Par ugunsgrēka iespējamo cēloni min ruļļos satītā aizpērnā siena pašaizdegšanos.
Ugunsgrēks nopostījis 336 kvadrātmetru lielās kūts jumtu, kā arī iznīcinājis darbarīkus zemnieku saimniecībā «Dimzēni», kas atrodas Zaļenieku pagasta Ūziņos. Piecpadsmit kazas un divus zirgus saimniecības īpašnieka Edgara Svētiņa krustdēlam Oskaram Ansonam, kas nelaimes brīdī mājās bija viens, kopā ar kaimiņiem izdevās izglābt.
«Sākumā samiegojies domāju, ka kaimiņos strādā traktors, taču patiesībā sprakšķēja degošā kūts jumta šīferis,» stāsta Oskars, kuru 17. septembra sestdienas rītā ar trauksmi pamodināja kaimiņš Aldis Strazdiņš. Kopā ar otru kaimiņu Ojāru Gulbi un viņa sievu Antru puisis tūlīt bezbailīgi steidzās uz kūti un iznesa no degošās un piedūmotās ēkas kazas un āžus, kā arī izveda zirgus. Oskars piebilst, ka dzīvnieki bija iespiedušies kaktā un paši no kūts ārā negāja. Kad pēc minūtēm divdesmit ieradās ugunsdzēsēji, degošais jumts jau bija iegāzies. «Labi, ka sestdienas rīts bija mierīgs. Vējainā laikā uguns viegli varēja pārsviesties uz citām ēkām un dzīvojamo māju,» spriež Oskars.
Kazām kaimiņi atrod novietni
Dzēšanā piedalījās sešas ugunsdzēsēju ekipāžas no Jelgavas, Elejas un Dobeles. Visgrūtāk bija apdzēst aizpērnā siena ruļļus, ko ugunsdzēsēji vilka ārā, kūts priekšā izjauca un tad centās apdzēst. Izmantojot garām tekošās Svētes ūdeni, dzēšana turpinājās līdz nākamajam rītam – 22 stundas. Taču arī tad vēl pēc četrām dienām siens kaut kur apakšā viegli gruzdēja un dūmoja. Ugunsgrēka cēlonis nav skaidri zināms, taču viena no versijām ir tāda, ka gruzdēšana radās, vecajam, ruļļos satītajam sienam pelējot.
Kazām pagaidu mājvieta atvēlēta kaimiņu Strazdiņu ģimenes vecajā kūtī, kas neizmantota bija stāvējusi apmēram trīsdesmit gadu. Zirgi pagaidām ganās pļavās. «Kazas ārā laist nevar,» stāsta Oskars, kam rīti pirms došanās uz Spīdolas ģimnāziju Jelgavā sākās ar šo mājdzīvnieku slaukšanu un barošanu. Ugunsgrēkā ir sadedzis ledusskapis, kur bija domāts atdzesēt pienu.
Dimzēnos filmēja «Saplēsto krūzi»
Darba ugunsgrēkā cietušajā sētā ir daudz. Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane aicina atsaukties cilvēkus, kuri varētu palīdzēt novērst nelaimes sekas. «Dimzēni», par laimi, bija apdrošināti. «Ja no apdrošinātājiem naudu dabūs, tad ne uzreiz, un tā summa tādās reizēs parasti ir diezgan niecīga – ne jau tāda, lai pietiktu kūts atjaunošanai,» spriež G.Kulmane. Viņa piebilst, ka «Dimzēnu» sētas arhitektoniskais ansamblis uzskatāms par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli. Kūts tajā bija senākā ēka, kas celta 1926. gadā.
«Cilvēki ir lieliski. Biju aizbraukusi uz Abgunsti, kur Labrenču ģimene augustā likvidēja savu govju ganāmpulku. Gribēju no viņiem nopirkt kazām sienu, taču saimnieks Jānis Labrencis solīja, ka visu atlikušo sienu uzdāvinās. Arī Burmistra tēvs piedāvāja, ka vēl varētu palīdzēt ar tehniku,» stāsta G.Kulmane, kura uzņēmusies palīdzību koordinēt līdz nedēļas beigām, kad no brauciena uz Austriju būs atgriezies saimnieks E.Svētiņš. Viņš no ceļa sūta pateicības tiem, kuri ir palīdzējuši nelaimē.
Netālo «Dzirnavu Bērziņu» saimniece Anita Reihenbaha «Dimzēnu» saimnieku raksturo kā cienījamu cilvēku, kurš, saimniekojot ekoloģiski, cenšas saglabāt vecās lauku mājas, kur filmēts Latvijas Televīzijas seriāls «Saplēstā krūze» un kur dzimis izcilais ķīmiķis un farmaceits Eduards Svirlovskis. Arī viņa domā palīdzēt «Dimzēnu» atjaunošanā.
Tie, kuri vēlas palīdzēt ugunsgrēkā cietušajiem, aicināti zvanīt pa tālruni 29245153 vai 29420785.
