Jelgavā liftu saimniecību apkalpo trīs firmas – «Latvijas lifts – Šindlers», «Recept Holding» un «Kone lifti Latvija».
Jelgavā liftu saimniecību apkalpo trīs firmas – “Latvijas lifts – Šindlers”, “Recept Holding” un “Kone lifti Latvija”. Visvairāk vertikālo transportlīdzekļu uzticēts firmas “Latvijas lifts – Šindlers” Jelgavas nodaļai, kas šogad atzīmēja savu 30. gadadienu.
“Latvijas lifts – Šindlers” Jelgavas nodaļas vadītājs Nikolajs Koļesņikovs uzņēmumā strādā kopš tā pirmsākumiem – jau 30 gadu. Viņš uzskata – par labu darbu liecina tas, ka joprojām visi lifti turpina kalpot cilvēkiem.
Pirmsākumi – 1973. gadā
Jelgavā liftu pirmsākumi meklējami 1973. gada nogalē. Pirmie septiņi pasažieru lifti tika iekārtoti deviņstāvu mājā Māras ielā 3 un divpadsmitstāvu ēkā K.Barona ielā 12. Pilsētā izveidoja liftu apkalpošanas dienestu, un Jelgava kļuva par otro pilsētu pēc Rīgas, kam bija savs dienests. Līdz 1991. gadam tajā strādāja 75 darbinieki.
Ņemot piemēru no galvaspilsētas, 1979. gadā Jelgavā izveidoja divus dispečeru punktus. Tie atradās Lielajā ielā un RAF dzīvojamā masīvā. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām šie punkti darbojas vēl šodien, stāsta N.Koļesņikovs.
Deviņdesmito gadu sākumā dienestā notika nopietnas izmaiņas. 1993. gadā to iekļāva Šveices koncerna “Šindlers” meitas uzņēmuma “Latvijas lifts – Šindlers” sastāvā.
Pašlaik Jelgavā liftus apkalpo trīs firmas – “Latvijas lifts – Šindlers”, “Recept Holding” un “Kone lifti Latvija”.
Jauns lifts – desmitiem tūkstošu latu
Pēc N.Koļesņikova domām, galvenā šā brīža problēma ir novecojušie pacēlājmehānismi. 70 procentu Jelgavas liftu “pārkāpuši” 25 gadu robežai. “Dzīvojamās mājās lielākoties darbojas padomju laika lifti, kas ražoti Maskavā un Mogiļevā. To ekspluatācijas ilgums ir aptuveni 25 gadi, taču nomainīt novecojušās ierīces pagaidām ir neiespējami – trūkst naudas. Jauns lifts, neskaitot tā uzstādīšanas izdevumus, izmaksā aptuveni 20 tūkstošus latu,” rēķina N.Koļesņikovs. Viņaprāt, Jelgavas liftu apkalpotāju nopelns ir tas, ka novecojošu tehniku izdodas uzturēt normālā tehniskā stāvoklī. “Tas iespējams, pateicoties tikai un vienīgi profesionāliem darbiniekiem,” piebilst N.Koļesņikovs.
Pašlaik uzņēmumā “Latvija lifts – Šindlers” strādā 17 darbinieku, no tā pirmsākumiem – elektromehāniķis Vladimirs Marenkovs, arī elektromehāniķi Genādijs Veselovs, Anatolijs Krasovs, Anatolijs Pavlovs dienestā nostrādājuši vairāk nekā ceturtdaļgadsimta.
Tehnika noveco, prasības – aug
“Situāciju sarežģī 2002. gada martā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar tiem visiem jaunajiem liftiem jāatbilst Eiropas standartiem. Šie noteikumi attiecas arī uz liftiem, kas tiek lietoti patlaban. Tātad tiem būs nepieciešama modernizācija, lai atbilstu ES standartu prasībām. Plānots, ka liftu modernizācijas darbi notiks pēc speciāla grafika un tie jāpabeidz 2012. gadā. Tas nozīmē, ka katram pašlaik strādājošam liftam papildus būs nepieciešams vairāk nekā 280 latu,” rēķina N.Koļesņikovs.
Novecojusi tehnika un naudas trūkums nav vienīgās problēmas, kas uztrauc liftu dienesta vadību. “Cilvēki izveido savus kooperatīvus, slēdz līgumus par namu apsaimniekošanu ar mazpazīstamām firmām, taču mēs iesakām iedzīvotājiem būt piesardzīgiem. Aprēķināts, ka lifta uzturēšana un remonti dzīvokļu uzkrājumu fondā veido atsevišķu izdevumu daļu. Lifta nomaiņa mājas iedzīvotājiem var prasīt ļoti lielus līdzekļus un dzīvokļu saimniekiem var nākties pēkšņi atmaksāt lielus kredītus,” brīdina N.Koļesņikovs.
Huligāni iekārtas nežēlo
Īpaši bēdīga tēma esot par iedzīvotāju attieksmi pret saviem mehāniskajiem draugiem. Liftu slodze ir ļoti liela. Pēc N.Koļesņikova aprēķiniem, simts dzīvokļu mājā liftu diennaktī izmanto aptuveni 3000 pasažieru (ja pieņem, ka katrs iedzīvotājs dienā liftu lieto vismaz piecas reizes). Iznāk, ka pilsētas vertikālais transports pārvadā mazliet vairāk pasažierus nekā sabiedriskais transports. Tomēr iedzīvotāju attieksme pret liftiem esot briesmīga. Visskumjākais, ka to var teikt ne tikai par bērniem, bet arī par pieaugušajiem. Pats neiedomājamākais gadījums, pēc priekšnieka vārdiem, noticis pirms pāris gadiem Puķu ielas 5. namā. Tur pusaudži aizdedzinājuši lifta kabīni. Ugunsgrēkā cietušais lifts lietošanai vairs nebija derīgs, bet seku likvidēšanai no mājas iedzīvotāju uzkrātā fonda iztērēti aptuveni pieci tūkstoši latu. Daudz “populārāks” un sen zināms huligānisma veids esot izdedzināt pogas. Pogu paneļa remonts lifta kabīnē iedzīvotajiem izmaksājot apmēram no 50 līdz 80 latiem.
Sociālajā mājā O.Kalpaka ielā liftu kabīnes pogu panelis pēc kārtējā huligānu uzbrukuma “noturējies” tikai divus mēnešus. Tādēļ, lai panāktu iedzīvotāju drošību, dienesta darbiniekiem vajadzējis uzstādīt speciālu aizsargpulti.
Kontrole kļūst aizvien stingrāka
“Pašlaik “Latvijas lifts – Šindlers” Jelgavas nodaļai ir 35 pasūtītāji, ar kuriem noslēgti līgumi par liftu apkalpošanu. Vislielākais pasūtītājs ir Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP), kuras pārraudzībā ir visi pasažieru lifti dzīvojamās ēkās. Pārvalde liftu drošas ekspluatācijas problēmām pievērš ļoti lielu uzmanību. Un kopējie pūliņi nes augļus. Pagājušajā gadā visiem pasažieru liftiem veiksmīgi veikta tehniskā apskate un saņemta atļauja to ekspluatācijai 2004. gadā.” Taču, cik ilgi eksperti ļaus izmantot novecojušu tehniku, N.Koļesņikovs pateikt nevar.
Latvijā liftu apkalpošanu regulē desmitiem likumdošanas aktu, bet kontrolē Valsts darba inspekcija un četras neatkarīgas inspicēšanas struktūras. “Salīdzinot ar padomju gadiem, liftu tehniskā stāvokļa kontrole ir daudz nopietnāka.” N.Koļesņikovs arī uzsver, ka lifti pieder pie bīstamajām iekārtām un tā saucamais vertikālais transports ieņem pirmo vietu to vidū.
Jauni lifti, jaunas iespējas
Jaunas paaudzes lifti daudziem jelgavniekiem pagaidām vēl ir tikai nākotne. Jaunie firmas “Šindlers” lifti darbojas sociālajā mājā O.Kalpaka ielā, sporta kompleksā “Zemgale”, kā arī ēkā Lielajā ielā 5/7, kur atrodas Krājbanka. N.Koļesņikovs stāsta, ka ceturtais jaunās paaudzes lifts plānots daudzdzīvokļu mājā, kas top Zvejnieku ielā. Šo liftu priekšrocības esot acīmredzamas. Pirmkārt, firma pacēlāju ne tikai ražo, bet arī ierīko un uzņemas visas servisa rūpes. Padomju laikā bijis citādi – tolaik gigantiskās liftu rūpnīcas “spiedušas” tikai uz daudzumu. Liftu ekspluatācija un tehniskais stāvoklis pēc uzstādīšanas ražotājiem nerūpēja. Visas problēmas darbiniekiem vajadzēja risināt “uz vietas”.
“Otrkārt, jaunie liftu modeļi ļauj izvietot pacēlājmehānismu lifta šahtā bez atsevišķas telpas ierīkošanas. Tas ieekonomē izdevumus, turklāt lifts labāk izskatās. Mūsdienu tehnika rada daudz mazāk trokšņu, kabīne ir komfortablāka,” stāsta N.Koļesņikovs.
