Rakstu šīs rindas ar asarām acīs. Tās sariešas neba no sāpēm par tālajā Āfrikas tuksnesī slāpēs mirstošajiem ceļiniekiem un viņu kamieļiem.
Rakstu šīs rindas ar asarām acīs. Tās sariešas neba no sāpēm par tālajā Āfrikas tuksnesī slāpēs mirstošajiem ceļiniekiem un viņu kamieļiem. Iemesls ir pavisam prozaisks – man vajag uz tualeti, bet nevaru to apmeklēt, jo Jelgavā gaišā dienas laikā ūdensvada remonta dēļ pārtraukta ūdens padeve.
Kad vakarrīt no ūdens krāna gaidītās ūdens strūklas vietā izšāvās vienīgi šņākoņa, daudziem jelgavniekiem šķita, ka mājā gadījusies kāda ķibele. Tikai vēlāk, vēlreiz ļoti rūpīgi pārlapojot “Zemgales Ziņas”, sludinājumu lappusē otrdienas numurā izdevās sameklēt pavisam necilu pilsētas ūdensvada rekonstrukcijas darbu izpildītāja “YIT Environment Ltd.” paziņojumu, kurā uzņēmums informē jelgavniekus, ka sakarā ar ūdens un kanalizācijas tīklu būvniecību, 21. jūlijā no pulksten 9 līdz 18 visā pilsētā paredzēts ūdens padeves pārtraukums. Tas jau nekas, ka šis paziņojums starp daudziem citiem tāda paša izmēra tekstiem ne ar ko neatšķīrās. Pamanāmāks ir vienīgi “YIT Environment Ltd.” zīmols, kas jelgavnieku prātos diemžēl ne ar ko neasociējas, vēl jo mazāk kādam ienāk prātā, ka sludinājums skar tieši paša dienišķi spiedīgās vajadzības.
Brīdī, kad tekstu atnesa uz laikrakstu, tie, kas atbildīgi par veicamajiem remonta darbiem, jutās izpildījuši visus priekšrakstus un līguma punktus, kas paredz konkrētu darbību noteiktā situācijā. Ieskaitot to, ka tagad iedzīvotāji Jelgavā ir brīdināti, ka darba diena jāpavada bez ūdens. Tikai pa vidu izpildītā darba apziņai pazuduši jelgavnieku tūkstoši, kuriem pašā aktīvākajā darbdienas laikā jājūtas kā idiotiem, meklējot kādu krūmu, kurā varētu nokārtot, piedodiet, savas dabiskās vajadzības. Te nu rodas vairāki gluži loģiski jautājumi.
Pirmkārt, vai darbu pasūtītājs, kas acīmredzot taču ir pašvaldības uzņēmums “Jelgavas ūdens”, par šādu ūdens padeves ilgstošu pārtraukumu ir informējis pašvaldību? Cik izdevās noskaidrot, Domē to uzzinājuši no sludinājuma laikrakstā.
Otrkārt, nav izprotams, kāpēc citi uzņēmumi, piemēram, dzelzceļš, savus darbus cenšas iekārtot tā, lai iedzīvotājiem neērtību būtu pēc iespējas mazāk. Jelgavas ūdensvada rekonstrukcijas darbu veicējiem noteikti tas bija jādara gaišā dienas laikā, kad dzīve pilsētā ir visintensīvākā. Vai to prasīja šā darba specifika? Kāpēc atslēgt ūdeni nevarēja, piemēram, no četriem rītā līdz dienas vidum? Varbūt uzņēmumā nodarbinātie ļoti agrās rīta vai ļoti vēlās vakara stundās atsakās strādāt?
Tā vien šķiet, ka kārtējo reizi būs nostrādājis princips, ka labā roka nenojauš, ko dara kreisā. Darbu izpildītājam šķita, ka pietiek ar necila izmēra sludinājumu laikrakstā. Darbu pasūtītājam savukārt acīmredzot likās, ka pilnīgi pietiek, ja par notiekošo informē darbu veicējs. Bet pašvaldība, kurai jārūpējas par iedzīvotāju labsajūtu, pati pacietās, kā spēdama.
Par ļoti savdabīgu koordinācijas izpratni saistībā ar ūdensvada rekonstrukcijas projektu liecina arī fakts no Jelgavas dzīves. Pirms kāda laika autobusa šoferis, veicis maršruta reisu vienā virzienā, nevarēja atgriezties, jo Mātera iela autosatiksmei jau slēgta, bet viņu par negaidītām maršruta izmaiņām nebija brīdinājuši Autobusu parkā. Savukārt pēc izmisušā šofera zvana, pa kuru ielu tagad lai ved pasažierus, izbrīnīta bija Autobusu parka vadība, kuru ielas slēdzēji nebija brīdinājuši.
Vai nākamreiz, kad būs jāveic ūdens atslēgšana nepieciešamo darbu veikšanai, informēšanas princips būs līdzīgs? Ja tā, tad iesaku visiem, kas lasa “Zemgales Ziņas”, ļoti rūpīgi avīzi sākt lasīt ar sludinājumu sadaļu un pievērst zīmolam YIT. Citādi pavadīsiet dienu ar asarām acīs.
