6. septembrī sāksies parakstu vākšana, lai rīkotu tautas nobalsošanu par Pensiju likuma grozījumu izsludināšanu.
6. septembrī sāksies parakstu vākšana, lai rīkotu tautas nobalsošanu par Pensiju likuma
grozījumu izsludināšanu. Referendums notiks, ja to atbalstīs 10% no vēlētājiem.
Lielā izvēles diena nav tālu. Tautai būs svētki – dienu no dienas dažādi pulgotie politiķi, bijīgi atšāvuši ausis, ieklausīsies, ko saka viņu vēlētāji lietā, par ko izvēlētie, kas veido «pozīciju», jau pieņēmuši savu lēmumu.
Ja 10% vēlētāju parakstu tiks savākti, ja referendums notiks (tajā piedalīsies vairāk nekā 50% iepriekšējās vēlēšanās reģistrēto balsstiesīgo pilsoņu), ja vairāk nekā puse savu balsi nodos par grozījumu Pensiju likumā atcelšanu, tad faktiski Saeimai un valdībai tauta izteiks neuzticību. Premjers Andris Šķēle gan ir pasteidzies paust: ja arī tā notiks, viņš nesaskatot iemeslu, kāpēc valdībai būtu jāatkāpjas.
Tā vietā, lai lēmumus, kas skar lielu daļu sabiedrības, pirms pieņemšanas atbilstoši sagatavotu un pietiekami pārspriestu, tajā skaitā arī ar «reorganizējamajiem» vai «pārkārtojamajiem», valdība cep dekrētus vienu pēc otra, bet pēc tam tos skaidro daudzajiem neattapīgajiem.
Tautas morāla sagatavošana balsošanai jau sākusies. Tagad zinām: ja labi klāsies vieniem pensionāriem, citiem būs sliktāk. Varot nepietikt naudas pat pašreizējo pensiju izmaksai. Varot aizkavēties pensijas un pabalsti. Mēs zinām, ka izmaiņas Pensiju likumā ietekmēs «tikai nelielu daļu» pensionāru un pensionēšanās vecumu sasniegušo. Zinām arī to, ka valdība, lai normalizētu stāvokli sociālajā budžetā, apsver iespēju palielināt sociālo nodokli līdz 40% un palielināt arī ienākumu nodokli.
To var vērtēt kā šantāžu vai tuvredzību. Arī kā pragmatismu vai vienkārši kā politiku, kurā jebkurš pieņemtais lēmums sakņojas noteiktu cilvēku vai grupu interesēs.
Ja tik tiešām ideja par sociālā un ienākumu nodokļa palielināšanu tiks realizēta, neapšaubāmi uzplauks «aplokšņu» sistēma, kurai pēdējā gada laikā bija tendence sarukt. Daļa strādājošo izvēlēsies «konvertu» samaksāta sociālā nodokļa vietā tā paša pragmatisma vārdā, kas mūsu liberālpolitiķus vada privatizācijas kaujās. Ja bezdarbnieka pabalsta griesti tiks noteikti 100 latu apmērā un strādājošā alga pārsniegs 150 līdz 160 latu, tad kāda jēga viņam no tā, ka par šo summu tiks maksāts nodoklis?
Darba zaudēšanas gadījumā pabalsta lielums nemainīsies. Sociālais budžets tā rezultātā kļūs vēl pieticīgāks. Savukārt uzņēmumi būs spiesti maksimāli «sašaurināt» darbaspēka izmaksas. Palielināsies bezdarbs, kas apēdīs lauvas tiesu no jau tā skopā sociālā budžeta.
Ja tiks sagrauta sociālās apdrošināšanas sistēma, apdraudēta būt lata līdz šim nesagraujamā stabilitāte. Kā zināms, pelnīt iespējams pat uz miroņu rēķina – arī ar lata devālvāciju
Savu oficiālo nostāju par referenduma rīkošanu jau paudušas vairākas organizācijas: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pensionāru federācija («par») un Tautas partija («pret»). Atsevišķās Latvijas pilsētās paraksti pret Pensiju likuma grozījumiem jau savākti, negaidot, kad sāksies īstā procedūra. Saeima un Prezidenta kanceleja «paciņas» ar parakstiem saņem vai ik dienas. Tā domā sociāldemokrāti.
Diskusija «par» vai «pret» kļūs asāka. Nešaubīgi 10% parakstīsies par referenduma rīkošanu. Tālākais daudzējādā ziņā būs atkarīgs no tā, kādu ietekmi uz sabiedrību atstās valdības un pozīcijas deputātu šantāža (tas ir, argumenti, kas tiks «izšauti» pret referendumu).
Katram ir dota izvēles iespēja. Pēc referenduma vēlētājiem iespēja tieši ietekmēt politiķu «centienus» tik drīz vairs neradīsies. Tad tā lieta, kā teica latviešu pirmās atmodas politiķis un šodienas tautas kalpu gara radinieks Pietuka Krustiņš, būs «beigta un nobungāta».
