Kultūras namā – jelgavnieka Harija Liepiņa fotoizstāde.
Pilsēta diennakts tumšajā laikā nebūt nav drūma, vienmuļa vai vienkrāsaina. Jāmāk vien saskatīt skaisto un neparasto. Jelgavas ielas, namus un citus elementus fotogrāfijās fiksējis jelgavnieks Harijs Liepiņš. Mazu daļiņu viņa veikuma varam aplūkot kultūras namā izstādē «Jelgava. Pilsēta diennakts tumšajā laikā».Būs arī grāmataMākslinieks – bijušais rīdzinieks – Jelgavu bildē aptuveni divus gadus, kopš pārcēlies uz šejieni. «Mani interesē pilsēta. Tās daba, taču nevis klasiskā ainava, bet savdabīgāks skats,» stāsta mākslinieks. «Vienmēr licies aizraujoši darīt kaut ko citādi, nevis tradicionāli. Tāpēc ir nakts, ko sarežģītāk fotografēt – cīnīties ar dažādām gaismām. Ir interesanti.»Bet tas nenozīmē, ka fotogrāfs meklē kontrastus vai neglīto. Zem katra viņa darba ir estētika, kompozīcija, krāsu salikums.Bildēs redzama tikai Jelgava. Mākslinieks strādā reklāmas aģentūrā galvaspilsētā, bet dzīvo mūsu pilsētā, tāpēc pats smej, ka naktis pieder Jelgavai, bet dienas – Rīgai.Šajā izstādē aplūkojamas tikai 30 bildes, bet mākslinieks iecerējis izdot arī grāmatu ar tādu pašu nosaukumu. «To gribējās paspēt reizē ar šo izstādi, bet esmu sev ļoti piekasīgs, un tāpēc tā aizkavējās,» atklāj jelgavnieks, piebilstot, ka, bildējot pilsētu, paralēli top arī tāda kā sērija «Vēlā nakts stundā satiktie». Pāris stundu dienā«Pilsēta man ļoti patīk. Te ir ko bildēt,» atzīst fotogrāfs. Viņš stāsta, ka darbi netop, «garām ejot». Pirms tam notiek «medības», vērošana. «Tas laiks, kad var fotografēt, ir ļoti īss – apmēram pāris stundu. Tas ir saules ceļš, kamēr ir nokrēsla, līdz iestājas nakts. Tad kļūst pavisam melns. Tie ir mijkrēšļi un agri rīti, kad saule ir pie horizonta,» atklāj mākslinieks. Tāpēc bildēs tikpat kā nav cilvēku, jo tas ir laiks, kad Harijs skatās pilsētu, bet citi – televizoru vai lasa avīzes.Protams, fotogrāfam ir vietas, kur viņš vēlreiz dodas un vēlas atgriezties. Arī saules ceļš dažādos gadalaikos atšķiras, un fotogrāfija kļūst citāda.Vairākas bildes tapušas nejauši. «Tā reiz braucu mājās no darba un redzēju, ka ir fantastiska migla. Stājos malā, jo statīvs un aparāts arvien ir līdzi. Esmu gatavs vienmēr,» teic H.Liepiņš.Pašmācības ceļāH.Liepiņš ar fotogrāfiju sācis nodarboties astoņdesmito gadu vidū un pašmācības ceļā apguvis manuālās attīstīšanas, fiksēšanas, tonēšanas un retušēšanas procesus un sarkanās istabas skolu atzīst par lielisku piedzīvojumu. Fotogrāfijas knifus mācījies pie Jura Krieviņa, Andra Holma un Kultūras darbinieku tehnikumā. Neilgu laiku vadījis fotopulciņu Rīgas 69. vidusskolā. Strādādams reklāmas jomā jau 13 gadu, H.Liepiņš ir daudzu ideju, tekstu, notikumu un fotoattēlu autors.Aizvadītajā gadā sarīkojis personālizstādi «Vagonu parks», piedalījies arī «Latio» kalendāra izstādē un apvienības «Kociņš un Putniņš» fotoakcijā «Krāsu izplatīšana». 2001. gadā savu personālizstādi «Ceturtā vara» veltījis Latvijas Preses izdevēju asociācijas pasākumam «Preses nagla».
