Viens no veidiem, kā atšķirt valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku veikumu no privāto struktūru darba, ir darāmā un padarītā kvalitāte.
Viens no veidiem, kā atšķirt valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku veikumu no privāto struktūru darba, ir darāmā un padarītā kvalitāte.
Pagājušās nedēļas lietainā nogale atkal pierādījusi, kā strādā ceļu būves uzņēmumi. Pareizāk gan, nevis – kā dara, bet gan – kā padara.
Jelgavniekiem nezināmu iemeslu dēļ nekas netiek darīts, lai nolīdzinātu gājēju celiņu segumu pār Driksas tiltu. Jau vairākus gadus tur uzrodas daudzi izciļņi, kas pamanāmāki kļūst tieši lietavu laikā, kad uzblīdušā asfalta laukumiņi ir vienīgā iespēja šķērsot tiltu sausām kājām. Nu nav taču tilta segums pēdējo reizi atjaunots 60. gadu beigās, lai tagad cēli piedotu tā laika strādniekiem viņu darbā pieļautās neprecizitātes. Segumu pārveidoja tikai pirms dažiem gadiem, bet jau drīz pēc tam tas kļuvis nekvalitatīvs. Lai gan varbūt pat labi, ka izveidojušies uzkalniņi, jo pa tiem vismaz var pāriet tiltu lietainā laikā. Dažu aizķērušos un pakritušu kundzīšu izmisuma kliedziens būtu pārāk mazsvarīgs pārējo pilsētnieku iespējai pārkļūt tiltam sausā.
Rudenīgo lietavu laikā par “peļķēm līdz potītēm” pārvēršas gandrīz visas gājēju pārejas Lielajā ielā. Atsevišķie neapgaismotie ielas posmi diennakts tumšajā laikā atgādina šauru, pirms trīsdesmit gadiem asfaltētu ceļu uz vecu kultūras namu kāda pagasta nomalē, nevis ceturtās lielākās Latvijas pilsētas centrālo ielu. Pašvaldības iestādes darbinieki pārliecināti, ka pietiekamu apgaismojumu var nodrošināt Ziemassvētku noskaņu radīšanai veltītas simbolisku lampiņu virtenes. Ja nu kāds “nelietēns” naksnīgajam gājējam pielavās, tad vismaz pēc ļaunuma nodarīšanas cietēju aplaimos svētīgi apgaismots miers.
Pilsētas taupība uz jelgavnieku ērtību un drošības rēķina pielipusi arī Lauksaimniecības universitātei. Tās saimniecisko dienestu darbinieki gādā, lai studentiem būtu par ko bažīties vai katru nedēļas nogali. Lai gan no studējošo makiem dienesta mītnēs, bet savukārt no valsts budžeta pilī un citās struktūrās tiek maksāts gan par patērēto siltumu, gan arī par elektroenerģijas patēriņu un citiem pakalpojumiem, neizprotamu iemeslu dēļ apgaismojums universitātes un citās telpās ir tāds, lai students redz tikai pasniedzēju rosāmies auditorijas priekšā, nevis arī uzrakstītās ciparu un burtu virtenes uz tāfeles.
Nez kāpēc saimnieciskajiem dienestiem šķiet, ka visiem LLU studentiem nedēļas nogalēs jādodas ārpus dienesta mītnēm, jo siltums (pretēji pat ļoti augstajai temperatūrai telpās darba nedēļas laikā) sestdienās un svētdienās tiek uzturēts tāds, lai kopmītņu iemītniekiem līdzīgi kā grauzējiem zoodārzā sagribētos doties ziemas miegā.
Nedaudz interesanti, ka tiem, kas ikdienā par valsts vai pašvaldības budžeta naudu rosās iedzīvotāju labā, jāatgādina, ka jelgavnieki neguļ ziemas miegu, kad ar mitru un vēsu laiku saistītas neizdarības varētu klusi pārciest siltā migā.
