Kaut arī labu slavu ieguvušais Ilmārs Poikāns jeb Neo pirms dažiem gadiem, izmantojot “caurumu” Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē, ieguva informāciju un cēla trauksmi par valsts, kā arī pašvaldību iestādēs un uzņēmumos nesamērīgi lielajām algām un prēmijām, socioloģiskie pētījumi liecina – vēl arvien apmēram 15 procenti Latvijas iedzīvotāju teic, ka nevienam neziņos par amatpersonu bezdarbību, nolaidību, korupciju, krāpšanu un citiem noziegumiem vai pārkāpumiem. Viņuprāt, šāda ziņošana nav nekas labs un pat ir salīdzināma ar denuncēšanu jeb “stučīšanu” padomju laikos, tā problēmas aktualitāti iezīmē sabiedrība par atklātību “Delna”.
Tā kopā ar sadarbības partneriem virza apstiprināšanai Saeimā Trauksmes celšanas likumu, kura mērķis ir veicināt pārkāpumu novēršanu, kā arī aizsargāt pašus trauksmes cēlējus. Šajā saistībā “Delna” Jelgavā rīkoja izbraukuma darbnīcu “Trauksmes celšana Latvijā – likums, prakse, iespējas”. Pasākums notika pilsētas nomalē “Delnas” biedra Pētera Tērmaņa mājās, kas agrāk skaitījās Svētes pagasta “Cepļi”. Tur bija sabraukuši gan Saeimas, gan Valsts kancelejas, gan citi “Delnas” partneri. Pasākums tika finansēts no Sabiedrības integrācijas fonda ar valsts budžeta līdzekļiem.
“Delnas” direktore Liene Gātere stāsta, ka izbraukuma sēdes Jelgavā “Cepļos” tiek rīkotas reizi gadā (šī ir trešā). “Runāt par stratēģiskiem jautājumiem “Cepļos” veicas labāk nekā Rīgā, kur ik pa laikam kādam kāds piezvana un tūlīt ir jāskrien prom,” atzīst direktore. “Delnas” padomes priekšsēdētājs ekonomists Valdis Liepiņš uzsvēra, ka būtu svarīgi Trauksmes celšanas likumprojektu apstiprināt vēl 12. Saeimai, kas strādās līdz oktobrim. Pretējā gadījumā process var ievilkties. “Delnas” jurists Jānis Veide “Ziņām” skaidroja, ka sākotnējam likumprojektam, kas tapa Valsts kancelejā, ir radīts alternatīvs projekts, kas top Saeimā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Gan viena, gan otra veidošanā ir iesaistīta “Delna”.
Taču otrais, kā uzsver Jānis Veide, ir pilnīgāks. Publikācijas par šo tematu liecina, ka viena no atšķirībām starp sākotnējo un uzlaboto likumprojektu ir – tiek paredzēts tas, ka trauksmes cēlējs aktuālo informāciju var sniegt publiski, tostarp arī medijiem. Taču likumprojektā noteikts, ka tas būtu pieļaujams tikai tad, ja trauksmes ziņojumā norādītais pārkāpums bez objektīva pamata netiek novērsts. Turklāt, ceļot trauksmi, publiski tiek ievērotas vispārējās datu aizsardzības prasības. Var piebilst, ka šajā sakarā arī Neo jeb Ilmārs Poikāns tika vainots personas datu aizsardzības pārkāpšanā.
“Delnas” jurists Jānis Veide uzsver, ka topošā likuma mērķis nav kādu kārt pie lielā zvana un pazemot, bet gan uzņēmumā vai iestādē iekšēji tikt galā ar savām problēmām. Katrā uzņēmumā un iestādē, kur ir vairāk par piecdesmit darbiniekiem, būtu jāveido trauksmes celšanas sistēma. Jurists atzina, ka tomēr bieži vien bez medijiem šajā trauksmes celšanā neiztikt. Arī minētais varonis Ilmārs Poikāns sadarbojās ar Latvijas Televīzijas žurnālisti Ilzi Nagli.
Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Māris Vainovskis uzsvēra, ka ne tikai deklaratīvi, bet arī normatīvi likumos ir jāiestrādā sodi tiem, kas atriebīgi vai citu motīvu vadīti vēršas pret trauksmes cēlējiem. Viņaprāt, Trauksmes celšanas likumam ir jānodrošina praktiskas aizsardzības garantijas pašiem trauksmes cēlējiem.
“Cepļu” saimniece Ilze Tērmane lepojas ar savām mājām, kurās viņas dzimta saimnieko vairākās paaudzēs. Viņa kopā ar vīru Pēteri uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un tieši “Cepļos” pārcēlās 2003. gadā. Gan viņas, gan viņas vīra vecāki bija bēgļi, kas Latviju atstāja Otrā pasaules kara beigās un patvērumu rada Lielbritānijā. Nu jau tradicionāli, piedāvājot “Delnas” izbraukuma sēdei savu māju ar plašo pagalmu, viņi jūtas iesaistīti demokrātijas procesos, turklāt tādējādi tiek ietaupīti “Delnas” līdzekļi, jo pasākumam nav jāīrē telpas. “Cepļu” saimnieks P.Tērmanis piebilda, ka Lielbritānijā viņš darbojies sociāldemokrātu partijā. “Arī “Delna” iestājas par cilvēku labklājību un demokrātiju, kas man ir svarīgas vērtības,” teica P.Tērmanis.
