Līdz 15. augustam Ģ.Eliasa muzejā – fotoizstāde «Latvieši Brazīlijā».
Līdz 15. augustam Ģ.Eliasa muzejā – fotoizstāde «Latvieši Brazīlijā».
1999. gadā domubiedru pulciņš devās ekspedīcijā uz Dienvidameriku, lai, pēc grupas dalībnieces Brigitas Tamužas teiktā, darītu to, kam neviens nopietni un sistemātiski vēl nebija pievērsies – vāktu ziņas par latviešiem viņu apmešanās vietās Brazīlijā. Jau pirmajā braucienā savākto fotogrāfiju un rakstveida liecību klāsts izrādījās tik plašs, ka, atgriezusies Latvijā, grupa pārtapa Brazīlijas latviešu draugu fondā (BLDF), kurā apvienojušies vēstures pētnieki, izceļotāju radinieki un citi abās valstīs mītoši interesenti.
«Kad atbraucām, vienīgo iespēju, kā plašo materiālu daudzmaz organizēti apgūt, saskatījām fonda dibināšanā,» saka B.Tamuža. Daļu vākuma BLDF aktīvisti nākamās ekspedīcijas laikā 2001. gadā uzdāvināja Brazīlijas latviešiem. No pārējā 2000. gadā izveidoja ar ekspedīcijas dalībnieku pierakstītiem atmiņu stāstījumiem, dienasgrāmatu un vēstuļu citātiem un citiem Brazīlijā mītošo tautiešu dzīves notikumu dokumetējumiem papildinātu senu un jaunu fotogrāfiju izstādi, kas, bijusi Kurzemē, Ziemeļvidzemē (novados, no kuriem uz Brazīliju izceļojuši visvairāk) un citviet Latvijā, nu apskatāma Jelgavas muzeja otrajā stāvā.
Izstādi bija paredzēts veidot kā secīgu stāstījumu par trim lielākajiem izceļošanas viļņiem: 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta 20. gados un pēc Otrā pasaules kara. Taču B.Tamuža atzīst, ka ievērot šo principu izdevies, vienīgi gatavojot 20. gados baptistu dibinātajām kolonijām «Vārpa» un «Palma» veltīto ekspozīcijas daļu. Citur iedzīvotāju sastāvs veidojies, saplūstot dažādu laiku ieceļotājiem un viņu pēcnācējiem.
«Mūsdienās par kolonijām tās vairs nav dēvējamas. Ir latviešu dibinātas apdzīvotas vietas, kurās viņu vēl joprojām ir diezgan daudz un kur pastāv latviešu pulcēšanās centri,» par Brazīlijā izkaisīto tautiešu apmetņu šodienu saka B.Tamuža.
