Jelgavas vidusskolas aktīvi strādā pie izglītības programmu un satura piedāvājuma sagatavošanas.
Līdz ar jaunā izglītības modeļa ieviešanu dzīvē no 1. septembra būtiskas izmaiņas mācību procesā būs 10. klases skolēniem. Pašlaik Jelgavas vidusskolas aktīvi strādā pie izglītības programmu un satura piedāvājuma sagatavošanas, bet devītklasniekiem, kas mācības plāno turpināt vidusskolā, jau šobrīd rūpīgi jāizvērtē savi nākotnes plāni, uzsver Jelgavas pašvaldībā.
“Jaunā mācību modeļa ieguvums ir samazināta sadrumstalotība mācību satura apguvē, iespēja skolēniem izvēlēties padziļināti apgūt mācību priekšmetus un samazināta mācību noslodze,” par jauno saturu stāsta Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Padziļināti apgūt interesējošos priekšmetus
2019. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem. G.Auza skaidro, ka jaunais vidējās izglītības standarts dod iespēju katrai vidusskolai veidot savas skolas vidējās izglītības programmu piedāvājumu jeb tā saucamo grozu, kurā katrs skolēns varēs padziļināti apgūt mācību vielu tajās jomās, kuras jaunieti interesē visvairāk un kurās viņš vēlas turpināt izglītību augstskolā.
G.Auza uzsver: “Jaunā izglītības modeļa būtiskā atšķirība ir tā, ka skolēns var izvēlēties, kurus kursus apgūt padziļināti un kuros specializēties. Jāuzsver, ka vidusskolēns arī turpmāk mācīsies visus mācību priekšmetus visās jomās, bet pastāv iespējas kopēju integrētu kursu apgūt nelielākā apjomā, atsevišķus mācību priekšmetus izvēloties mācīties padziļināti.”
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidro, ka likums paredz skolām vispārējās vidējās izglītības programmu īstenot atbilstoši izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Taču skolas varēs noteikt mācību priekšmetus, kuros stundu skaits pārsniedz konkrētajam mācību priekšmetam paraugā norādīto minimālo stundu skaitu, kā arī iekļaut citus – paraugā neminētus mācību priekšmetus. Tie varētu būt izvēles priekšmeti vecākajās klasēs, piemēram, psiholoģija, filozofija, braukšanas kursi autovadītāja apliecības iegūšanai u.c.
Iestājpārbaudījumus atsevišķās klašu grupās audzēkņiem varēs noteikt valsts ģimnāzijas, valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, kā arī profesionālās izglītības iestādes. Nākotnē jaunie noteikumi paredz divus vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipus: vidusskolas un vispārējās vidējās izglītības iestādei (vidusskolai) iegūstamu statusu – valsts ģimnāzijas.
Jelgavā – septiņas vidējās izglītības iestādes
Jelgavā ir septiņas vidējās izglītības iestādes – Tehnoloģiju vidusskola, 4. vidusskola, 5. vidusskola, Amatu vidusskola, kas piedāvā vakara un neklātienes izglītības programmas, un 6. vidusskola, kas jau otro gadu neuzņems audzēkņus 10. klasēs, savukārt valsts ģimnāzijas statuss ir divām mācību iestādēm – Jelgavas Valsts ģimnāzijai un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijai. 2020./2021. mācību gadā pilsētas vidusskolu 10. klasēs plānots uzņemt 377 skolēnus.
“Tie būs jaunieši, kuri 1. septembrī uzsāks apgūt jauno vispārējās vidējās izglītības saturu. Šobrīd vidusskolas plāno vidējās izglītības programmu piedāvājumus, ņemot vērā jauniešu vajadzības, intereses un skolas iespējas. Programmu piedāvājuma plānošanā svarīga ir skolēnu, skolotāju, vecāku, skolas absolventu un citu izglītības kvalitātē ieinteresētu speciālistu līdzdarbība. Katram programmu plānošanā iesaistītajam šī ir iespēja ar savām idejām, zināšanām un pieredzi veidot nākamo paaudžu vidusskolu,” stāsta G.Auza.
Jaunajā vidējās izglītības standartā noteikts optimālais stundu skaits visam vidusskolas kursam, proti, trīs gadiem, nesadalot to pa mācību gadiem. Vidusskola vienu kursu var īstenot īsākā vai garākā laika posmā, piedāvājot to apgūt, piemēram, gada laikā ar vidēji sešām mācību stundām nedēļā vai divu gadu laikā ar vidēji trīs mācību stundām nedēļā.
Mācību saturs – trīs līmeņos
Plānots, ka vispārējās vidējās izglītības posmā stundu skaits mācību satura apgūšanai nemainīsies – paredzēta 36 stundu maksimālā slodze nedēļā jeb 3360–3780 mācību stundas trīs gados. Vakara un neklātienes izglītības programmās būs mazāks mācību stundu skaits. Mācību stundas ilgums vispārējās izglītības programmās noteikts 40 minūtes, savukārt pirms svētku dienām – 30 minūtes.
G.Auza arī norāda: lai spētu jēgpilni iedziļināties un izpildīt kompleksus uzdevumus, programmas apguvei vēlams mācību darbu organizēt pāru stundās.
Vidusskolām būs ievērojami jāpārkārto mācību procesa organizācija. Jaunais standarts paredz vairākus kritērijus tā nodrošināšanai vidusskolās. Mācību satura apguve tiek piedāvāta trīs līmeņos – vispārīgajā, optimālajā un augstākajā, proti, mācību priekšmeta apguve notiks kursu veidā – pamata, padziļinātos un specializētos kursos.
Pamatkurss sniedz zināšanas, izpratni un prasmes vispārīgajā vai optimālajā mācību satura apguves līmenī. To apgūst ikviens jaunietis vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmās. Padziļinātais kurss sniedz zināšanas, izpratni un prasmes augstākajā mācību satura apguves līmenī. Lai mācītos šo kursu, skolēniem jāapgūst optimālā līmeņa pamatkurss. Savukārt specializētais kurss sniedz specifiskas zināšanas, izpratni un prasmes jebkurā mācību satura apguves līmenī. Skola var piedāvāt izvēles specializētos kursus atbilstoši skolēnu interesēm un izstrādātajai izglītības programmai. Būtiski, ka skolai jāpiedāvā vismaz divi kursu komplekti ar vismaz trim padziļinātajiem kursiem.
Kas sagaida skolēnu?
Reģistrējoties mācībām 10. klasē, skolēnam būs jāizvēlas viens no skolas piedāvātajiem kursu komplektiem, kā arī citi kursi no skolas piedāvājuma.
Vispārējās vidējās izglītības iegūšanas nosacījumi paredz, ka skolēns apgūst pamatkursus septiņās mācību jomās – valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības, drošības un fiziskās aktivitātes; apgūst trīs padziļinātos kursus un saistībā ar vienu no tiem veic patstāvīgu pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu.
Absolvējot vidusskolu, skolēnam būs jākārto šādi valsts pārbaudes darbi: latviešu valodā (vismaz optimālajā līmenī), svešvalodā (angļu, vācu vai franču, vismaz optimālajā līmenī), matemātikā (vismaz optimālajā līmenī), divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī).
G.Auza vērš uzmanību, ka skolēni pamatkursus vidusskolā apgūs galvenokārt 10. un 11. klasē, bet padziļinātos kursus – 11. un 12. klasē. Atbilstoši vidusskolas veidotajam mācību stundu plānam jaunieši padziļinātas zināšanas apgūs šaurākā mācību jomu lokā. Specializētie būs izvēles kursi, kurus varēs apgūt jebkurā klasē.
Pamatkursiem plānots veltīt aptuveni 70 procentu mācību laika, savukārt padziļinātajiem un specializētajiem kursiem – aptuveni 30 procentu. Tāpat jaunajā standartā paredzēts, ka skolas drīkstēs pielīdzināt vidusskolēna ārpusskolas aktivitāšu pieredzi, piemēram, jaunietis ar augstiem sasniegumiem sportā skolā vairāk uzmanības un laika varēs veltīt citiem mācību priekšmetiem un noteiktu sporta stundu laikā apgūt citus mācību kursus.
Piedāvājums – plašs un daudzveidīgs
IZM nesen veikusi aptauju, kurā piedalījās 264 Latvijas skolas (80%), atbildot uz jautājumu par prognozēto skolēnu skaitu 10. klasē. Secināts, ka liels ir mācību iestāžu skaits, kur tas ir mazs. Mazāk par 15 skolēniem 10. klasē ir 18% aptaujāto skolu. Tomēr lielākajā daļā skolu (39%) audzēkņu skaits 10. klasē ir 27–59, kas dod iespēju veidot paralēlklases.
Vidusskolas atrodas riska zonā, ja tajās vidējās izglītības posmā ir mazāk par 45 skolēniem (IZM rekomendācijas – jābūt ne mazāk par 45), un šajā aptaujā 22% izglītības iestāžu ir riska grupā. Tikai 12% skolu vidējās izglītības posmā ir vairāk nekā 225 skolēnu, bet 14% procentos skolu – 151–225, kas ļauj tām justies droši. “Mazajās vidusskolās izvēļu grozu piedāvājums būs ierobežots, un tas būs drauds šo skolu pastāvēšanai,” uzskata Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.
Pozitīvi, ka kopumā Latvijas skolu padziļināto kursu piedāvājums ir daudzveidīgs. Tajos dominē angļu valoda, kuru piedāvā 90% skolu, tālāk seko pārsteigums – bioloģija (70% skolu), matemātika, sociālās zinātnes, latviešu valoda un literatūra, ķīmija, fizika, vēsture, programmēšana, dizains un tehnoloģijas, kultūra un māksla, ģeogrāfija, krievu, vācu un franču valoda.
G.Catlaks šo rezultātu raksturo kā patīkamu, jo skolas nav izvēlējušās tikai humanitāros priekšmetus, par ko sākotnēji bijušas bažas. Katrai skolai jāveido savs piedāvājums, specializācija. Mazākos novados pašvaldībām jādomā par optimālu piedāvājumu.
Skolas, kur vidusskolas posmā ir mazāk nekā 45 skolēni, aprobežosies ar minimumu – četriem padziļinātajiem kursiem, bet, attiecīgi palielinoties skolēnu skaitam, caurmērā skolas piedāvā sešus, bet lielās vidusskolas – astoņus padziļinātos kursus.
Kā izskatās padziļināto kursu komplekti? Piemēram, vēsture, svešvaloda, latviešu valoda un literatūra; bioloģija, ķīmija, sociālās zinātnes; matemātika, programmēšana, svešvaloda; fizika, ķīmija, matemātika; matemātika, fizika, sociālās zinātnes; sociālās zinātnes, ģeogrāfija, svešvaloda u.c.
Izvēļu grozi nav salikti mehāniski, bet ir dažādi, humanitārie priekšmeti apvienoti ar eksaktajiem. Skolās, kur mazāk par 500 audzēkņiem, vairāk dominē humanitārie priekšmeti, lielākajās skolās piedāvājums ir izlīdzinātāks. Jo lielāka skola, jo lielāks ir dabaszinātņu, eksakto un tehnoloģiju priekšmetu piedāvājums. VISC izveidojis arī interaktīvo karti ar dažādu padziļināto kursu mācību priekšmetu piedāvājumu Latvijas teritorijā.
Skolas gadu no gada mainīs savus piedāvājumus
“Esam aptaujājuši visas Latvijas vidusskolas un ieraudzījuši, ka piedāvājums ir gana daudzveidīgs, arī ģeogrāfiskajā griezumā bērniem pieejams – nav tik ļoti tālu, lai nevarētu nokļūt. Vairāk nekā trešā daļa skolu plāno piedāvāt programmēšanu, dizainu un tehnoloģijas, kas ir ļoti laba ziņa, jo šie priekšmeti vēl nekad tādā apjomā nav bijuši vidusskolā.
Skolas iet ar lielu vēlmi un drosmi piedāvāt jaunas lietas. Nav tik svarīgi, lai manā skolā būtu tieši tie trīs priekšmeti, kurus visi grib mācīties, jo būs vismaz radnieciski, bet liels ieguvums ir pats veids, kā skolēns mācīsies – caur kuru priekšmetu pats sevi vedīs un varēs daudzas savas intereses apmierināt. Svarīgi, lai ir skolotājs, ar kuru labi saskan, un es jūtu – šeit būs kvalitāte. Tad pamats, lai iestātos augstskolā, būs labs,” nākotnes vīzijas ieskicē projekta “Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.
Bet kas notiks, ja bērns mainīs skolu? Z.Oliņa paskaidro, ka jaunais mācību saturs un kursi iekļaušanos padarīs vienkāršāku, jo šobrīd, mācoties trīs gadus vienu priekšmetu, ja kādā brīdī izdomā pāriet, bērns īsti nezina, ko ir iemācījies. Savukārt kursi ir mazāki nogriežņi, līdz ar to katram kursam ir noteiktas lietas, ko esmu iemācījies, un es krāju kā tādus kredītpunktus augstskolā – ko jau esmu apguvis. Līdz ar to pāriešana ir daudz caurspīdīgāka – es ar saviem “sakrātajiem ķieģelīšiem mugursomā” varu doties uz kādu citu iestādi un būvēt apkārt to, kā man trūkst. Tam vajadzētu padarīt vieglāku arī pāreju uz profesionālo izglītības iestādi, ja, piemēram, 10. klasē kāds saprot, ka “vispārizglītojošā vidusskola nav man”.
Z.Oliņa piemetina, ka vecāki prasa piedāvātos kursus un neviena skola vairs nevarēs būt parasta skola. Viņa uzskata, ka tas noteikti ir ieguvums, jo jebkurš brīdis, kad mērķtiecīgi jāizšķiras, rezultātam ir jābūt uzlabotai kvalitātei kopumā. Ieguvumam jābūt visiem neatkarīgi no skolas lieluma. “Domāju, ka bērnu un vecāku izvēles pamatā ir tas, ka skolai jau šobrīd ir kvalitāte, kādā tā piedāvā izglītību, un tad arī neatkarīgi no tā, vai mans priekšmets tur būs vai nē, es varu droši iet uz to skolu,” pārliecināta Z.Oliņa.
Ilze Vilkārse, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktore
Jaunums mūsu skolas piedāvājumā ir padziļinātais kurss “Dizains un tehnoloģijas”. Projekts “Skola 2030” ieteica, pamatojot izvēli, ka tas noderēs mūsu komercvirziena klasēm, jo šajā kursā skolēni mācīsies, kā domāt par produkta, lietas radīšanu no tā pirmsākumiem, nepieciešamības, lietderības, turpinot ar dizaina izstrādi. Mūs uzrunāja šis kurss, kurā apvienotas mūsdienu prasmes informātikā ar dizainu, nevis atsevišķi datorika vai programmēšana.
Runājot par pārējām izvēlēm, turpināsim savus virzienus, jo mūsu absolventu atsauksmes ir labas un mēs esam stipri šajos virzienos. Daudz domājām par dabaszinātņu virzienu, un, tā kā tajā mūsu skolēnu mīļākais priekšmets ir bioloģija, viņi varēs to apgūt padziļināti.
Runājām arī ar ekonomikas un biznesa augstskolām par to, vai jauniešiem piedāvāt visus eksaktos priekšmetus, un saņēmām atbildi, ka šīs augstskolas visvairāk interesē jauniešu zināšanas matemātikā. Tad arī nolēmām piedāvāt matemātiku.
Piedāvājam apgūt franču valodas specializēto kursu, esam vieni no retajiem Zemgalē, un šeit mums vienkārši “nebija variantu”. Vēl viens izvēles kurss ir “Mediju pamati”, kas ir izaudzis no mūsu priekšmetiem. Arī mūsu sociālo zinātņu piedāvājums ir saistīts ar mediju virzienu.
Veicām skolēnu aptauju, uzklausījām viņu viedokļus, iedevām izvēli un apkopojām rezultātus. Vecākus tikai informējām, jo jāmācās jau būs bērniem.
Natela Seļiščeva, Jelgavas 5.vidusskolas direktore
Jelgavas 5. vidusskolas izglītības programmu piedāvājums vidusskolēniem tika veidots, pamatojoties uz izpratni par darba tirgū pieprasītākajām specialitātēm un vairāk nekā 20 gadu veiksmīgu pieredzi, īstenojot vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmu, kuru, stājoties
10. klasē, joprojām izvēlas vairākums skolēnu.
Tradicionāli skolas absolventi, kuri apgūst šo programmu, uzrāda augstus sasniegumus valsts pārbaudījumos matemātikā, dabaszinātņu mācību priekšmetos, gūst panākumus olimpiādēs un konkursos, jo skola nodrošina zināšanu un prasmju radošu izmantošanu tehniskās jaunrades jomas interešu izglītības programmās.
Veidojot programmu piedāvājumu, mums bija svarīgi apzināties topošo vidusskolēnu karjeras veidošanas nodomus un plānus. Mēs anketējām mūsu skolas 9. klašu skolēnus, viņu vecākus, savu viedokli izteica arī skolotāji.
Kopā ar direktora vietnieku Aleksandru Smirnovu prezentējām skolas piedāvājumu Jelgavas 6. vidusskolas 9. klašu skolēniem (tur 10. klasi neuzņem – red.). Sniedzām informāciju par izglītības programmu piedāvājumu mācībām 10.–12. klasē, informējām par iespēju izvēlēties sev piemērotāko no piedāvājumiem, pieteikumu aizpildot elektroniski.
Apkopojot iegūto informāciju, izšķīrāmies par inženierzinātnes un sociālās zinātnes izglītības programmu izveidi. Jebkurus trīs no sešiem izvēles mācību priekšmetiem (matemātika, fizika, programmēšana, ķīmija, sociālās zinātnes, angļu valoda) padziļināti varēs apgūt inženierzinātnes programmā un jebkurus trīs no pieciem (bioloģija, ķīmija, ģeogrāfija, angļu valoda, sociālās zinātnes) – sociālās zinātnes programmā. Tiem, kuri vēlas veidot karjeru medicīnā, piemērotāka būtu otrā programma. Skolas absolventi vienmēr ieguvuši labus pamatus studijām Rīgas Stradiņa universitātē.
Skolas piedāvātajā “izvēles scenārijā” skolēnam būs iespēja mainīt savu sākotnēji izvēlēto padziļināto kursu komplektu. Divu gadu laikā skolēns varēs izprast un precizēt savas karjeras attīstības izredzes un pieņemt gala lēmumu par padziļināto priekšmetu izvēli, 11. klasi beidzot. Tādējādi 12. klasē skolēnam samazināsies apgūstamo mācību priekšmetu skaits un būs iespēja programmas apguves laikā koncentrēt spēkus to mācību priekšmetu apguvei, kuri nepieciešami veiksmīgas karjeras veidošanai.
Skola piedāvā arī specializēto kursu programmas “Mazākumtautību (krievu) valoda un literatūra” un “Publiskā uzstāšanās”, kuru apguve sniegs darba tirgum nozīmīgas iespējas. Novēlu visiem skolas absolventiem pēc iespējas labāk nokārtot eksāmenus un pārdomāti izdarīt savu izvēli!
