Piemājas dīķī iemetusies zaļa sodība, žēlojas kāda lasītāja. Laikam jau kaut kādi augi, bet, ar grābekli ārā velkot, staipoties kā zaļi puņķi. Dīķis esot ap 200 kvadrātmetru, tajā dzīvojoties arī dažas meža pīles. Ko darīt?Augi nesadzīvoDīķī pilnīgi nevēlamu ūdensaugu nav daudz, jo katram ir daudzveidīga ietekme uz ūdensvidi, bet dīķu ziedēšana nav nekas neparasts slikti koptos vai nepareizi ierīkotos dīķos, spriež dīķu eksperts Māris Mālkalniets. Ir jāzina, kādiem nolūkiem kādu dīķi veido, ūdensaugiem jābūt noteikti, bet jāņem vērā, ka ne katrā ūdenī iespējams jebkurš augs. Pat savvaļas ūdensaugi neaug, kur pagadās, vairāki augi nesadzīvo – niedres un vilkvālītes, ūdensrozes un ezerrieksti, Kanādas elodeja ar raglapēm.Tikai nedaudzu sugu augi to izplešanās ātruma, indīguma vai citu īpašību dēļ ir nevēlami gandrīz jebkurā dīķī un sabojā visu prieku, taču cilvēkam jābūt gatavam un zinošam palīdzēt savam dīķim noturēties līdzsvarā – ar attiecīgiem augiem, zivju sugām vai kādiem noteiktiem pasākumiem.Par daudz mirušoLasītājas minētā pavedienaļģe jeb šņoraļģe ir viena no daudzo un dažādo aļģu pasugām, kuras savairošanās liecinot, ka dīķī ir par daudz organisko barības vielu, taču trūkst konkurentu, kas tās patērētu. Organiskās barības vielas rodas dabiskā procesā – viss dzīvais aug, vairojas un mirst, taču šajā gadījumā pārpārēm paliek dīķa ūdenī un rada labvēlīgu augsni aļģēm. Pīles šajā gadījumā nav īstās sabiedrotās. Jāatceras, ka dīķis nav izolēta pasaule pati par sevi. Ūdenī iekrīt zari, putekšņi, lapas pa gaisu nokļūst dīķī pat no 100 metru attāliem kokiem. Vissliktākie ir ātraudzīgie vai miecvielas saturošie koki, kā arī koki ar lielu lapu vai augļu masu. Pilnīgi aplam pie dīķa stādīt sausumizturīgos ozolus, bet vislielāko ļaunumu dīķim nodara vītoli, uzskata eksperts, jo veģetācijas laikā ievērojami patērē ūdeni. Bērzi, zirgkastaņas, kļavas un lapegles, arī dižskābarži un valrieksti jāstāda, cik vien iespējams, tālu no dīķa. Arī neliela auguma, bet bagātīgi ražojošiem augļu kociņiem, tādiem kā mežābelēm, plūmēm, dīķa krasts nav īstā vieta. Neliela dīķa vai baseina ūdeni nelabvēlīgi ietekmē pat ūdenī nokļuvušās rododendru un zeltlietus lapu vai īvju nobiras.Dīķis ir jātīra mehāniski – kaut vai ar grābekļiem nepieciešams regulāri izvākt zaļo masu, bet jāpārdomā arī ūdensaugu izvēle, kas palīdzēs attīrīšanas procesā jau no hidrobioloģijas aspekta. Katrā ūdenstilpē noteikti jābūt zemūdens augiem un ūdensaugiem ar zemūdens lapām, lai fotosintēzes procesā izdalītais skābeklis uzlabotu ūdens kvalitāti.Piedāvā arī preparātusM.Mālkalnietis norāda, ka parastās niedres spēj 10 – 15 reižu efektīvāk par citiem augiem uzņemt barības vielas no ūdens – to nodrošina sakņu sistēma, kas starp ūdens virsmu un dīķa dibenu ir 20 centimetru garumā ar daudzām bārkstiņām. Taču, ierīkojot dīķi, to skaitā stādot niedres, vajadzētu ņemt vērā valdošos vējus. Ja tie ir rietumu, tur arī vajadzētu stādīt, lai austrumu krasts paliktu tīrs – kā līcītis, no kura viegli izvākt vēja piedzītās lapas. Internetā atrodami padomi, ka var izmantot ķīmiskus preparātus. M.Mālkalnietis uzsver, ka tie noteikti nav izmantojami dīķos – ūdensvietnēs, kas saistītas ar gruntsūdeņiem. «Ar ķīmiju dabū mirušu ūdeni, kurā nav iespējams arī peldēties. Viss dabā ir saistīts, ūdens no dīķa aiziet uz aku, uz jūru, tepat vien riņķo,» uzsver speciālists. Ja cilvēks vēlas, viņš var indēt visu dzīvo, bet lai to dara izolētā baseinā!SIA «Akvedukts» konsultante Evita Saulona skaidro, ka ir arī bioloģiski preparāti – mikroorganismi, kas barībā lieto šņoraļģes un to galveno barības vielu – fosfātus, līdz ar to ir spējīgas atbrīvot no tām dīķi. «Tas ir bioloģisks līdzeklis, bet arī tos piedāvājam dīķiem, kas izklāti ar plēvi. Šie līdzekļi garantē dīķa atbrīvošanu no šņoraļģēm vismaz uz mēnesi, ir arī granulas profilaksei. Ja pēc tam tās atkal tiek ievazātas, procedūra jāsāk no jauna. Jāpiebilst, ka pasākums ir viegls, taču nebūt nav lēts.»Dabiskiem dīķiem cīņā ar aļģēm varot izmēģināt dažādus aeratorus, kas bagātina ūdeni ar skābekli, tostarp strūklaku.Der zinātŪdensdārza izveidošanai nav jārok dīķi, jo visdažādākie ūdensaugi vislabāk aug purvājā – līdz 30 cm dziļā mainīga līmeņa ūdenī, bet šķirņu ūdensrozes visērtāk kopt, pārziemināt un aplūkot mājas tuvumā izveidotā ūdensrožu baseinā.
