Aizkustinošas ir deputāta J.Bērziņa rūpes par Domes priekšsēža U.Ivana palikšanu savā krēslā.
Aizkustinošas ir deputāta J.Bērziņa rūpes par Domes priekšsēža U.Ivana palikšanu savā krēslā. Tiesa, ja vien J.Bērziņš, rakstot «U.Īvāns», tik tiešām runā par Jelgavas Domes priekšsēdētāju, nevis kādu sava partijas biedra Daiņa Īvāna radinieku. Tiktāl par pareizrakstību, bet tagad kādu vārdu par J.Bērziņa rakstā paustajām atziņām.
Bērziņa kungs dziļi alojas, ja uzskata: «Pīlādža kungs par katru cenu grib, lai deputāti, aizklāti balsojot, nomainītu Domes priekšsēdētāju». Pīlādzim ir gluži vienalga, vai Domē sēž astoņi ivaniņi un septiņi bērziņi, vai arī astoņi bērziņi un septiņi ivaniņi. Taču nav vienalga, vai viņi izmanto vēlētāju doto uzticību savu interešu un ambīciju apmierināšanai, vai arī lai strādātu iedzīvotāju un pilsētas interesēs.
Tāpat kā nav vienalga, vai deputāti rīkojas pēc LR likumiem un citiem spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, vai arī ignorē tos. Protams, ne jau U.Ivans ir «vienīgais vainīgais pilsētas sabrukšanā» un, ja Bērziņa kungs cītīgāk lasītu vietējo presi, tad būtu arī iepazinies ar Pīlādža viedokli par visu Domes deputātu līdzatbildību par finansiāli saimniecisko stāvokli, kādā šobrīd atrodas pilsētas pašvaldība. Varu atkārtot – katra diena, ko Jelgavas iedzīvotāji nodzīvo, uz sava kakla nesdami pašreizējos Domes deputātus, kas nespēj atrast sevī gribu novērst pašvaldības krīzi, padziļina bedri, kurā iedzīvotājiem būs jāpavada vēl daudzus gadus.
Par «sabrukumu» atbildīga ir arī tā sauktā opozīcija, ieskaitot sociāldemokrātus. Pirms paģērēt atbildību no citu partiju pārstāvjiem, deputātam Bērziņam atbildība būtu jāprasa pašam no sevis un no saviem kolēģiem.
Pirms sociāldemokrāti izteica vēlmi uzzināt prokuratūras viedokli par notiekošajām nelikumībām Jelgavas Siltumtīklos, vajadzēja lūgt atskaitīties savu partijas biedru Čeveru par atsēdēto laiku STU pārraudzības padomē. Negribētos domāt, ka deputāts Bērziņš ir tāds liekulis, ka, prasot atbildību no citu partiju pārstāvjiem STU pārraudzības padomē (V.Vilciņa un V.Valainis), «piemirsis» savu partijas biedru…
Tomēr galvenā atbildība par bankrotējušo pašvaldību ir jāuzņemas Domes priekšsēdētājam U.Ivanam un bijušajam viņa vietniekam R.Vītoliņam. Deputāts U.Bērziņš apzināti maldina Jelgavas iedzīvotājus, apgalvodams, ka U.Ivans «cenšas savu darbu veikt demokrātiski, pildot Domes deputātu vairākuma vēlmi». Tā nav tiesa, un Bērziņa kungs to ļoti labi zina. Par Domes priekšsēža darba stila neatņemamu sastāvdaļu kļuvusi likumu ignorēšana. Fakti liecina, ka U.Ivans ne vienu reizi vien ir uzurpējis varu, pieņemot vienpersoniski lēmumus, kādus tiesīgi pieņemt tikai Domes deputāti balsojot. Daļa šo faktu ir atspoguļoti arī «Zemgales Ziņās» un Valsts kontroles revīziju materiālos. Šajā gadījumā deputāta Bērziņa izpratne par demokrātiju ir izkropļota. «Censties» var savā piemājas dārziņā, ravējot puķu dobes. U.Ivanam vienmēr ir bijusi iespēja izvēlēties – ievērot vai ignorēt likumus. Par nekādu vairākuma uzspiestu nelikumīgu lēmumu – vismaz morāli – nevar būt ne runas. Galu galā Domes priekšsēdētājam vienmēr ir bijusi iespēja atkāpties no ieņemamā amata.
Bērziņa kungs maldās vai apzināti maldina savus vēlētājus, iztēlojot U.Ivanu kā «ierindas deputātu». Likums «Par pašvaldībām» nodrošina viņam pietiekami daudz pilnvaru, lai varētu vadīt un kontrolēt Domes administrācijas darbu. Cits jautājums – vai viņš šīs pilnvaras ir izmantojis.
Kā pārpratumu var uzlūkot deputāta Bērziņa jautājumu, «kāpēc neviens nekrīt virsū atbildīgām Domes amatpersonām?», protams, ja šis jautājums ir adresēts Pīlādzim vai «Ziņām» kopumā. Latvijā nav cita novada preses izdevuma, kas tik cītīgi sekotu līdzi vietējās izpildvaras varoņdarbiem. Acīmredzot šo jautājumu deputāts Bērziņš ir uzdevis pats sev… Tiešām, Bērziņa kungam ir tiesības pieprasīt un atšķirībā, teiksim, no Pīlādža arī saņemt visu informāciju par visiem pašvaldības uzņēmumiem, visus pašvaldības finansiāli saimniecisko darbību raksturojošos datus, visus pašvaldības un pašvaldības uzņēmumu noslēgtos līgumus, visus amatpersonu lēmumus un rīkojumus. Tādēļ deputātam Bērziņam ir arī reāla iespēja strādāt un darīt iedzīvotāju interesēs kaut ko vairāk nekā oponēt vienam otram Domes lēmumam, pasūkstīties par slikto pozīciju un atreferēt vienu otru Revīzijas komisijas veikumu vietējā presē. Bērziņa kungam kā deputātam ir tiesības (arī pienākums!) pieprasīt informāciju, ierosināt izskatīt konkrētu izpildvaras amatpersonu atbilstību ieņemamajiem amatiem, ja iegūtā informācija liecina par bezatbildību, nolaidību vai nelikumībām, ko pieļāvušas šīs amatpersonas. Cita lieta, vai deputāts Bērziņš to grib un spēj.
Deputāts Miļūns sludina, ka sociāldemokrātiem neesot nekādu morālu tiesību pieprasīt Domes priekšsēdētāja demisiju. Par kādu morāli runā P.Miļūns? Iespējams, ka par sociāldemokrātu partijas morāli. Ja godīgums, likumība, atbildība ir jēdzieni, kas sveši Miļūna piesauktajai morālei, tad, jā, piekrītu: sociāldemokrātiem nav tiesību prasīt Domes priekšsēdētāja demisiju. Taču tad vajadzētu arī atklāti atzīt, ka sociāldemokrātu opozīcija ir tikai fikcija un rūpes par pilsētas iedzīvotāju labklājību – liekulīga spēle uz nākamo pašvaldību vēlēšanu vārtiem.
Naivi ir tie deputāti, kas cer novilkt līdz nākamajām vēlēšanām liekulīgo spēli, kurā partijas sludina savu «fui!» nelikumībām un līdzekļu izsaimniekošanai pašvaldībā, tajā paša laikā šo partiju biedriem atbalstot pašreizējo Domes priekšsēdētāju. Tautas partijas Jelgavas nodaļa Domes priekšsēdētāja atbilstību ieņemamajam amatam (pēc būtības) lūdz izskatīt finansu ministram – tā ir atklāta neuzticības izteikšana. Tajā pašā laikā šīs partijas pārstāvji Domē – V. Vilciņa un V. Valainis – «balso» par U.Ivanu. Neuzticību «de facto» Domes priekšsēdim paudusi Zemnieku savienība. Bet zemsaviešu pārstāvji Domē – H.Veģeris un D.Olte – U.Ivana palikšanu amatā atbalsta.
Partijām – sava morāle, bet tās Domē pārstāv deputāti: katrs ar savu tikumiņu.
