“Tikai neslavējiet mani,” jau pašā mūsu tikšanās sākumā lūdz Vita Antāne, kura aizvadītajā gadā bija viena no brīvprātīgajiem, kas saņēma Jelgavas domes pateicības rakstu par aktīvu brīvprātīgo darbu pilsētā. Vēl Vitas kundze palūdz, vai rakstā varēs pieminēt arī citus cilvēkus, ar kuriem viņai izveidojusies cieša sadarbība.
Vita Antāne pēc savas iniciatīvas vairākus gadus palīdz audžuģimenēm, bet 2017. gada janvārī viņa kļuva par aizbildni pieciem vienas ģimenes bērniem.
“Tas bija ļoti negaidīti. No rīta saņēmu zvanu, ka pulksten 17 man jāierodas uz apbalvošanas ceremoniju. Apbalvošanas laikā klausījos, kā citi brīvprātīgie ir kalpojuši cilvēkiem. Uzzināju, ka mani apbalvošanai ieteikušas divas Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes sociālās darbinieces – Guna Ziemele un Helēna Prauda. Vēlāk aizgāju un pateicos viņām,” atceras Vita Antāne.
Bez mātes paliek seši bērni
“Bērnu māte bija slima. Viņa nomira 2016. gada 28. decembrī. Bez mātes palika seši bērni – viena pilngadīga meita un pieci nepilngadīgi bērni. Pirms tam pazinu tikai šīs ģimenes vecomāti, kuru biju aizgājusi apsveikt 75. dzimšanas dienā. Mājas pagalmā redzēju skraidām bērnus, nolēmu viņus uzaicināt uz savas Septītās dienas adventistu baznīcas draudzes pasākumu, kur viņi varētu saņemt Austrijas bērnu sagatavotās paciņas,” savu pirmo tikšanos ar audžubērniem atceras Vitas kundze.
Vēlreiz ciemojoties mājās pie bērnu vecmāmiņas, satikusi arī viņu māti, kura slimības dēļ vairs tikpat kā nespējusi runāt. Vitas kundze vēlējusies sievieti apciemot vēlreiz, taču viņa bija aizvesta uz slimnīcu. Smagi slimo sievieti viņa slimnīcā apmeklējusi divreiz, pēdējoreiz vēl 28. decembra rītā, bet jau tās pašas dienas vakarā uzzinājusi, ka viņa mirusi.
Palūgusi atļauju vecaimātei un audžutēvam, Vita Antāne bērnus uzaicinājusi uz savām lauku mājām Jelgavas novada Svētes pagastā. Atbraukuši visi seši bērni, kuri tikko pārdzīvojuši lielu psiholoģisku traumu. Bērni Vitas kundzei iepatikušies.
Pēc mātes bērēm aktuāls kļuvis jautājums: kas notiks ar nepilngadīgajiem bērniem? Kur viņi dzīvos? Kurš par viņiem rūpēsies? “Prasīju audžutēvam, vecaimātei. Viņi atzina, ka nav atbilstošu sadzīves apstākļu, lai visus bērnus paņemtu pie sevis. Tad nolēmām – sazvanīsimies ar Jelgavas bāriņtiesu un kopā izlemsim, kur bērniem palikt,” stāsta Vita.
Ja man dots, es tikšu galā
Tad bijusi pirmā tikšanās bāriņtiesā ar tās priekšsēdētāju Irisu Guntru Turčinsku. Gan pilngadīgā meita, gan audžutēvs piekrita, ka turpmāk pieci bērni dzīvos pie Vitas. Nākamajā dienā bāriņtiesas sēdē lemts par aizbildnības piešķiršanu uz laiku, jautāts bērnu viedoklis, kā arī Vitas kundzes vīram Andrejam bijis jāparaksta dokuments, ka viņam nav iebildumu.
Ar aizbildni runājis psihologs, veikti psiholoģiskie testi, citas formalitātes, un pēc trīsarpus mēnešiem Vitai Antānei piešķirts pastāvīga aizbildņa statuss. Kāds liktenis sagaidītu piecus bērnus, ja nebūtu Vitas kundzes? Visticamāk, krīzes centrs, pēc tam – bērnunams. “Man tāds uzdevums tika uzticēts no Dieva, un Dievs jau neuzliek neko grūtāku, ko nevar panest. Ja man dots, es tikšu galā. Ar ticību, ar paļāvību Dievam,” savu apņēmību pauž Vitas kundze. Pagājis aptuveni pusgads, kamēr audžubērni un audžumamma pieraduši viens pie otra, “pieslīpējušies”.
Pagājušā gada augustā vienai no aizbildniecībā paņemtajām meitenēm palika 18 gadu, un tagad Vitas Antānes apgādībā ir palikuši četri bērni, kuri regulāri tiekas ar audžutēvu, abām vecmāmiņām un mātes draudzeni.
“Visas jubilejas svinam pie mums mājās Svētē, taču neiebilstam audžutēvam aizvest bērnus uz kādu pasākumu, svētkiem. Arī es kopā ar bērniem braucu pie viņu Rīgas omes, uz kartingiem, akvaparku, bet nav jau tā, ka mūsu dzīvē ir tikai izklaides vien,” stāsta audžumamma.
Ikdiena paiet lauku darbos
Stāstot par kuplo ģimeni, viņa uzsver, ka vasarā ikdiena ir saistīta ar lauku darbiem. Audžubērni ir pilsētnieki, un sākumā lauku darbus nav pratuši, tomēr katrs iestādījis savu zemeņu dobi, kopis un laistījis. Ogu pirmajā gadā nav bijis daudz, un tās lielākoties apēduši putni, taču šogad bērni turpināšot par tām rūpēties un cerot uz daudz lielāku ražu.
“Ar lauku darbiem ir tā, ka man un vīram jāiet pa priekšu un jāpamāca,” atzīst Vita, atceroties, kā mācījusi bērniem grābt un uzdurt uz dakšām sienu. Pēc tam visi kopā stūmuši ratus, sakrāvuši divus siena pantus. Rudenī iegādātas aitas, no kurām divām jau piedzimuši jēriņi; bērni var vērot, kā aug mazās radībiņas.
Arī ziemā katram ir savi darbiņi. Diviem mazākajiem – 11 gadu vecajam zēnam un 12 gadu vecajai meitenei – jāienes malka un jārūpējas par trauku tīrību un kārtību. Lielākā meitene, kurai ir 14 gadu un kura mācās 9. klasē, kad jaunākie bērni pārnāk no skolas, gatavo viņiem ēst. Un arī mums ar vīru, no darba pārrodoties, ir atstātas vakariņas. Piektdiena ir uzkopšanas diena. Katram bērnam ir iedalīta sava telpa, bet mazgājam visi kopā,” turpina kuplās ģimenes audžumamma.
Jaunākajiem bērniem diena sākas agri. Jāceļas sešos, jo septiņos jāiet uz skolēnu autobusu, kas viņus no Svētes aizved uz Vircavas vidusskolas Platones filiāli. Bērni mācās cītīgi, nav nesekmīgi, paši pilda mājasdarbus, darbojas sporta pulciņā. Meitenēm patīk māksla, domājam par mākslas skolu, lepojas audžumamma.
“Divas no ģimenes meitenēm dodas uz centru “Agape”, lai apgūtu ģitāras spēli. Vēl mēs visi braucam uz baseinu peldēt. Vasarā spēlējam volejbolu. Mājās ir volejbola laukums, un mūs ar vīru bērni labprāt uzņem savā komandā, jo arī mēs vēl varam pārservēt un dažreiz uzņemt serves. Es pati vienmēr esmu bijusi aktīva, tāpēc uz dažādām aktivitātēm virzu arī bērnus,” aizrautīgi stāsta Vitas kundze.
Viņa paslavē, ka liels palīgs ir vīrs Andrejs, kurš ir pensionārs, prot un pārrauga visus darbus mājās, pavada laiku kopā ar audžubērniem un, ja nepieciešams, var arī kādu stingrāku vārdu pateikt, jo īpaši zēniem to kādreiz vajag. Šī gada septembrī pāris svinēs 50 kāzu jubileju.
Palīdz samaksāt dzīvokļa parādus
Kļūšana par aizbildni pieciem bērniem nav vienīgais Vitas kundzes labais darbs. Viņa ir palīdzējusi arī kādai Jelgavas ģimenei, kurā aug astoņi bērni, nomaksāt vairāk nekā 1000 eiro dzīvokļa parādu. Arī baznīcas draudze nākusi talkā ar līdzekļiem, un gada garumā parāds dzēsts.
Tāpat palīdzēts samaksāt lielu dzīvokļa parādu kādai daudzbērnu mammai Zaļeniekos. Tagad viņa par dzīvokli maksā pati. Par šādām situācijām Vita Antāne spriež: ”Daudzbērnu ģimenēm sakrājas parādi. Tās redz, ka tos nenomaksās, un tad nolaižas rokas…
Man daudzi saka: “Ko tu dod viņiem zivi, ne makšķeri! Bet nav viņiem līdzekļu, viņiem ir jāpalīdz. Pēc tam paši varēs. Es vēlos, lai cilvēki saprot, ka vajag palīdzēt atsperties, palīdzēt kaut vienam,” savu pārliecību pauž Vitas kundze.
Abi minētie vēl nav visi gadījumi, kad ir palīdzēts ģimenēm vai atsevišķiem cilvēkiem. Vitai Antānei tuvie cilvēki teic, ka viņai piemīt īpaša spēja ieraudzīt tos, kuriem nepieciešama palīdzība. Tad viņa noskaidro, kur cilvēks dzīvo, dodas pie viņa un palīdz. Un nevis ar vārdiem, bet reāli – ar darbiem.
Vita Antāne turpina stāstīt par kādreizējo labo sadarbību ar Zaļenieku un Svētes pagasta bijušo sociālo darbinieci Kristīni Znotiņu, un nu jau trīs gadu garumā mazaizsargātās ģimenes iesaistītas nodibinājuma “Fonds ADRA Latvija” (Adventistu attīstības un palīdzības aģentūra) projektā “Bērni palīdz bērniem”. Šīs organizācijas moto ir: “Tikai kopā mēs varam! Palīdzot vienam, mēs izmainām pasauli!”
Astoņas ģimenes no Svētes pagasta (20 bērnu) un septiņas no Zaļenieku pagasta (16 bērnu) saņēmušas Austrijas bērnu gatavotās paciņas un piedalījušies pasākumā, kas ar kultūras nama vadītājas Sandras Jākabsones palīdzību sarīkots Jēkabnieku Kultūras namā. Citu reizi pasākums noticis Jelgavas adventistu baznīcas telpās. Katrreiz priekšnesumus un radošās aktivitātes gatavo un vada draudzes jaunieši un bērni.
Savukārt vasarā otro gadu pēc kārtas tiek rīkoti ģimeņu sporta svētki “Mamma, tētis un es Sportlandijā”. Pagājušajā gada jūnijā šādā nometnē, kas notika Ozolnieku novadā, piedalījās 37 bērni ar vecākiem no Svētes pagasta. Arī ar tagadējo Svētes pagasta sociālo darbinieci Martu Možeiko Vitai Antānei izveidojusies laba sadarbība. Transporta jautājumu (autobusu un finansēšanu) palīdzējusi risināt Jelgavas novada pašvaldība, kā arī uzņēmuma “Rixco” vadītāja Ilze Jansone.
Vita Antāne kopā ar vīru ir izaudzinājusi savu meitu Santu un sagaidījusi piecus mazbērnus, no kuriem trīs jau ir pieauguši. Viņa ir profesore LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskajā institūtā, kur lasa lekcijas un vada praktiskos darbus studentiem, veic zinātnisko darbu un ir doktorantu zinātniskā vadītāja.
