Par labiem vecākiem nepiedzimst, par LABIEM vecākiem iemācās būt.
Par labiem vecākiem nepiedzimst, par LABIEM vecākiem iemācās būt.
Labi vecāki nosaka uzvedības robežas («spēles noteikumus»), kurām ir zināmi pamatnoteikumi, tas ir, cieņa pret pārējiem ģimenes locekļiem, kopīgas pusdienas, rūpes par sevi (mazgāt rokas, tīrīt zobus, sakārtot savu guļamvietu, sakārtot rotaļlietas, veikt noteiktus mājas darbus, doties gulēt zināmā laikā u.c.).
Nedod savam bērnam visu, ko viņi vēlas, bet nepieciešamo. Ja bērni saņem visu, ko vēlas, viņi domā, ka var dabūt visu (bērnu maģiskā domāšana). Šādi audzinot, personība veidojas nepiemērota sabiedrībai.
Labi vecāki piedalās bērnu aktivitātēs (rotaļās, bērnudārza pasākumos, skolā). Uzklausa, ļauj piedalīties mājas darbos.
Labi vecāki spēj veidot saskarsmi ar bērniem. Prot uzklausīt. Labi vecāki iemācās klausīties, klausīties un vēlreiz klausīties. Uzklausīt nav tas pats, kas atļaut!
Labi vecāki iemācās palīdzēt bērnam noturēties zināmās robežās (ar savu uzvedību, rīcību. Vārdiem ir daudz mazāka nozīme).
Labiem vecākiem jābūt paškritiskiem, jāspēj atzīt sava kļūdīšanās. Bioloģiskie vecāki ne vienmēr ir psiholoģiskie vecāki.
Sodam jābūt pamatotam, loģiskam un taisnīgam.
Labi vecāki palīdz bērnam izveidot labu pašcieņu. Ja bērns kļūdās, vecāki neapsaukā («Tu esi sliņķis, slikts, muļķis utt.»). Jāatšķir bērna rīcība no personības.
Labi vecāki mīl un izrāda savu mīlestību.
Labi vecāki spēj runāt par visiem tematiem (mīlestību, seksu, alkoholu, narkotikām u.c.).
Labi vecāki mīl viens otru un paši sevi.
Atcerieties!
Ģimene ir tik vesela, cik veselīgas ir abu vecāku attiecības.
Vecvecāki nav bērna vecāki.
Nav jāsaglabā laulība tikai bērna dēļ, ja attiecības ir sliktas.
