Pie Jelgavas iedzīvotājiem ceļu uzsācis vēl viens nozīmīgs rehabilitācijas projekts – sākot ar 2000. gadu, tiks rekonstruēta pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma.
Pie Jelgavas iedzīvotājiem ceļu uzsācis vēl viens nozīmīgs rehabilitācijas projekts – sākot ar 2000. gadu, tiks rekonstruēta pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma. Projekta izmaksas tiek lēstas 10 miljonu latu apmērā, no kuriem 75% ir starptautisko organizāciju dāvinājums,
9% tiks iegūti Jelgavas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības (ŪKSU) saimnieciskās darbības optimizācijas rezultātā, bet atlikušos Ls 1 600 000 jeb 11% no kopējām projekta izmaksām segs pilsētas iedzīvotāji, maksājot augstāku tarifu par piegādāto dzeramo ūdeni un notekūdeņu novadīšanu un attīrīšanu (ko deputāti arī apstiprināja). Par šādu
finansiālās «atbildības» sadalīšanu galvo projekta īstenotājs –
ŪKSU. Projektu uzsākot, plānots ņemt kredītu, ko 1,5 miljonu apmērā garantē valsts. Pēc ŪKSU datiem, pašreiz tikai 60% pilsētas iedzīvotāju izmanto centralizētās ūdensapgādes labumus un tikai 50% – centralizētas kanalizācijas sistēmas ērtības. Pēc projekta realizācijas 85% pilsētas iedzīvotāju būs «pieslēgti» pilsētas ūdensvadam un kanalizācijai.
Projekts, protams, ir atbalstāms, vēl jo vairāk tāpēc, ka lauvas daļa finansējuma Jelgavai iekrīt kabatā no zila gaisa. Šoreiz atšķirībā no siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas ar detalizētu projektu simtiem lappušu biezumā deputātiem dota iespēja iepazīties pirms projekta uzsākšanas. Spriežot pēc pieejamajiem ŪKSU saimnieciski finansiālās darbības rādītājiem, uzņēmums strādā stabili. Tiesa, zināms «nopelns» tajā ir divpakāpju tarifa (jaudas pieslēgums) ieviešanai, kas, izsakoties dažu deputātu vārdiem, pat trīskārt palielināja maksu par ūdeni. Par to būs jāizdod vairāk, taču kāds procentuāli būs maksas palielinājums, īstu skaidrību deputāti nespēja gūt. Vieni minēja 20, citi – līdz pat 45% pieaugumu. Uz deputāta Strīķa jautājumu – par cik procentiem palielināsies maksa – viennozīmīga un skaidra atbilde tā arī netika sniegta.
Šaubas vairāk izraisa kas cits. Ūdensvada un kanalizācijas rehabilitācijas projekts tiek uzsākts laikā, kad dziļa migla pārklājusi citu projektu. Šajā miglā rosās gan prokuratūra, gan kriminālpolicija, gan Finansu ministrijas audits, gan arī Valsts kontrole. Pagaidām pamatoti varam runāt par nelikumību sēriju, starp kuru un vārdu «rehabilitācija» Jelgavas gadījumā liekama vienādības zīme. Vai ir notikusi ļaunprātīga izlaupīšana, noskaidros attiecīgās iestādes. Jaunais projekts tiek uzsākts laikā, kad pilsētai draud finansiāls sabrukums (pēc citu viedokļa – tas jau ir noticis). Laikā, kad liela daļa pilsētas iedzīvotāju hroniski nespēj norēķināties par siltumenerģiju pēc nelikumīgā divpakāpju tarifa; kad pašvaldības iestādes un pat valsts iestādes ir parādā STU simtiem tūkstošu latu. Tādēļ jautājums nav par to, vai ūdensapgādes un kanalizācijas rehabilitācijas projekts ir labs (pamatots, atbalstāms utt.), vai ne, bet gan par to, vai patērētāji spēs maksāt par «labumu» piegādāšanu un aizgādāšanu. Iedzīvotāji par ūdeni
ŪKSU pašlaik ir parādā 46 000 latu.
«Ziņās» gandrīz gada garumā publicētos faktus, kas viennozīmīgi pamato siltumtīklu rehabilitācijas projektā iesaistīto amatpersonu nelikumības kā sistēmu, neviens publiski nav atspēkojis. Tajā pašā laikā deputāti un Domes administrācija nav darījusi neko, lai tiktu skaidrībā par dažu personu atbildību šo nelikumību pieļaušanā un izdarīšanā.
Deputāti vakardienas sēdē arī atbalstīja Jelgavas siltumapgādes sistēmu rehabilitācijas projekta otrās programmas iesniegšanu valsts investīciju programmai no 2001. līdz 2003. gadam. Citiem vārdiem – atbalstīja STU lūgumu piesaistīt papildu valsts līdzekļus projekta īstenošanā. Otrā programma cita starpā paredz siltumapgādes sistēmas Lielupes labā un kreisā krasta savienošanu. Visai miglains jeb neskaidrs ir krastu «savienošanas» nepieciešamības ekonomiskais pamatojums: no Jelgavas Cukurfabrikas iepirktās siltumenerģijas cenas samazināšana. Kā zināms, Jelgavas Cukurfabrika ražo vislētāko siltumenerģiju pilsētā. No STU direktora Dupuža teiktā izriet, ka otrās programmas būtība ir atrisināt siltumapgādes problēmas Lielupes labā krasta pilsētas daļā. Jo «šajā pusē 95% siltumapgādes problēmas ir atrisinātas, ir tikai daži aizauguši stāvvadi un nelielas problēmas ar siltumregulēšanu». Gribu apgalvot pretējo: iedzīvotāju problēmas «siltuma» sakarā ir tikai sākušās, arī STU vadību «problēmas» vēl tikai sagaida. Iedzīvotājiem būtisku jaunumu Domes sēdē paziņoja Dupužs – esot izveidojusies tāda situācija, kad STU jāpārveido par akciju sabiedrību, kurā ies iekšā arī Cukurfabrika». Deputātiem jautājumi šajā sakarībā neradās, no tā varam secināt, ka STU privatizācija jau ir izlemta.
Sēdes beigās tika risināts jautājums, kas kuluāros bija samilzis jo liels, bet, nonākot atklātā apspriešanā, izčākstēja jo maziņš. Deputāta Miļūna iesniegtais lēmuma projekts, kura viens punkts paredzēja pieņemt Domes priekšsēdētāja U.Ivana demisiju, tika noraidīts. Jo nebija jau paša demisijas iesnieguma un – cik noprotams – U.Ivans negatavojas atkāpties. Ivanaprāt, tikai tad, ja STU pārbaudē atklāsies līdzekļu izlaupīšana, viņš no amata «lidošot». Deputāti vēlējās beidzot dzirdēt Ivana atbildi uz «Ziņu» publikācijām, kurās iztirzāta Domes un STU darbība. Atbilde pēc būtības kārtējo reizi netika sniegta. Priekšsēdētājs aprobežojās ar sentenci: es par savām «cāļa smadzenēm» varu atbildēt, bet par deputātu «cāļa smadzenēm» atbildēt nevaru.
Izskanēja U.Ivana solījums strādāt un draudi būt nežēlīgam kā pret deputātiem, tā arī pret ierēdņiem. Nav gan saprotams, kas tiek domāts ar vārdu «ierēdņi», jo pirms dažiem mēnešiem Domes pārstāvis «Ziņās» apgalvoja, ka Domē neviena ierēdņa neesot. Bija arī J.Kaminska solījumi jau nākamajā sēdē izskatīt jautājumus par Domes struktūru un štatiem. Un varbūt jau nākamajā sēdē izskatīt STU «jautājumu».
Deputātu lēmums, kas rakstiski fiksētu labās apņemšanās, pieņemts gan netika. Deputāti, Veģera vārdiem runājot, iztīrija plaušas.
«Status quo» ir nepārprotams – pagaidām nepieciešamo astoņu balsu priekšsēdētāja «atstādināšanai» Domē nav, kaut arī veidojas jūtama «zemsaviešu» opozīcija.
