kuros ūdens plūst iekšā, tā radot peldētājam lielāku pretestību. Zēniem tiekot likti četri pieci «trauciņi», meitenēm – divi trīs.«Nodarbības sporta meistarības grupās ilgst pa pusotrai stundai ik dienu, skolu brīvlaikā pat divreiz dienā, un visas šīs spēka vairošanai un tehnikas izkopšanai domātās lietas salīdzinoši monotono treniņprocesu dara interesantāku gan sportistiem, gan arī mums, treneriem,» atzīst Astra.
