Trešdien «Zemgales Ziņu» redakcijā uz jelgavnieku jautājumiem atbildēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova.
Trešdien «Zemgales Ziņu» redakcijā uz jelgavnieku jautājumiem atbildēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova. Protams, vislielāko interesi sabiedrībā izraisījuši Sociālo un darba lietu komisijas ierosinātie un 20. novembrī Saeimas pieņemtie grozījumi likumā «Par valsts pensijām».
Manam vīram kādu laiku bija invaliditāte, un tas laiks darba stāžā netika ieskaitīts. Kā ir tagad?
«Invaliditātes laiks tiek ieskaitīts darba stāžā vecuma pensijas aprēķināšanai.»
Nākamgad es sasniegšu pensijas vecumu. Patlaban strādāju uz līguma, saņemu minimālo algu un par mani tiek maksāti visi nodokļi. Uz kādu pensiju varu cerēt?
«Ja jūsu darba stāžs Latvijā nav mazāks par 30 gadiem, tad pensiju jums rēķinās pēc vidējās algas valstī, kas 1996. gadā bija 80 līdz 90 latu robežās, šogad arī varētu būt 90 latu.»
Es esmu strādājošs pensionārs kopš 1991. gada. Kādas man ir iespējas saņemt lielāku pensiju?
«Jums būs jāprasa no jauna pensijas piešķiršana, bet, lai pie tā tiktu, ir jāatsakās no pašreizējās pensijas – trīs gadus, vai arī jāatmaksā saņemtā, taču ne agrāk kā no 1996. gada 1. janvāra. Jums tiek piedāvātas trīs iespējas. Pirmā:
atmaksā pensiju par laiku no 1996. gada līdz 1997. gadam;
atmaksā pensiju par laiku no 1997. gada līdz 1998. gadam;
atsakās no pensijas laikā no 1998. gada līdz 1999. gadam.
Pensiju sāk saņemt 1999. gadā.
Otrā iespēja:
atmaksā pensiju par laiku no 1997. gada līdz 1998. gadam;
atsakās no pensijas laikā
no 1998. gada līdz 1999. gadam;
atsakās no pensijas laikā
no 1999. gada līdz 2000. gadam.
Pensiju sāk saņemt 2000. gadā.
Trešā iespēja:
atsakās no pensijas laikā
no 1998. gada līdz 1999. gadam;
atsakās no pensijas laikā
no 1999. gada līdz 2000. gadam;
atsakās no pensijas laikā
no 2000. gada līdz 2001. gadam.
Pensiju sāk saņemt 2001. gadā.
Taču, pirms izlemt, vai izvēlēties kādu no šiem variantiem, es no sirds iesaku katram aprunāties ar savu sociālās apdrošināšanas inspektoru un ceru, ka viņi rūpīgi parēķinās un ļoti godprātīgi pasacīs, vai tas jums ir izdevīgi, vai nav. Tiem, kam ir ap 30 latu pensija un neliels darba stāžs, manuprāt, izdevīgāk ir strādāt un ik pēc trim gadiem pensiju pārrēķināt. Jaunās iespējas derēs tiem, kam pensijas un darba stāžs ir liels. Jārēķinās arī ar reālu iespēju strādāt un nopelnīt.»
Kāds ir pensijas atmaksas pēdējais termiņš?
«Jūs varat maksāt visu gadu.»
Vai ir kādi jauninājumi invaliditātes pensiju piešķiršanā?
«Arī uz strādājošo invalīdu attiecas šīs trīs pieminētās iespējas tikt pie lielākas pensijas. Un vēl – ja invaliditātes pensija bija piešķirta uz noteiktu laiku, tad pārtraukums līdz atkārtotai piešķiršanai nedrīkstēja pārsniegt vienu dienu. Tagad šis termiņš pagarināts līdz vienam mēnesim. Invalīdam vairs nav jāskrien laukā no slimnīcas, lai paspētu nokārtot dokumentus.»
Es esmu strādājoša pensionāre. Par nelaimi, saslimu, bet darbā man nemaksā slimības naudu, aizbildinoties, ka es saņemu pensiju. Vai tā ir pareizi?
«Nekādā gadījumā! Slimības pabalstam nav nekāda sakara ar jūsu pensiju. Jums jāsaņem noteiktais slimības pabalsts gan par A, gan B lapu.»
Vai laiku, ko nodienēju krievu armijā – trīs gadus -, arī pēc pensijas likuma grozījumiem neskaita darba stāžā? Es taču tur gāju spaidu kārtā!
«Diemžēl neskaita. Par to atbildību prasiet no frakcijas «Tēvzemei un Brīvībai» deputātiem. Viņi iestājas pret šo gadu ieskaitīšanu darba stāžā. Mums neizdevās viņus pārliecināt par pretējo.»
Vai ir lietderīgi pazemot cilvēkus, nemaksājot viņiem normālas algas un pensijas?
«Nav lietderīgi. Diemžēl tā notiek. Mūsu komisija februārī mēģinās mainīt pensiju indeksācijas kārtību, lai pensionārs ar normālu stāžu saņemtu vismaz krīzes iztikas minimumu – 60 latu mēnesī. Mēs apzināmies, ka tas nenāksies viegli, jo katrs kaut mazākais uzlabojums mums nāk ar sīvu cīņu. Ja tomēr izdosies, tad maijā cilvēki var cerēt saņemt šādu pensiju.»
Esmu pensionāre un kārtīgi maksāju par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem. Taču, lai sagaidītu karstu ūdeni krānā, tas jātecina vismaz pusstundu, ir tad vēl mazmeita iesnas vannā dabūja. Bet maksu ņem pēc skaitītāja – par katru litriņu. Vai jūs nevarat palīdzēt?
«Tieši tā ir arī man. Mamma katru dienu strīdas ar Rīgas siltumtīklu uzņēmumu, taču bez rezultātiem. Tā ir valsts problēma, kas arī mums jārisina, lai katrs maksā tikai par to, ko ir saņēmis.»
Es ar lielu cieņu izturos pret jums un jūsu komisijas veikumu. Taču tagad mani skumdina sociālā nodokļa naudas izsaimniekošana. Nesamērīgi lielo pensiju saņēmēji būs to fondu iztukšojuši. Un no kā tad pensijas maksāsiet?
«Lielās pensijas tika ierobežotas, un ierobežojums ir pagarināts vēl uz diviem gadiem. Taču paskatieties, kas notika, kad mēs ierosinājām turpmāk neindeksēt lielās pensijas. Ko dara prese un televīzija, kā grozās labklājības ministrs Makarovs! Ko viņi aizstāv? Vai tos sešus simtus tūkstošu pensionāru, kas saņem trīsdesmit un četrdesmit latu? Taču ne, viņi cīnās par tiem pārdesmit, kam pensija simtos latu skaitāma. Bagātos aizstāv, tā tas ir. Protams, visiem gribas vairāk. Taču kaut drusciņ taisnīguma princips ir jāievēro. Un mūsu komisija par to cīnās. Katru dienu, sviedriem vaigā.»
Ja es pēc paša vēlēšanās aizeju no darba, vai bezdarbnieka pabalstu varēšu saņemt?
«Nē, tad jums bezdarbnieka pabalsts nepienākas.»
Es esmu politiski represētā. Līdz šim man stāžā netika ieskaitīti ārpus Latvijas nostrādātie gadi. Ārpus stāža palika arī bēguļošanas laiks. Kā ir tagad?
«Jūsu darba stāžā tagad tiks ieskaitīti gan ārpus Latvijas nostrādātie, gan bēguļošanas gadi.»
Kas tie par trim pensiju veidiem, par ko runā – pensija, ko es saņemu, tad vēl fondētā pensija un privāti krātā?
«Tie nav trīs pensiju veidi, tie ir trīs veidi, kā pensiju uzkrāt. Pirmais līmenis – valsts pensija, ko jums maksā no sociālā nodokļa iemaksām. Otrs līmenis – no iemaksātā sociālā nodokļa, kas ir 37 procenti no jūsu izpeļņas, vienu daļu liek kopējā katlā, bet otru uzskaita katram individuāli, šo veidu vēl tikai projektē. Trešais līmenis – privātie pensiju fondi, kur katrs pats vai darba devējs var maksāt zināmu summu.»
Cik man šogad jāpelna, lai, visu mūžu nostrādājušai, nākamgad pensijā aizejot, iznāktu vismaz iztikas minimums – 79 lati?
«160 līdz 200 latu mēnesī.»
Mazdēls mācās tehniskajā licejā. Nesen apzaga skolas kasieri, un nu visiem audzēkņiem samaksāšot mazāku stipendiju – 7,50 latu vietā tikai 4,50 latu. Vai tā drīkst?
«Skola zaudējumus nedrīkst dzēst uz audzēkņu rēķina. Es ceru, ka tā būs tikai īslaicīga aizņemšanās, kamēr skolas vadība atradīs naudu.»
Vai liceja vadība ir tiesīga no katras stipendijas ieturēt 50 santīmu skolas vajadzībām?
«To var darīt tikai ar vecāku vai audzēkņa paša piekrišanu.»
Mans vīrs strādā celtniecības firmā «Rīgas nami» un būvē Melngalvju namu. Taču viņam kopš jūnija nav izmaksāta alga. Darba līgums ar viņu nav noslēgts. Ja ies prom no darba, tad izmaksāšot naudu tikai par divām nedēļām. Noskaidrojiet lūdzu un sniedziet man konkrētu atbildi!
«Kāpēc jūsu vīrs piekrita strādāt firmā bez darba līguma? Tā taču ir nelikumība. Es jums ieteiktu sūdzēties Rīgas domei, tā ir šīs institūcijas kompetence.»
Es meklēju darbu, bet avīzes publicē sludinājumus, kur piekodināts, ka pieņem tikai vecumā līdz 35 – 40 gadiem. Vai tā drīkst?
«Tas ir klajš darba likumdošanas aktu pārkāpums. Par to jāmaksā soda nauda. Domāju, ka sodīt var arī preses izdevumu, kas tādas nelikumības publicē.»
Kad pienāks laiki, kad likumi stimulēs darba devējus uz godīgu nodokļu maksāšanu?
«Tas būs tad, kad godīgi kļūs visi – kā darba devēji, tā ņēmēji, lēmēji un tiesneši…»
Aktieris esot «apšmucējies» un pusotru tūkstoti latu kaut kur licis. Viņam par to varot iznākt trīs gadu cietumsods. Kas tad būs par tiem trim miljoniem latu?
«Tā ir mūsu atmodas sliktā puse – brīvības eiforijā ļāvām pie valsts ekonomikas tikt cilvēkiem ar netīrām rokām. Par nožēlu, tā tas ir noticis. Labāki laiki mums būs tad, kad katrs pats visu darīs godīgi un neskatīsies, ko dara otrs un vai tikai nevar kur vieglāk tikt cauri.
Sveicam jūs Jelgavā un vēlam izturību cīniņā par trūcīgo ļaužu interesēm!
«Paldies!»
Saeimas deputātei savas prasības rakstveidā iesniedza Jelgavas rajona pensionāru apvienības valde.
Savukārt Ludmila Kuprijanova pateicas jelgavniekiem L.Krūmiņam, Romanovam, A. Priedītim, I.Neimanei, I.Ozoliņai, Ā.Prudentam, A.Skalderam, L.Paeglei, J.Šteinbergam par vēstulēm un ierosinājumiem.
