Ekonomiskā situācija nav ietekmējusi Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novadu iedzīvotāju vēlmi adoptēt bērnus, pārliecināti bāriņtiesu speciālisti. 2010. gadā Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novados jaunas ģimenes atraduši 20 bērnu, no viņiem deviņi devušies uz ārvalstīm.
Jelgavā, kā arī Jelgavas un Ozolnieku novados adopciju skaitam nav raksturīga tendence samazināties. Tiesa, pilsētā pērn to bijis par četrām mazāk nekā gadu iepriekš, turklāt pieci bērni devušies līdzi ārvalstu adoptētājiem.«Cilvēkiem, kas sper šādu soli, ir spēcīga motivācija un pārliecība par sevi un savām iespējām. Tas netiek izlemts mēneša vai gada laikā, tādēļ nedomāju, ka adopciju skaita samazinājumu varētu novelt uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī,» spriež Jelgavas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Irisa Guntra Turčinska. Ne visi atbilst vēlmēmAdopcija Latvijā ir laikietilpīgs process. Pēc pieteikšanās pusgadu psihologi un bāriņtiesa iepazīstas ar ģimeni, tikai pēc tam pāris var nolūkot bērniņu un sākt veidot attiecības, kas atkal apmēram pusgadu tiek rūpīgi vērtētas. Ja kontakts panākts un veidojas ģimeniskas attiecības, bāriņtiesa lemj, ka adopcija ģimenē ir bērna interesēs, un adoptētāji sniedz tiesā pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. Bāriņtiesa var samazināt ģimenes izpētes laiku, piemēram, ja bērniņš ar ģimeni jau kādu laiku dzīvojis kopā vai atrodas aizbildnībā. Jelgavā pērn adoptēti astoņi bērni – divi no pilsētas aprūpes iestādēm, četri no audžuģimenēm un divi, kas līdz šim auguši aizbildnībā.Bāriņtiesas priekšsēdētāja teic, ka vietētējie adoptētāji gaida noteikta vecuma bērnus. «Jelgavnieki ļoti konsekventi izvēlas adoptēt bērnus līdz gada vecumam bez veselības problēmām, un ir pāri, kas jau vairākus gadus gaida šādu iespēju,» atzīst I.Turčinska.Latvijā paliek mazākie «Nav tā, ka interesi par adopciju vairāk izrādītu citu valstu iedzīvotāji. No visiem adoptētajiem bērniņiem mums pērn tikai viens – sešgadīgs puisītis ar īpašām vajadzībām – ieguva jaunus vecākus Francijā, savukārt 2009. gadā uz ārzemēm no Jelgavas novada adoptēja divus bērnus vecumā no 13 līdz 17 gadiem,» stāsta Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Olga Rudaka. Viņa stāsta, ka pašlaik vairāk adopcijas gadījumu saistās vai nu ar faktu, ka vecāks adoptē bērnu no pirmās laulības – pērn trīs gadījumi –, vai ja bērniņš jau dzīvojis audžuģimenē vai šiem cilvēkiem bijis aizbildņu statuss.No Jelgavas Latvijā palikuši tikai trīs adoptētie bērni, pārējie pieci devušies uz Franciju un Ameriku. Uz ārvalstīm lielākas cerības ir tikt adoptētiem pēc sešu gadu vecuma. Četri bērni, kas no Jelgavas 2010. gadā devušies dzīvot pie vecākiem uz citām valstīm, bijuši vecumā no septiņiem līdz divpadsmit gadiem. Uz Franciju aizvests arī divgadīgs puisītis ar īpašām vajadzībām, kuram būtu mazas izredzes atrast Latvijā dzīvojošus vecākus.«Mūsu cilvēki nav nedz mazāk iejūtīgi, nedz mazāk izpalīdzīgi, taču ekonomiskā situācija vairāk kalpo kā fons. Sabiedrībā lielā mērā vēl dzīvo bailes un neziņa, kā ģimenes varēs finansiāli un emocionāli tikt galā ar situāciju, ja parādīsies līdz šim nezināmi sarežģījumi,» atzīst O.Rudaka.2011. gadā Latvijas adopcijas reģistrā ir 771 bērns, kuram jāmeklē adoptētāji, no tiem lielākā daļa – 532 bērni – ir vecumā no 10 līdz 18 gadiem. Gan pilsētā, gan novadā daži adopcijas procesi jau sākti.
