Koris «Zemgale» 50 gadu jubilejas koncertam diriģentes Zanes Stafeckas vadībā sagatavojis īpašu muzikāli krāsainu stāstu
Jauktā kora «Zemgale» jubilejas koncerts 12. novembrī pulksten 16 sāksies Jelgavas Valsts ģimnāzijas (toreiz gan to sauca par 2. vidusskolu) zālē – vietā, kur pirms pusgadsimta notika jaunizveidotā kolektīva pirmais mēģinājums.SākumsĪstā dzimšanas diena gan ir nedēļu vēlāk – 18. novembrī, tā savos pirms dažiem gadiem (vēl mācoties Spīdolas ģimnāzijā) veiktajos kora vēstures pētījumos noskaidrojusi Krista Vīndedze. Savukārt dziedātāju «vākšana» korim sākusies jau 1961. gada augusta beigās, kad skolās darbu sāk skolotāji. Tad Jelgavas rajona Tautas izglītības centra darbinieki apbraukājuši visas pilsētas un rajona skolas, lai pārbaudītu pedagogu – iespējamo koristu – balsis.Ilggadējā dziedātāja Vizma Freimane atceras, ka darbs pie maestro Imanta Kokara bijis ļoti grūts, jo mēģinājumi, kaut notikuši tikai sestdienās, ilguši visu dienu un koris tajā iesaistītam pedagogam bijis obligāts pienākums. Reizēm noticis tā – kamēr diriģents strādā ar vienu balsi, citas snauž. Maestro I.Kokars esot daudz bāries, taču strādājis no sirds un kārtīgi, un «koristi dziedājuši kā eņģeļi». Diemžēl 1967. gadā I.Kokars lielās slodzes dēļ «Zemgali» pamet, bet korī gada laikā nomainās četri diriģenti. 1969. gadā cerīgi iesāk Irēna Jermaka, bet īstu stabilitāti koris atgūst 1970. gadā, kad ar «Zemgali» sāk strādāt diriģents Viesturs Liepiņš. Un nostrādā no visiem līdzšinējiem diriģentiem visilgāk – gandrīz 20 gadu.Vasaras nometņu un braucienu laiksTieši V.Liepiņa laikos «Zemgalē» sākusi dziedāt ārste Ilze Strēle. Toreiz gan Ilzei bija tikai 14 gadu, un par dakteri viņa kļuva krietni vēlāk. «Tajos laikos korim bija ļoti jaukas vasaras nometnes, un uz vienu no tām vecāki bija mani paņēmuši līdzi,» atceras I.Strēle. «Dzīvojām teltīs, bet mēģinājumi notika Mazirbes tautas namā. Vienā no šādiem mēģinājumiem diriģents V.Liepiņš teica – ko nu es tā vienkārši sēdēšot, lai tikai sākot dziedāt. No tās dienas (tiesa, ar diviem nelieliem pārtraukumiem) arī dziedu «Zemgalē»,» konstatē dziedātāja nu jau ar 25 gadu stāžu.«Vēl kāds neaizmirstams pasākums bija daudzie braucieni – uz Moldovu, Ukrainu, Sibīriju, pa visu plašo Padomju Savienību. Nemeklējām visur politisku piegaršu, toties šādi pasākumi kolektīvu saliedēja ļoti labi,» vērtē Ilze.Politiski nozīmīgs koristiem iznācis Bulgārijas brauciens 1990. gadā. «Izbraucām 28. aprīlī un Latvijā atgriezāmies 9. maijā,» stāsta dziedātāja. «Bet pa vidu 4. maijs… Manam tētim, kurš tolaik laikam bija kora prezidents, bija uzdevums – klausīties radio, kas jauns mājās. Atceros, kad atgriezāmies, izkāpām no autobusa un Latvijas robežu šķērsojām kājām.» Tiesa, tas jau bija diriģentes Jeļena Ogļezņevas laiks, V.Liepiņš no kora aizgāja 1989. gadā.Latiņas paaugstināšanaAp gadu tūkstošu miju kādu laiku kori diriģēja arī Dita Cēbure un Ilva Krauze (viņu vadībā dziedāts Ziemeļvalstu dziesmu svētkos Klaipēdā), bet 2002. gadā «Zemgalē» sākās Aigara Meri laiks. Viņa vadībā kora muzikālā darbība neaprobežojās ar kārtējo dziesmu svētku repertuāra iestudēšanu. A.Meri, būdams arī Latvijas Nacionālās operas galvenais kormeistars, ķērās pie lielo formu skaņdarbiem arī ar «Zemgali».Pirmais lielais projekts 2003. gadā bija Imanta Kalniņa «Rīta cēliens», tad Karla Orfa «Carmina Burana», Zigmara Liepiņa «Lāčplēsis» un citi. Pienāk kārta arī Jozefa Haidna oratorijai «Septiņi Kristus pēdējie vārdi pie krusta», bet Šarla Guno «Svinīgo Lieldienu mesu» kopā ar Jelgavas kamerorķestri Aigars diriģē, kad pie «Zemgales» vadības stūres jau stājusies Zane Stafecka, bet kormeistars ir Ingus Leilands.«Sudrabs, zelts, sarkans, melns» un jauni tērpi«Koris «Zemgale» savas pastāvēšanas laikā atskaņojis ārkārtīgi dažādu repertuāru – no rokoperām līdz baznīcas mūzikai, tādēļ arī savstarpēji atšķirīgie muzikālie tēli raksturos kora daudzpusīgo radošo darbību,» jubilejas koncertā nedaudz ļauj ielūkoties Z.Stafecka.«Sudrabs, zelts, sarkans un melns ir simboli, caur kuriem centīsimies atklāt un pretstatīt divas sfēras – dievišķo un cilvēcisko. Par impulsu šādai koncerta temata izvēlei kalpoja Friča Bārdas dzeja «Mīlestības dziesmu» ciklā, kurā triumfē naksnīgā cilvēka daba. Šo Pētera Butāna ciklu vēlējos iestudēt, jo temperamentīgais noskaņojums ir kā radīts jubilejas reizei un pacilātam garam. Koncerta pirmajā daļā kā pretmetu izvēlējos tautiski garīgu latviešu kormūziku, lai atsvērtu koncerta izskaņas negantumu.»Ievērojamu jubilejas koncerta daļu veidos mūsdienu latviešu autoru a cappella skaņdarbi, kas prasa lielu kora meistarību: Uģa Prauliņa «Dievaines», divas Haraldam Mednim veltītas dziesmas ar Māras Zālītes tekstu, ko mūzikas skaņās ietērpis Arturs Maskats.«Gribu, lai pasākums izvēršas par īstiem svētkiem, to palīdzēs īstenot arī svaigi pašūdinātie koncerttērpi,» cer diriģente Z.Stafecka. Drošās rokāsDrošās rokāsAigars Meri, kora «Zemgale» mākslinieciskais vadītājs no 2002. līdz 2010. gadam«Zemgale» ir mans pirmais koris, ar ko strādāju nevis kā otrais diriģents vai kormeistars, bet kā pirmā persona – galvenais diriģents. Tā man bija ne tikai muzikālā, bet pirmā kultūrpolitikas pieredze. Ar kori «Zemgale» mēģināju sasniegt maksimālo, ko vien iespējams ar kolektīvu, kura dalībniekiem mūzika nav pamatnodarbošanās. Domāju, ka iespēju robežās tas arī izdevās. Ar prieku un gandarījumu atceros kopējos projektus, un man nav radoša kauna ne par vienu no tiem. Dominē labi padarīta darba sajūta.Liekas, īstajā laikā arī pratu aiziet no kora. Manas prasības kāpa un kāpa – «drakoniskas prasības no pustraka diriģenta», kā droši vien domāja ne viens vien korists. Taču nedomāju, ka latiņa tagad kritīs zemāk – Zanes Stafeckas personā koris ir drošās rokās. Zane, iespējams, pievērsīs vairāk uzmanības tīri cilvēciskām attiecībām, kam man vienkārši nepietika laika. Lai «Zemgale» uzplaukst jaunā kvalitātē! Jelgavas jauktais koris «Zemgale» Pirmais mēģinājums – 1961. g. 18. novembrī Tautas koru atestācija – 1966. g.DiriģentiImants Kokars – 1961. – 1967. g.Irēna Baltābola (Jermaka) un Jānis Rijnieks – 1969. g.Viesturs Liepiņš – 1970. – 1989. gJeļena Vavilova (Ogļezņeva) – 1987. – 1998. g.Dita Mūrniece (Cēbure) un Ilva Krauze, 1999. – 2002. g.Aigars Meri – 2002. – 2010. g.Zane Stafecka – no 2010. g. septembra,kormeistars – Uldis Leilands
