Šodien jūsu priekšā ir «Zemgales Ziņu» 2397. numurs ar laikraksta jubilejai veltīto pielikumu, jo tieši pirms desmit gadiem, 27. oktobrī, Jelgavā «Zemgales Ziņas» iznāca pirmoreiz.
Šodien jūsu priekšā ir “Zemgales Ziņu” 2397. numurs ar laikraksta jubilejai veltīto pielikumu, jo tieši pirms desmit gadiem, 27. oktobrī, Jelgavā “Zemgales Ziņas” iznāca pirmoreiz. Ar sirsnīgu uzrunu “Mūsu mīļie un cienījamie lasītāji!” jūsu vērtējumam toreiz tika nodots pirmais jaunās avīzes numurs. Uz četrām melnbaltām lappusēm, tāds mazliet samocīts un sasteigts, nakts melnumā ar lielu entuziasmu un gribu veidots. Jelgavā gadu gadiem bija iznācis viens pilsētas un rajona laikraksts, nu pēkšņi bija divi – līdztekus ierastajai “Zemgales Avīzei” sevi pieteica “Zemgales Ziņas”.
Tagad, atpakaļ veroties, šķiet, – nu traki taču bijām! Nekādu auditorijas pētījumu, ne pamatīgu ekonomisku aprēķinu, ne nojausmas par tirgus segmentiem un mārketinga akcijām, lai jauno produktu veiksmīgi aizbīdītu līdz patērētājam. Vienkārši pulciņš radošu ļaužu (un neviena biznesa cilvēka!) ar idejām un ticību, ka izdosies, nedomājot par to, cik grūti tas būs, ņēmās taisīt paši savu avīzi. Kas tad bija tie neprātīgie? Aija Rone, laikraksta redaktore, astoņi korespondenti – Maija Laizāne, Laila Ivāna, Guntis Krūmiņš, Māris Krautmanis, Kristīne Sadovska, Jānis Stundiņš, Ligita Timma –, divi fotokorespondenti – Maira Dudareva un Gunārs Timermanis –, korektore Silvija Sīlīte, maketētāji Līga Pētersone, Kristaps Cēburs, Jānis Antonovičs, Nauris Karelis un vēl kasiere Elizabete Rukmane. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem tagad strādā galvaspilsētas medijos, izdevniecībās vai ir izveidojuši savu biznesu.
Godīgi jāatzīstas, ka aizvadītajos gados bija arī brīži, kad šķita, ka neizturēsim sīvajā konkurences cīņā, taču jūs mums neļāvāt nolaist rokas. Mēs sapratām, ka nedrīkstam pievilt savus lasītājus. Milzīgu paldies sakām par uzmundrinošajiem vārdiem, atbalstu un pretimnākšanu, ko pa šiem gadiem saņēmuši redakcijas darbinieki. Un galu galā tieši jūsu izvēle par labu “Zemgales Ziņām” ir tā, kas ļāvusi laikrakstam nostiprināties preses tirgū. BMF pētījumi liecina, ka latviešu valodā rakstošo dienas laikrakstu vidū pēc auditorijas lieluma (37 000 – 47 000 atkarībā no sezonas) “Ziņas” pēdējos gados pārspēj vienīgi liepājnieku veidotais “Kurzemes Vārds”.
Desmit gadu laikrakstam nav nekāda lielā jubileja, varētu pat sacīt, ka tas tikai tāds ieskrējiens vien ir. Tomēr pietiekams laiks, lai atrastu savu vietu plašsaziņas līdzekļu plašajā piedāvājumu klāstā un iegūtu stabilu, atsaucīgu lasītāju auditoriju, kas ir gatava līdzdarboties laikraksta satura veidošanā, un labus sadarbībai atvērtus biznesa partnerus. Ar to tad arī šajā jubilejas reizē “Zemgales Ziņas” lepojas.
Lai mums kopā izdodas laba avīze un ar katru dienu kaut mazliet labāka dzīve!
