Daudzi senie tautas instrumenti ir unikāli. Lielākā daļa vairs tikai aplūkojami muzejos un grāmatās. Savs instrumentu klāsts ir arī folkloras kopai «Dimzēns».
Daudzi senie tautas instrumenti ir unikāli. Lielākā daļa vairs tikai aplūkojami muzejos un grāmatās. Savs instrumentu klāsts ir arī folkloras kopai “Dimzēns”.
Daži no “Dimzēna” “darba rīkiem” ir īpaši reti, citi – pašu dalībnieku darināti, katru lieto savā laikā un vietā. Kā tie nokļuvuši pie “Dimzēna”, stāsta folkloras kopas vadītāja Velta Leja.
Ermoņikas
Par unikālāko mūsu instrumentu var uzskatīt ermoņikas. Tās kolektīvam uzdāvināja lielisks ermoņiku spēlētājs tautas muzikants Alberts Mednis. Viņš nācis no Latgales, bet nu jau 50 gadu dzīvo Līvbērzē. Alberta kunga īpašumā ir vēl pāris Latgales meistaru darinātu ermoņiku. Arī šī, kas tika mums, bija viena no muzikanta ģimenes relikvijām. Sākumā domājām, ka tās ir senās “Ieviņas” darbnīcas gatavotas pagājušā gadsimta pirmajā pusē Rīgā. Taču, kā stāstīja un ar fotogrāfijām pierādīja kāds zinošs instrumentu meistars un pētnieks, mūsu ermoņikas ir vēl vecākas. Tās varētu būt saglabājušās no apmēram 19. gadsimta divdesmitajiem gadiem un ir tā saucamais “jūrnieciņš” – otrais ermoņiku modelis pasaulē, vācu firmas “Apollo” darinājums, uz ko norāda saglabājies oriģinālais logo. Tas ir vienīgais mums zināmais šādu ermoņiku eksemplārs Latvijā. Tās dažādos festivālos apbrīnojuši arī citu folkloras kopu dalībnieki un pat ārzemnieki, jautājot, vai tiešām tās vēl darbojas.
Ermoņikas nav viegli spēlēt. Akordeonam labajā pusē ir taustiņi, bet šim instrumentam – apaļas podziņas. Ermoņiku plēšas izvēršot, skan viens akords, bet, tās sabīdot kopā, – cits. Mums ir arī otras – Latgales tipa – ermoņikas, kas pagaidām atrodas pie skaņotāja. Tās darinātas pagājušā gadsimta vidū un ir roku darbs.
Base
Ne mazāk unikāls instruments ir base. Tā mums ir ļoti tāla viešņa, nākusi no Alūksnes Apukalna. Ulmaņlaiku instruments. Armands Avotiņš bija dabūjis zināt, ka tur ir tāda base un kopā ar puišiem aizbrauca un nopirka šo instrumentu. Arī basīte sirmu mūžu piedzīvojusi, daudzās ballēs bijusi gandrīz kā kaujas ierocis, ik pa laikam gan tai jāatjauno stīgas. Bijuši gadījumi, kad mums šo instrumentu par lielu naudu gribēja atpirkt.
Kokle
Kokles mums ir vairākas. Elejā esam atraduši brīnišķīgu kokļu meistaru Jāni Cauni. “Dimzēnam” ir vairākas viņa taisītās Kurzemes tipa kokles ar nošķelto galu. Es spēlēju arī Latgales tipa kokli, ko astoņdesmito gadu vidū darinājuši puiši no Lietišķās mākslas skolas. Latgales jeb Augšzemes tipa kokles atšķiras ar vienu nenošķeltu galu.
Svilpaunieki un stabules
Tie nāk un mainās. Klasiskākais ir putniņveida svilpaunieks. Svilpītes ir gan koka, gan keramikas, arī plastmasas un metāla, bet pēdējās tā īsti neiederas mūsu stilā. Viens koka putniņš mums arī ir J.Caunes darināts. Tādu meistars bērnībā redzējis Skaistkalnes gadatirgū un uztaisījis visiem saviem septiņiem mazbērniem – katru savās skaņā, lai iznāk visa gamma. Keramikas svilpauniekus gatavo keramiķe Šmēdiņas kundze, kuras meita un mazmeita darbojas “Dimzēnā”. Pūšamie var būt dažāda izmēra un formas, ar divām atverītēm, pa kurām plūst skaņa. Lielāko dūkuli, kam ir dobja, smaga skaņa mums gatavojusi meistare Baiba Dumpe no Madonas rajona. Svilpaunieki ir ļoti atšķirīgi, īpaši Latgalē tie bijuši dažādas formas un veida – kā pūķi, bruņurupuči un citi zvēri.
Kolektīvam ir arī vairākas ļoti jaukas stabules – mūsdienu lietuviešu meistara taisītas. Visas no koka.
Vargāns jeb zobass
Vargāns ir instruments, kas jau izsenis bijis sastopams visā Eiropā. Tie bijuši gan senajiem itāļiem, gan grieķiem, gan latviešiem un citām tautām. Vīnē savulaik klasiskās mūzikas komponisti sacerējuši pat veselu koncertu, kur vargāna mūziķis spēlē kopā ar simfonisko orķestri. Mūsu zobasis gatavo kāds jelgavnieks vārdā Jēkabs, pēc specialitātes metālists, metāldizainers. “Dimzēnā” vargānus apguvuši četri cilvēki. Instruments nemaz nav tik vienkārši spēlējams, jo, lai dabūtu vajadzīgo skaņu, spēlēšanas procesā jāmaina mutes iekšējā telpa, un tas nemaz nav tik viegli.
Bungas
“Dimzēnam” ir ļoti interesantas bungas. Parasti tas ir lielākais apbrīnas un izpētes priekšmets bērnu vidū, to gribas aptaustīt un izmēģināt. Tās ir ozola celma bungas, ko taisījis folkloras kopas “Vilki” dalībnieks Eduards. Celmam izdobts vidus, bungas ir smagas, teļa ādas, apdarinātas ar spalvu uz iekšpusi. Mums tās ir apmēram trīs gadus, jo, kā jau viss, ko lieto, arī bungas nolietojas. Šis instruments mūsu kapelā ļoti labi iederas.
Trejdeksnis
Klasisks kāzu apdziedāšanās instruments, kad ap galdu apsēžas puiši, meitas vai panāksnieki un vedēji apdzied cits citu, sitot trejdeksni pa galdu. Arī šie instrumenti mēdz būt dažādi, ar divām, trim un vairākām kārtām. No tā izmēriem atšķiras skaņa.
Vijole
Pamatu pamats, vijoles mums mainās. Šo dāvinājusi kāda Valmieras dzimta, kur savulaik vectētiņš to spēlējis, bet neviens no mantiniekiem to nav neturpinājis darīt. Un vijoles īpašnieka mazmeita šo instrumentu uzdāvināja mums.
Vella bungas
Vella bungas ir mūsu dalībnieka Genādija roku darbs. Šā instrumenta saknes varētu būt meklējamas Igaunijas pusē. Vella bungas gatavotas no bērza zara, ar novilktu stiepli, kurā sakarinātas skanošas metāla plāksnītes. Rībinot bungas pa grīdu, var piespēlēt toni pie pārējiem instrumentiem. Ar vella bungām labi iet ķekatās. “Dimzēnam” šis instruments ir jau otro gadu.
Dūdas
Kārļa Freiberga dūdas taisījis cēsinieks Māris Jansons – dažādu tautas instrumentu spēlmanis un darinātājs. Kārļa krājumā ir vairāki instrumenti. Jaunākajam ir desmit gadu.
***
V.Leja stāsta, ka folkloras kopai bijuši arī citi instrumenti, piemēram, cimbole, kuru neviens tā arī neprata spēlēt. Instrumenti ik pa laikam mainās, bet muzicētprieks paliek nemainīgs.
Brīvdabas muzeja etnogrāfe Īrisa Priedīte teic, ka Zemgalē bijis viss instrumentu klāsts, jo tautasdziesmās saglabājušies visu nosaukumu instrumenti. Tas liecina, ka zemgalieši bijuši ļoti muzikāli un dziedoši.
Vadītāja V.Leja aicina visus, kuriem mājās saglabājušies unikāli senču mūzikas instrumenti un kuri paši pieprot to spēli, lai droši ņem savu rīku un nāk “Dimzēna” pulkā.
