«Biznesa vidē tā ir normāla parādība, ka darbiniekam nemitīgi jāpierāda savas profesionālās spējas un jānāk klajā ar radošām idejām. Skolā direktors var palikt līdz pensijai un ilgāk. Ja viņš strādā labi, skolai ir vienkārši paveicies,» personāla atlases uzņēmuma «Workingday» speciāliste Andra Luksa pozitīvi vērtē jaunās valdības ieceri ieviest skolu direktoru iecelšanu uz noteiktu laiku. Jelgavas novada un pilsētas izglītības speciālisti idejā saskata arī draudus. Piemēram, iesāktā darba pēctecības nodrošināšanai.
Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa stāsta, ka ideja par to, ka izglītības iestāžu vadītājus varētu iecelt uz noteiktu termiņu, nav jauna. Jau deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad tika ieviesta direktoru atestācija, noritējusi diskusija, vai nevajadzētu noteikt laiku, cik ilgi viens direktors varētu vadīt skolu. Taču sarunas aprāvās. Kā norāda pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, šajā laikā arī nav sagatavota likumdošanas bāze un izstrādāta direktoru profesionālās kvalifikācijas iegūšanas procedūra, lai nodrošinātu izglītības iestādes pārvaldību, rotējot direktoru.Rotēt uz citu novadu būs sarežģītiTomēr iecere skolu direktorus iecelt uz noteiktu laiku neesot zemē metama. «Ja varētu šo terminēto darba līgumu atkārtot, vadītājam būtu lielāks stimuls strādāt radoši un neieslīgt rutīnā. Ja jauns darba līgums ar bijušo vadītāju netiktu slēgts, uz direktora amatu rastos iespējas konkurēt jauniem, perspektīviem cilvēkiem. Tas paaugstinātu kvalitāti visā izglītības jomā,» pārliecināta G.Avotiņa.Vispieredzējušākie skolu direktori Jelgavas novadā ir Vircavas vidusskolas direktore Ināra Vīgante (27 gadi amatā), Svētes pamatskolas direktors Edmunds Misevičs (22 gadi) un Sesavas pamatskolas vadītājs Andris Stašāns (22 gadi).I.Vīgante izglītības iestādes vadīšanu uzņēmās 1984. gadā ar domu izveidot savā pagastā ko paliekošu. Tas, viņasprāt, nav izdevies iepriekšējiem skolu direktoriem, kuri, nostrādājot trīs četrus gadus, bieži mainījušies. «Vircavas vidusskola ir mana vienīgā darbavieta. Laukos uzcelta māja. Nevaru iedomāties, ka man tagad būtu jādodas strādāt uz Ogres novadu. Varbūt pilsētā to var izdarīt, bet laukos – tas nav nopietni,» atzīst ilggadējā direktore. Viņa arī nepiekrīt, ka, ilgus gadus strādājot, varētu ieslīgt rutīnā. Situācija izglītībā mainās nepārtraukti. Nāk jaunas prasības, tiek ieviestas informāciju tehnoloģijas un modernizēti kabineti. Tas viss strauji jāapgūst, kā arī jāpielāgojas reformām. Piemēram, 2009. gadā pēkšņi bija jāiemācās vadīt tādu formu, kur līdztekus vidusskolai vēl ir arī divas filiāles, stāsta I.Vīgante.Jāmaina kvalifikācijas iegūšanas sistēmaArī G.Auza atzīst, ka, ienākot skolā jaunam, bet pieredzējušam direktoram, straujāk mainītos izglītības process, jo šāds vadītājs spētu ātrāk saskatīt iestādes darbības trūkumus. Taču tad valstī būtu jāmaina jauno izglītības vadītāju kvalifikācijas iegūšanas sistēma. Tam piekrīt Jelgavas 6. vidusskolas direktore Ilze Arbidane, kura šajā amatā strādā otro mācību gadu. «Lai arī šajā skolā esmu bijusi skolotāja un direktora vietniece, atrodoties direktora amatā, man visu nākas apgūt no jauna. Kā strādāt ar pedagogu kolektīvu, tehniskajiem darbiniekiem, dokumentāciju. Mācos tikai no savas pieredzes,» viņa stāsta, minot, ka būs nepieciešami vismaz pieci gadi, lai kārtīgi iestrādātos. Pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja uzskata, ka minimālais darba termiņš izglītības iestādē direktoram varētu būt seši gadi, maksimālais – 12 gadu. Tas saistīts ar iestādes darba vērtēšanas procesu un izglītības programmu akreditāciju.
