Mārča Stumbra vārdadiena ir arī viņa dzimšanas diena. Divas dienas pirms tās savas daiļrades cienītāju, kolēģu, draugu, valsts un pašvaldību pārstāvju apsveikumus viņš saņēma savas izstādes «Svētdienas gleznas» atklāšanā.
Mārča Stumbra vārdadiena ir arī viņa dzimšanas diena. Divas dienas pirms tās savas daiļrades cienītāju, kolēģu, draugu, valsts un pašvaldību pārstāvju apsveikumus viņšsaņēma savas izstādes «Svētdienas gleznas» atklāšanā.
Tieši tādas tās arī ir – gleznas, kas tapušas svētdienā. Pēc darba nedēļas muzejā, sestdien «pārslēdzos», un tā nu iznāk, ka nedēļas pēdējā diena ir tā, ko varu atvēlēt gleznošanai, par nosaukumu saka pats mākslinieks, piebilstot, ka otrs – modernāk skanošs – izstādes nodēvēšanas variants esot bijis «19+». Deviņpadsmit aptuveni vienā laikā fiksētu atšķirīgu skatījumu – gan deformēti depresīvu, gan tādu, kurā no abstrakta vispārinājuma atblāzmām nav ne miņas, bet kurš ainavās un klusajās dabās un portretējumos no aizmirstības cenšas glābt visiem pazīstamo.
«Plus» nozīmē zāles centrā aplūkojamās desmitiem gleznu fotoreprodukcijas un fotogrāfijas, kas ataino mākslinieka sešdesmit gadu mūžu: darbā, armijā, bērnībā (vissenākā ir kristību bilde). Ir arī dokumenti: pirmās klases teicamnieka liecība, Mākslinieku savienības un Mākslas fonda biedra apliecības, lēmums – augstāku institūciju atbilde toreizējās Jelgavas izpildkomitejas deputātu grupai (tajā ietilpa arī Mārcis Stumbris), par viņu ierosinājuma atbalstīšanu – Jelgavas mākslas skolas dibināšanu.
«Kad pirms 24 gadiem ar mērķi apmesties Jelgavā pirmoreiz devos pie atbildīgām amatpersonām, galvenie nosacījumi bija apsolīt, ka pārāk ātri nebraukšu ar autobusu un nelēkšu no piektā stāva balkona,» atceras Rīgā dzimušais mākslinieks. «Domāju, pa šiem gadiem pie Jelgavas esmu pieradis, iedzīvojies.»
