Par Domes komisijas papīriem, kuros pazūd skaitļi.
Daudzi jelgavnieki būs dzirdējuši nostāstus par to, kā viens no pirmajiem Domes iegādātajiem datoriem, ierēdņu korim skandinot «Mūžīgi mūžos!», tika nogādāts Privatizācijas komisijā. Tur tas ticis apčubināts un spodrināts kā simbols informācijas tehnoloģiju «ienākšanai» pašvaldības ierēdņu kambaros. Ne reizi vien vēlākos gados deputāti cēla savas roķeles, lai balsotu par līdzekļu izdalīšanu totālai un vispārējai pašvaldības izpildvaras datorizācijai.
Ak, vai! Ne jau viss dzīvē norit, kā iecerēts.
Datorizācijas process Jelgavas Domes Privatizācijas komisijai diemžēl gājis ar līkumu. Pēc tam, kad attiecīgais aparāts tika iegādāts, atklājās, ka nepieciešamas arī zināmas iemaņas, lai to «kustinātu». Tā nu visas privatizācijas lietas vēl šobaltdien glabā to cilvēku roku siltumu, kas kārtojuši un uzraudzījuši privatizācijas gaitu.
Retais Jelgavas iedzīvotājs spētu noticēt lietām, kas atklātos, pārbaudot privatizācijā nodoto objektu izpirkuma «gaitu». Privatizācijas komisijā uzskaite notiek uz «špikeriem» līdzīgām lapiņām, uz kurām ieraksti izdarīti pat ar zīmuli. Savukārt apkopojoša informācija par šādā veidā fiksētajiem datiem vienkārši nav pieejama.
Nav uzskaites par iemaksātām summām un parādiem
Domes Revīzijas komisija konstatējusi, ka pilsētas Domē neatrast nevienu amatpersonu, kas spētu pateikt, cik lieli bijuši juridisko un fizisko personu parādi pašvaldībai brīdī, kad ar tām saistību neizpildes dēļ tika lauzts privatizējamā objekta izpirkšanas līgums. Lielākā daļa Domes lēmumu par parādu piedziņu nav izpildīti. Tā saucamajās objektu lietās nav uzskaites par iemaksātām summām un parādiem. No līguma laušanas brīža līdz objekta otrreizējai (atsevišķos gadījumos – kārtējai) privatizācijai pagājuši gadi, līdz Domes ierēdņi attapušies, ka šādā veidā pašvaldība zaudē iespēju iegūt papildu līdzekļus siltuma novārdzinātajai pilsētai. Lieki piebilst, ka kontroles mehānismi, ar kuriem būtu jāuzrauga līgumsaistību izpildes gaita Jelgavas Domē, sen ir sarūsējuši. Bet, lai izprastu, kā noritējusi pašvaldības īpašuma privatizācija, ir vērts izsekot dažu privatizējamo objektu liktenim.
1993. gada 21. jūlijā Dome noslēdza nomas-izpirkuma līgumu ar SIA «Druka» par Jelgavas tipogrāfijas Raiņa ielā 27 privatizāciju ar izpirkuma termiņu 2008. gada 21. decembris un cenu Ls 100000. 1995. gada 8. decembrī Jelgavas Dome lauza šo līgumu un uzdeva Juridiskajai nodaļai (vadītājs N.Pūce) noteiktajā kārtībā piedzīt SIA «Druka» parādus. Parāda atmaksa netika prasīta. Privatizācijas komisijai tika uzdots atkārtoti veikt Jelgavas tipogrāfijas privatizāciju, nosakot objekta cenu Ls 97032, t.sk. 30% privatizācijas sertifikātos, un, ja gada laikā objektā tiek veiktas investīcijas, tā cena tiktu samazināta par šo summu. 1996. gada 25. aprīlī Dome noslēdza nomas-pirkuma līgumu ar SIA «Jelgavas tipogrāfija». Objekta cena līgumā – Ls 76462. Nezināmu iemeslu dēļ tā bija par Ls 20570 mazāka, nekā noteikts Domes lēmumā. Tā paša gada 14. novembrī deputāti nolēma palielināt sertifikātu daļu līdz 70%. Atlikusī daļa vēl tika samazināta par ieguldīto investīciju tiesu. Rezultātā par objekta privatizāciju pašvaldības kasē no sākotnēji iecerētajiem 100 000 latu reāli ienāca aptuveni 5000 latu…
Tikt vaļā no «objekta» nelīdz pat trīskārtēja privatizācija
1993. gada 20. septembrī Dome zemnieku saimniecībai «Mediņi» nodeva nomā ar izpirkšanas tiesībām veikalu Cukura ielā 20. Objekta cena noteikta Ls 7500.
Privatizētājs savas saistības nepildīja. 1998. gada 12. februārī deputāti nolēma lauzt līgumu un uzdeva Privatizācijas komisijai (priekšsēdētājs E.Mercs) veikt atkārtotu objekta privatizāciju. Līdz tai bija jāgaida vairāk nekā pusotru gadu. 1999. gada 9. septembrī deputāti nolēma pārdot objektu izsolē, nosakot ēkas vērtību Ls 14315 un zemes vērtību Ls 8033, t.sk. 90% sertifikātos. Vēl pēc pieciem mēnešiem – 2000. gada 10 februārī – viņi apstiprināja jaunus privatizācijas noteikumus: ēkas cena –
Ls 14315, t.sk. 50 % sertifikātos, zemes cena – Ls 8033, t.sk. 90% sertifikātos. «Objekts» tā arī nav pārdots…
1994. gada 7. jūlijā Dome noslēdza nomas-pirkuma līgumu ar SIA «Viktorija» par ēkas Pasta ielā 39 izpirkšanu par Ls 25000 uz pieciem gadiem ar 12% gadā no neizmaksātās daļas un kavējuma maksu 0,5% apjomā. 1996. gada 28. decembrī deputāti nolēma lauzt līgumu un uzdod Juridiskajai nodaļai noteiktajā kārtībā piedzīt SIA «Viktorija» parādus. To atmaksa tā arī netika prasīta. Pēc vairākām izsolēm 1998. gada 10. septembrī ēku iegādājās SIA «Alvima» par trīssimt latiem…
1994. gada 8. augustā Dome noslēdza nomas-pirkuma līgumu ar SIA «Auto – Mib» par angāra Ošu ceļā 1 privatizāciju par
Ls 19671,65 uz pieciem gadiem ar aizdevuma procentiem 12% gadā un kavējuma maksu 0,5%. 1996. gada 8. augustā (tā teikt, «sadarbības» divu gadu jubilejā) deputāti nolēma lauzt līgumu un uzdot Juridiskajai nodaļai likumā noteiktajā kārtībā piedzīt SIA «Auto – Mib» parādu pašvaldībai. Līguma laušanas brīdī tie bija Ls 11444,05. Parādu atmaksa netika prasīta…
1994. gada 12. aprīlī Dome noslēdza nomas-izpirkuma līgumu ar SIA «Sonor» par ēku kompleksa Savienības ielā 2 privatizāciju. Objekta cena noteikta
Ls 26831. Tā kā privatizācijas noteikumi netika ievēroti, 1995. gada 16. jūnijā Dome šo līgumu lauza. Tā paša gada 21. septembrī tika noslēgts nomas-pirkuma līgums par šo pašu objektu ar individuālo uzņēmumu «Kārlis un Matīss» par Ls 42638, no tiem privatizācijas sertifikātos – Ls 12792. Līguma saistības atkal netika pildītas un 1997. gada 13. novembrī deputāti nolēma lauzt šo līgumu un uzdod Juridiskajai nodaļai piedzīt SIA «Kārlis un Matīss» parādus, bet Privatizācijas komisijai veikt atkārtotu objekta privatizāciju. Parādu atmaksa netika pieprasīta.
1998. gada 24. aprīlī objekts tika sadalīts divās daļās pēc adresēm Savienības iela 4 un Savienības iela 4a un tika privatizēts trešo reizi. Šoreiz veiksmīgi, kaut gan pašvaldības ieguvums privatizācijās procesā – niecīgs.
1996. gada 9. aprīlī Dome noslēdza nomaksas-pirkuma līgumu ar a/s «Zemgales piens» par veikala Pētera ielā 3 privatizāciju par Ls 15300 uz pieciem gadiem ar aizdevuma procentiem 12% gadā un kavējuma maksu 0,5%. 1998. gada 13. augustā deputāti nolēma lauzt šo līgumu un uzdod Juridiskajai nodaļai likumā noteiktajā kārtībā piedzīt a/s «Zemgales piens» parādus, bet Privatizācijas komisijai veikt objekta atkārtotu privatizāciju. Parādu atmaksa netika pieprasīta.
1996. gada 23. aprīlī Dome noslēdza izpirkuma nomas līgumu ar i/u «Staburadze» par jaunbūves Pērnavas ielā 36 privatizāciju par Ls 10000, t.sk. Ls 7000 sertifikātos. 1997. gada 13. novembrī deputāti nolēma lauzt līgumu un uzdeva Juridiskajai nodaļai piedzīt i/u «Staburadze» parādus, bet Privatizācijas komisijai veikt atkārtotu objekta privatizāciju. Viens no retajiem gadījumiem, kad parādi tika pieprasīti, taču… nesekmīgi. Dome tiesas procesu zaudēja.
1999. gada 21. oktobrī Dome noteica citu jaunbūves cenu – Ls 5000 –, t.sk. Ls 4650 sertifikātos. Taču, tā kā objekts atrodas uz privātas zemes, bet īpašniece objektu pirkt atteikusies, neviens reāls pretendents tā arī nav atradies.
Īpaši «veiksmīgi» privatizēti pašvaldības uzņēmumi
1993. gada 16. septembrī Dome noslēdza līgumu ar SIA «Ozols» par pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas pilsētas Remontu celtniecības pārvalde» (RCP) Elektrības ielā 6/8 nodošanu nomā ar izpirkumu. «Objekta» cena tika noteikta
Ls 86830,51. Ja SIA «Ozols» iegulda investīcijas «objektā»
Ls 29370,81 vērtībā, tā cena tiek samazināta līdz Ls 57459,70. 1996. gada 11. janvārī deputāti atļāva privatizācijā izmantot sertifikātus – 30% no objekta kopējās vērtības. 13. jūnijā deputāti vēlreiz samazināja objekta cenu, palielinot sertifikātu izmantošanas daudzumu privatizācijā līdz 50%. Taču 1996. gada 19. decembrī Zemgales apgabaltiesa pasludināja SIA «Ozols» par maksātnespējīgu.
Pēc diviem mēnešiem (!) – 1997. gada 13. februārī – deputāti nolēma lauzt līgumu ar SIA «Ozols» un uzdot Privatizācijas komisijai mēneša laikā izstrādāt priekšlikumus par objekta atkārtotu privatizāciju.
Atkārtota privatizācija – izsole – notika nevis pēc mēneša, bet pēc divarpus gadiem – 1999. gada 25. septembrī. Objekts tika pārdots par kopējo cenu Ls 136592, tai skaitā
Ls 64712 sertifikātos. Turklāt Domes īpašumā palikušas ēkas ar kopējo vērtību Ls 32000.
Sakarā ar līguma laušanu SIA «Ozols» tiesas ceļā pieprasīja atmaksāt izpirkuma maksu, un Zemgales apgabaltiesa 1998. gada 25. augustā piesprieda Domei atmaksāt 9802,24 kā SIA ieguldījumus, kļūdaini iekļaujot šajā summā arī nomas maksu Ls 1344,49. Dome samaksāja arī valsts nodevu Ls 705,47. Tiem, kam patīk tamlīdzīgi rēbusi, var sarēķināt, par cik latiem pašvaldība privatizēja savu uzņēmumu.
– – –
Jelgavas Domes Juridiskās nodaļas vadītājs Normunds Pūce:
– Revīzijas komisija pārmet mums, ka neesam savlaicīgi piedzinuši parādus no fiziskajām un juridiskajām personām, ar kurām lauzti izpirkuma līgumi par privatizācijā nodotajiem objektiem. Taču vairākos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests personām, pret kurām vajadzēja vērst šo piedziņu, jau bija aprakstījis visu mantu. Būtu nelietderīgi sūdzēt viņus tiesā un vēl maksāt valsts nodevu. Iespējams, ka vajadzēja norakstīt šos parādus, sagatavot attiecīgus Domes lēmumus. Citos gadījumos privatizējamajos objektos ieguldījumi veikti brīdī, kad pieņemts lēmums par parādu piedziņu. Un tikai vēlāk tika iesniegts dokuments par šiem ieguldījumiem. Faktiski šīs summas dzēsās, jo ieguldījumi bija lielāki nekā parāds. Privatizācijas lietu nesakārtotība, manuprāt, radusies līdzekļu taupīšanas dēļ. Vajadzēja pieņemt vēl vienu darbinieku, kas nodarbotos ar uzskaiti un kontroli. Darba apjoms bija pārāk liels, un viens cilvēks ar to netika galā.
Jelgavas Domes Informācijas nodaļas vadītājs un
Domes Privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Edijs Mercs:
– Visiem privatizācijā nodotajiem objektiem (varbūt ne visiem 100% – tad jāpaskatās dokumentos), par kuriem tapis Revīzijas komisijas akts, vairākas reizes rīkotas izsoles. Uz tām vai nu kandidāti pieteicās, bet neatnāca uz izsoli, vai arī nepieteicās neviens. Tā laiks gāja, un Revīzijas komisijai tapa, lūk, šāds garadarbs. Katrā ziņā tad, kad es aizgāju uz Privatizācijas komisiju, visi dokumenti lietās bija. Un tie ir pieejami. Nezinu, kāpēc revidenti nevarēja tos atrast. Es dokumentus sameklēju momentā. Privatizācijas un kompensācijas sertifikātu uzskaite notiek Finansu nodaļā pie Irinas Čilipjonokas un par ienākošajām naudas summām saskaņā ar grafikiem – arī Finansu nodaļas grāmatvedībā. Privatizācijas komisijā vēl vienu grāmatvedi turēt? Īpašu jēgu tam neredzu. Komisijas sekretāre kārto tā saucamo analītisko uzskaiti. Par katru objektu ir datumi, summas, kas iemaksātas atbilstoši izpirkuma grafikam.
Jelgavas Domes Revīzijas komisijas priekšsēdētājs Jāzeps Trukšāns:
– Pēc papīriem, kas pieejami Domē, nevar gūt skaidru priekšstatu ne par privatizācijā nodoto objektu izpirkuma iemaksām, ne arī par kopējiem parādiem. Tos nav iespējams saskaitīt, jo nav dokumentu. Tagad Privatizācijas komisijā ir sākts kārtot uzskaiti – uz tādiem papīrīšiem… Par 1999. gadu var gūt kādu skaidrību. Bet par agrāko periodu? Privatizācijas komisijas sekretāre I.Papina vienīgā varēja pateikt, ko uz papīrīša ar zīmulīti ir pierakstījusi. Un viss. Revīzijas komisija no šiem papīrīšiem diemžēl skaidru priekšstatu gūt nevar. Finansu nodaļā ir uzskaitītas tikai iemaksas (nauda, kas reāli ienākusi), bet, cik bija jāiemaksā saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un grafikiem, neviens pateikt nevar.
Turpinājums sekos.
