Valsts ģimenes veselības centra direktore medicīnas zinātņu doktore Biruta Geidāne ir vienīgā Latvijas mediķe, kas nodarbojusies ar dvīņu pētīšanu, īpaši pievēršoties šo bērniņu attīstībai līdz dzimšanas brīdim un īsi pēc tā.
Valsts ģimenes veselības centra direktore medicīnas zinātņu doktore Biruta Geidāne ir vienīgā Latvijas mediķe, kas nodarbojusies ar dvīņu pētīšanu, īpaši pievēršoties šo bērniņu attīstībai līdz dzimšanas brīdim un īsi pēc tā. Izrādās, ka divu un vairāk augļu grūtniecība ir pieskaitāma pie riskantajām, tāpēc topošajām dvīņu māmiņām nepieciešama īpaša medicīniskā novērošana un aprūpe.
Pasaulē dzemdībās dvīņi vai vairāki bērni piedzimst vienā divos procentos gadījumu. Pēdējos desmit gados pasaulē ir divkārt audzis dvīņu dzemdību skaits, bet trīnīši piedzimst pat desmit reižu biežāk. B.Geidāne to skaidro ar sieviešu mākslīgās apaugļošanas un ovulācijas stimulēšanas gadījumu palielināšanu. Visvairāk dvīņu pēdējos gados dzimst māmiņām 35 – 39 gadu vecumā, jo šīs sievietes visbiežāk ir ārstējušas neauglību ar hormonu preparātiem, kas katru mēnesi viņu ķermenī liek nobriest vairākām olšūnām (parasti sievietei nobriest viena). Tādējādi apaugļotas tiek uzreiz vairākas olšūnas un arī bērnu ir vairāk nekā viens.
Arī mākslīgās apaugļošanas dēļ bieži dzimst dvīņi vai trīņi, jo drošības labad tiek apaugļotas vairākas olšūnas, un gadās, ka visas arī turpina attīstīties.
Riska grūtniecība
«Medicīnā joprojām nav vienota viedokļa par dvīņu vai trīņu grūtniecības uzraudzīšanu un dzemdību norisi,» stāsta B.Geidāne. Skaidrs ir viens – šādu grūtniecību noteikti nevarēs uzraudzīt ģimenes ārsts, tas noteikti jādara ginekologam. Bet, ja grūtniecības gaitā rodas sarežģījumi vai draud priekšlaicīgas dzemdības, topošajai mātei vislabāk palīdzēt varēs perinatalā centra speciālisti. Daudzaugļu grūtniecībā augļa slimības, nepilnīgas attīstības vai bojāejas risks ir četras līdz desmit reizes lielāks nekā grūtniecei, kas gaida vienu mazuli.
Grūtnieci novērojošam ārstam vispirms jānosaka, vai sievietei būs vienolas vai divolu dvīņi, jo abu grūtniecības veidu norise ļoti atšķiras. Daudz vairāk komplikāciju iespējamas vienolas dvīņu grūtniecībā, kur bērniem ir kopīga placenta un asiņu sadale. Šādās reizēs viens embrijs bieži attīstās uz otra rēķina, tādējādi abiem tiek nodarīts ļaunums, jo viens bērns ir pārbarots un liels, bet otram barības vielu trūkst un viņa attīstība kavējas (bērnu svars var atšķirties pat par 25 procentiem). Vienolas dvīņu grūtniecībā bieži sastopamas arī nabassaišu savīšanās un iedzimtas patoloģijas.
Mazāks viena bērna bojāejas vai defektu risks ir sievietēm, kas gaida divolu dvīņus, taču arī šīm grūtniecēm nepieciešamas biežākas un rūpīgākas ārstu apskates nekā vienu mazuli gaidošai sievietei.
Nozīmīgais dzimšanas svars
Dvīņi vai trīņi bieži piedzimst priekšlaikus, un viņiem ir nepieciešama speciāla aprūpe. Pilnīgi iznēsāti un veseli vienolas dvīņi ir retums. Zviedru zinātnieki ir veikuši pētījumu, kurā aplūkota bērna attīstības atkarība no dzimšanas svara. Šajā pētījumā atklājies, ka mazulim, kura dzimšanas svars ir mazāks par 1,5 kilogramiem, četru gadu vecumā ir ierobežots vārdu krājums, redzes un dzirdes traucējumi, iespējama arī epilepsija. Skolas vecumā priekšlaikus dzimušajiem bieži jādodas pie logopēda, vērojami arī uzmanības traucējumi. B.Geidāne vairākus gadus Latvijas dvīņu salidojumos vecākiem lūdz aizpildīt anketas, kurās iekļauti arī jautājumi par bērnu attīstību. «Aina ir ļoti līdzīga zviedru pētījumā atklātajam – arī daudziem Latvijas dvīņiem, kuru dzimšanas svars ir bijis ļoti mazs, vēlāk ir kavēta informācijas uztvere un nepieciešama logopēda palīdzība,» stāsta B.Geidāne un piebilst, ka mediķi, cik vien iespējams, cenšas panākt, lai bērns pēc iespējas ilgāku laiku pavadītu mātes miesās.
«Es dvīņus uzskatu par dievišķu parādību, taču mediķiem un topošajām vairāku bērnu māmiņām noteikti jāpatur prātā, ka tā ir riska grūtniecība, un jādara viss iespējamais bērnu un mātes veselības labā,» teic B.Geidāne.
