Jelgavas krievu biedrība «Veče» un bijušais Saeimas deputāts Valērijs Buhvalovs par Krievijas valdības naudu izplata mācību materiālus Latvijas skolās.
«Mūsu skoliņa strādā jau deviņpadsmito sezonu,» šo frāzi mūsu tikšanās laikā Jakovs Pliners atkārto reizes četras. Bijušais Saeimas deputāts no PCTVL ir acīmredzami uztraucies. Viņš aicina iekšā paša vadītajā krievu vispārizglītojošajā privātskolā «Evrika». Tā atrodas izbijušā padomju laiku bērnudārza ēkā Imantas deviņstāvu māju iekšpagalmā.Uz galda izkārtotas vairākas spīdīgos vākos iesietas grāmatas, kas piedāvā Latvijas krievu skolu skolotājiem metodiskos ieteikumus un izdotas par Krievijas fonda «Russkij Mir» naudu. Latvijas politiķa J.Plinera vadītais fonds «Vecāki bērniem» no «Russkij Mir» saņēmis vairāk nekā 50 000 eiro. Savukārt J.Plinera grāmatu līdzautors, partijas biedrs un bijušais Saeimas deputāts Valērijs Buhvalovs saviem projektiem no «Russkij Mir» dabūjis vēl 12 000 eiro (8400 latu). Par šo naudu V.Buhvalova vadītā Jelgavas krievu kultūras biedrība «Veče» pirms diviem gadiem izveidoja mācību materiālus par Lielo Tēvijas karu. Lai saglabātu krievu jauniešos nacionālo identitāti.170 tūkstošu eiro – vairāk nekā 20 organizācijām Latvijā«Nacionālās identitātes saglabāšana likumā ir noteikta, bet resursi tam netiek iedalīti,» pelnu traukā nospiežot kārtējo cigareti, robus Latvijas izglītības sistēmā skaidro J.Pliners. Pedagoģijas doktoru J.Plinera un V.Buhvalova projekti ir tikai daži no zināmajiem «Russkij Mir» finansētajiem projektiem. Fonds lepojas ar savu caurskatāmo struktūru. Atšķirībā no līdzīgām Krievijas organizācijām, kur naudas dalīšanā svarīga pazīšanās, «Russkij Mir» ikviens var iesniegt savu projektu, un to izvērtē valsts varai pietuvināta žūrija. Pirmajiem diviem darbības gadiem Krievijas valdība fondam iedeva aptuveni 20 miljonu eiro. Taču caurspīdība līdz ar to arī beidzas. Fonds tikai daļēji publisko, kam devis naudu, bet noslēgtie līgumi ir konfidenciāli.Šāda prasība ir pretrunā ar Latvijas likumiem, kas pieprasa nevalstiskajām organizācijām (NVO) norādīt ziedotāju vārdus. Vairākus mēnešus garā izmeklēšanā «Re:Baltica» noskaidroja vairāk nekā 20 Latvijas organizācijas, kas pēdējos četros gados saņēmušas naudu no «Russkij Mir». Tikai viena savā gada pārskatā bija norādījusi naudu no Krievijas.Pēc «Re:Baltica» aprēķiniem, «Russkij Mir» apstiprināto grantu kopējā summa kopš 2008. gada Latvijā pārsniedz 170 000 eiro. Par šo naudu rīkoti kultūras pasākumi, konferences, izdotas mācību grāmatas un filmas, kas lielākoties slavina krievu nācijas varenību un klusē par Baltijas okupāciju.Lai arī «Ruskij Mir» sevi pozicionē kā kultūras organizāciju, naudas saņēmēju vidū ir Latvijā zināmi krievu politiķi un sabiedriskie darbinieki. Pie naudas tikušas organizācijas, kuru biedri ir jau minētie J.Pliners un V.Buhvalovs, viņu partijas biedre un PCTVL līdere Tatjana Ždanoka, «Saskaņas centra» līderis Nils Ušakovs. Arī krievu valodas referenduma iniciators Aleksandrs Gapoņenko. Staļina vārds un Salaspils bērni, kas nav no Salaspils«Kāds vārds un uzvārds iešifrēts padomju tanka nosaukumā JS?» Pareizā atbilde – Josifs Staļins. Šis ir viens no viktorīnas jautājumiem, ko Latvijas krievu skolu skolotājiem iesaka izmantot bijušais Saeimas deputāts V.Buhvalovs. Ar viktorīnām, sacerējumu konkursiem un kara dziesmām viņš aicina krievu skolēniem mācīt Lielā Tēvijas kara nozīmi. «Par Otro pasaules karu krievu skolās māca vispār trīs četras stundas. Mēs uzskatām, ka bērniem ir jāzina savas saknes, jāzina īstā vēsture,» stāsta J.Pliners. Piekrītoši ar galvu māj arī V.Buhvalovs. Metodiskos noteikumus viņš rakstīja kopā ar Latvijas krievu skolu skolotājiem, bet vairums grāmatas autoru ir no privātskolas «Evrika». V.Buhvalovs ir šīs skolas direktors, J.Pliners – valdes priekšsēdētājs.167 lappušu biezajos metodiskajos ieteikumos mijas skolotāja stāstījumi klasei, kara upuru un veterānu atmiņu stāsti un fotogrāfijas. Vienā no fotogrāfijām aiz dzeloņdrāšu žoga saspiedušies novārguši bērni apātiskām sejiņām.Metodiskie ieteikumi krievu skolotājiem. Lielākoties fotogrāfijas grāmatā ir bez atsaucēm uz autoru vai literatūras avotu, radot iespaidu, ka informācija «sakasīta» no interneta. Ierakstot «Google» meklētājā frāzi «bērni koncentrācijas nometnēs», «Salaspils bērnu» fotogrāfija parādās kā viena no pirmajām. Tikai nu jau norādīts, ka tā uzņemta Polijas nometnē Maidenā.Par Latvijas okupāciju nerunāBez atsaucēm uz avotiem pedagoģijas doktors V.Buhvalovs (šo grādu sarunā vairākkārt uzsver J.Pliners) metodiskajos ieteikumos iekļāvis arī sadaļu «Latvijas atbrīvošana no fašisma». Tajā sniegts padoms, kā skolēniem stāstīt par Rīgas atbrīvošanu no «ienaidnieka». 1944. gada oktobrī rīdzinieki «apsveica padomju varas atjaunošanu un cildināja sarkano armiju – atbrīvotāju no fašisma. Sarkanās armijas atnākšana nozīmē beigas teroram, civiliedzīvotāju nogalināšanai (..), tautsaimniecības atjaunošanu un mierīgu, normālu dzīvi».Tekstā nav minēts, ka sarkanās armijas ienākšana Latvijai nozīmēja arī padomju okupācijas atjaunošanu. Komplektā ar šo grāmatu skolām tiek piedāvāta 30 minūšu gara dokumentāla filma «Pieminēt mūžam». Biedrības «Veče» filmu veidojis V.Buhvalova dēls Antons. Diletantiskas kvalitātes video mijas patriotiskas dziesmas, kadri no padomju laiku kara filmām ar tankiem un lielgabaliem, internetā savāktas fotogrāfijas ar veterāniem no 9. maija svinībām pie Uzvaras pieminekļa Rīgā.«Šis projekts nekādi neskar okupācijas tēmu,» V.Buhvalovs stāsta, kādēļ materiālos neparādās arī Latvijas skatpunkts uz Otro pasaules karu, «Mēs negribam šo tēmu politizēt.» Uzvara pār fašismu jāglabājot atmiņā katram krievam. «Mēs nenoskaņojam bērnus pret Latviju, ne pret vienu, saprotat? Katrai tautai ir sava vēsturiskā atmiņa,» stāsta V.Buhvalovs.Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs domā, ka panākts tieši pretējais. Filmas un metodisko norādījumu autori «paužot rūpes par Latvijas krievu kultūras saglabāšanu», turpina dzīvot PSRS radītā mītā par Lielo Tēvijas karu. «[Autori] paši neapzinās, ka ar šādiem mācību līdzekļiem neveicina skolēnu piederību Latvijas valstij, jo ignorē Latvijas kā valsts un tās kara laika paaudzes likteni Otrajā pasaules karā,» stāsta U.Neiburgs.Ar Izglītības ministriju nav jāsaskaņoMetodiskos ieteikumus un filmu var lejuplādēt V.Buhvalova vadītās biedrības mājas (www.svoi.lv). Turpat arī ievietota J.Plinera vadītā fonda «Vecāki bērniem» izveidotā mācību metodika krievu skolotājiem programmās «Krievu kultūra krievu skolā» un «Latvijas krievu skola 21. gs.» Šiem projektiem «Russkij Mir» iedeva ap 50 000 eiro.Svaigākais izdevums ir metodiskie ieteikumi «Krievu skolas kultūra» (2011). Ievadā V.Buhvalovs iesaka vecākiem apdomāt, kurā skolā sūtīt savu bērnu – latviešu vai krievu. Sūtot latviešu, bērns «kļūst par latviešu kultūras nesēju, kā arī viņa domāšana veidojas uz latviešu valodas pamatiem. Tā ir asimilācija, lai arī labprātīga.» Ja vecāki uzskata, ka bērnam jābūt krievu kultūras nesējam, tad «skolā mācību valodai jābūt krievu». Autors arī piebilst, ka, dzīvojot Latvijā, bērnam jāiemācās valsts valoda, bet nevajag baidīties, ka to nevarēs pienācīgi apgūt krievu skolās. Latviešu valoda tajās esot labā līmenī.«Veče» interneta mājas lapā piedāvātas arī filmas, kas nav finansētas no «Russkij Mir», bet līdzīgā stilā māca par Otro pasaules karu – «Uzvarētāju mantinieki», «Latvijas atbrīvošanai no fašisma – 65!» un «Uzvaras diena – mūsu svētki». Par pēdējo 2008. gadā Drošības policija veica pārbaudi, bet pretvalstisku saturu filmā nekonstatēja. J.Pliners stāsta, ka šo filmu uztaisījuši paši skolēni un ka tās izmaksas bijušas vien kādi 300 lati – disku pavairošanai.Cik krievu skolotāji izmanto šos materiālus, J.Pliners un V.Buhvalovs nezinot. Latvijā kopā esot ap 100 skolu ar krievu plūsmas skolēniem. (Izglītības ministrija nevarēja pateikt, cik tieši, jo šādu datu neesot. Netiekot arī uzskaitīts, cik un kādi mācību satura pārkāpumi atklāti tieši krievu skolās.)J.Plinera un V.Buhvalova biedrību izstrādātie materiāli neesot saskaņoti ar Izglītības un zinātnes ministriju, jo tas neesot vajadzīgs. Savas grāmatas un filmas viņi piedāvā skolotājiem izmantot ārpusstundu nodarbībās. «Ir skolas, un tādu ir pienācīgs skaits – vairāki desmiti –, kurās kurss «Krievu kultūras pamati» tiek pasniegts fakultatīvi vairāku gadu garumā,» saka J.Pliners.Pašlaik Latvijā ir divi oficiālie fonda «Russkij Mir» centri – Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un Daugavpils Universitātē. Katru gadu centri saņem 18 000 eiro finansējumu, grāmatas un biroja aprīkojumu, plus grantus atsevišķiem projektiem. Piemēram, Baltijas Starptautiskā akadēmija par «Russkij Mir» naudu piedāvā krievu valodas bezmaksas apmācību. Sākotnēji fonds gribējis atvērt pārstāvniecību Latvijas Universitātē, bet saņēmis atteikumu. Izskatās, ka tagad tas lēnām virzās arī skolu virzienā. Šogad februārī krievu valodas kabinetu atklāja Valmieras Valsts ģimnāzijā.Valsts NVO finansējumu pienācīgi nekontrolēRunājot ar «Russkij Mir» naudas saņēmējiem, nekas cits neatliek, kā paļauties uz viņu minētajām summām. Vairākus mēnešus, sūtot vēstules, e-pastus un zvanot uz fonda pārstāvniecību Maskavā ar lūgumu nosaukt Baltijas valstu organizācijas, kas saņēmušas grantus, atbilde tā arī netika sniegta. Šajā pētījumā minētās organizācijas atlasītas no «Russkij Mir» mājas lapā publicētajām ziņām, gada pārskatiem un grantu pieteicēju sarakstiem.Kontroles nav arī no Latvijas puses. Latvijā gada pārskati firmām un NVO jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID). VID skaidro, ka veic pārbaudes par nodokļu nomaksu saskaņā ar riska analīzes rezultātiem un noteiktajām prioritātēm. «Re:Baltica» pētījums rāda, ka NVO finanšu pārbaudes nav bijušas VID prioritāšu sarakstā. Pēdējos gados to varētu skaidrot ar ekonomisko krīzi, kad VID pastiprināti strādāja ar nodokļu iekasēšanu no uzņēmējiem. Kontroles iespējas vājina arī fakts, ka gada pārskatos iespējams iekļaut pozīciju «anonīmie ziedotāji». Gadījumiem, kad naudas devēji nav zināmi. *Raksts ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» starptautisks projekts. Pilns pētījuma teksts lasāms centra interneta vietnē rebaltica.lv Kas ir «Russkij Mir»?Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma 2007. gadā nodibināts fonds krievu kultūras un valodas izplatīšanai ārzemēs. Mērķis – popularizēt krievu valodu un kultūru, veidot «krievu centrus» visā pasaulē.Fonda direktors ir bijušās Padomju Savienības ārlietu ministra Vjačeslava Molotova mazdēls Vjačeslavs Ņikonovs – agrākais augsta ranga VDK darbinieks un Krievijas Domes deputāts.«Russkij Mir» padomes vadītāja ir Sanktpēterburgas Valsts universitātes rektore Ludmila Verbitska, ko krievu prese sauc par labu V.Putina sievas draudzeni. Starp fonda padomes locekļiem ir arī Krievijas dzelzceļa vadītājs un tuvs V.Putina draugs Vladimirs Jakuņins un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.Pirmajiem diviem darbības gadiem Krievijas valdība fondam iedeva aptuveni 20 miljonu eiro. Fonds tikai daļēji publisko, kam devis naudu, bet noslēgtie līgumi ir konfidenciāli.Pēdējos četros gados no «Russkij Mir» naudu saņēmušas vairāk nekā 20 Latvijas organizācijas. Tikai viena savā gada pārskatā bija norādījusi naudu no Krievijas.Pēc «Re:Baltica» aprēķiniem, fonda apstiprināto grantu kopējā summa kopš 2008. gada Latvijā pārsniedz 170 000 eiro. Par šo naudu rīkoti kultūras pasākumi, konferences, izdotas mācību grāmatas un filmas, kas lielākoties slavina krievu nācijas varenību un klusē par Baltijas okupāciju.Fonda aktivitātēs bieži piedalās Latvijas eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka, kura norāda, ka ar viņu saistītās organizācijas no tā saņēmušas aptuveni 30 tūkstošu eiro. Galvenais mērķis esot apvienot krievus Eiropā un panākt krievu valodai oficiālu statusu ES.Starp naudas saņēmējiem ir organizācija «Perom», kas apvieno aktīvākās Latvijas krievu jauniešu nevalstiskās organizācijas. Lielākā daļa saistīta ar «Saskaņas centru» un Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Pazīstamākā no tām – «Mums pa ceļam», kas izdod avīzi «Priškoļņaja». Tā iznāk reizi mēnesī un tiek izplatīta vairāk nekā 40 krievu skolās Latvijā. «Russkij Mir» finansējumu saņēmusi arī biedrība «Eiropas pētījumu institūts». To vada Aleksandrs Gapoņenko, ko Drošības policijas šefs Jānis Reiniks nosaucis par patieso nesenā referenduma (par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai) rīkotāju.
