Sestdiena, 28. marts
Gunta, Ginta, Gunda
weather-icon
+13° C, vējš 0.45 m/s, R-ZR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Diriģenta Meri jaunie izaicinājumi

Latvijas Patriotu nedēļas daudzo muzikālo notikumu klāstā Aigars Meri sagatavojis jelgavniekiem simfonisko koncertu. 

Pasākumu pilnajā Latvijas svētku nedēļā mūzikas cienītājiem Jelgavā atkal tiek kārtējā A.Meri dāvana. Kārtējā tāpēc, ka nu jau nez kuru gadu vai nu pašos valsts svētkos 18. novembrī, vai arī Lācplēša dienā 11. novembrī (neliela novirze laikam bija tikai pērn, kad oktobra beigās varēja iedziļināties Alfrēda Šnitkes, Valērija Gavriļina un Alberto Hinasteras mūzikā) diriģents un paša iecerēto projektu mākslinieciskais vadītājs iepriecina ar latviešu mūzikas klasiku un tā saucamo nopietno laikmetīgo mūziku. 2013. gadā dzirdējām Jāņa Ivanova 14. simfoniju, kā arī Viļņa Šmīdberga, Georga Pelēča un Valta Pūces skaņdarbus, vēl pirms gada – paša skaņdarba autora Raimonda Tigula priekšnesumā skanēja «Dod, Dieviņi», kā arī Līgas Celmas-Kursietes «Jersikas derība». Varam šo atskatu turpināt, bet jau nedaudz sajucis, ar ko un kurā gadā šāda apdāvināšana sākās. Galvenais, ka turpinās.
Dubultprieks, ka izpildītāji (līdz ar dažiem laika gaitā labi iepazītiem solistiem, piemēram, Krišjāni Norveli jau sen uztveram kā savējo, arī programmas vadītāju Lieni Jakovļevu) ir mūsējie. Arī šogad 11. novembrī pulksten 19 pilsētas kultūras namā muzicēs savstarpēji cieši saistītie pilsētas kolektīvi – Jelgavas kamerorķestris un Jelgavas Mūzikas vidusskolas stīgu orķestris.

– Prieks uz afišām redzēt, ka Jelgavas kamerorķestris un Mūzikas vidusskolas stīgu orķestris mākslinieciskā vadītāja Aigara Meri vadībā Latvijas valsts svētku priekšvakarā, Lāčplēša dienā, gatavs dāvāt jelgavniekiem svinīgu, patriotisku un svētku noskaņai atbilstošu programmu, kas jau kļuvis par labu diriģenta un mākslinieku tradīciju. Vai svētku noskaņa liek kā īpaši izturēties pret koncertu?
Noteikti, repertuāra izvēle ir saistīta ar Lāčplēša dienu. Sākotnēji gribēju, lai abas koncerta daļas būtu saistītas ar svētku tematiku. Iepazīstot latviešu komponistu devumu, nācās konstatēt šādu faktu: mums ir Jāņa Mediņa opera «Uguns un nakts», Zigmara Liepiņa rokopera «Lāčplēsis», Jāņa Ivanova simfoniskais tēlojums «Lāčplēsis», Jēkaba Graubiņa, Ādolfa Ābeles, Pētera Plakida kora dziesmas ar Lāčplēša dienas tematiku, bet tas arī viss… 
Rokoperas «Lāčplēsis» atskaņojums Jelgavā jau bijis vairākkārt, tādēļ šķita būtiski iepazīstināt pilsētas un Zemgales novada klausītājus ar Jāņa Mediņa un Jāņa Ivanova skaņdarbiem. Riharda Zaļupes 1. simfonijas «Namejs» pirmo daļu «Degošais pilskalns» arī iekļāvu koncerta programmā apzināti, jo šķita būtiski godināt zemgaļu brīvības cīņu varoņus. 

– Iepriekšējo reizi, ja nemaldos, tevi ar šiem (un ne tikai, bija arī kori) kolektīviem varēja redzēt Pilsētas svētku koncertā «Mūzika un Jelgava pāri laikiem». Vai kopš pavasara daudz kas mainījies orķestra sastāvā? Ja orķestris cieši saistīts ar mācību iestādi, pārmaiņas laikam ir neizbēgamas katru rudeni?
«Mūzika un Jelgava pāri laikiem» man joprojām ir labā atmiņā – uzzināju arī daudz pārsteidzošu faktu par pilsētas vēsturi. Bet, runājot par orķestra sastāvu, esmu jau pieradis, ka Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkņi, absolvējot vidusskolu, dodas studēt uz Rīgas vai Eiropas augstskolām. Tas tiešām ir neviltots prieks, kad izdodas uzzināt Mūzikas akadēmijas vai kādas citas augstskolas iestājeksāmenu rezultātus un ieraudzīt uzņemto studentu sarakstā pazīstamus uzvārdus. Jā, citreiz tas ir arī izbrīns – tāds pozitīvs izbrīns…

– Negribas ielūkoties «dzeltenīgās aizkulisēs», bet ap vasaras vidu paklīda runas, ka Jelgavas kamerorķestri gaida grūtas dienas, jo Meri turpmāk darbošoties tikai pa Ventspili.
Gan Jelgavas pilsētas Dome, gan Mūzikas vidusskolas vadība vienmēr ir ļoti palīdzējušas un atbalstījušas, ļoti ceru, ka mūsu sadarbība arī turpmāk būs konstruktīva un radoši bagāta. Arī Latvijas Nacionālajā operā un baletā 2016. gadā mani sagaida jauni izaicinājumi. Ja pievērsīšu uzmanību visām «runām», būs grūti strādāt…

– Tas, ka šādos koncertos klasiskas vērtības repertuārā tiek kombinētas ar tā saucamo laikmetīgo mūziku, nav jaunums. Vai fragmenti no Jāņa Mediņa «Uguns un nakts» izraudzīti sakarā ar Raiņa lielās jubilejas gadu, bet Jāņa Ivanova simfoniskais tēlojums «Lāčplēsis» sakarā ar 11. novembri? Vai ir kādi dziļāki motīvi, šķiet, ka reiz teici, ka par maz novērtējam Jāni Ivanovu?
Jānis Ivanovs ir izcils komponists – divdesmit viena simfonija – tas ir grandiozs mūža darbs. Arī instrumentālie koncerti, simfoniskie tēlojumi, mūzika kinofilmām… Domāju, ka komponista skaņdarbi biežāk jāiekļauj koncertprogrammās.
Jāņa Mediņa operas «Uguns un nakts» fragmenti izraudzīti arī saistībā ar Raiņa jubileju. Ļoti priecājos, ka klausītājus priecēs «operas» zieds – Evija Martinsone, Rihards Millers un Krišjānis Norvelis.

– Ēriks Ešenvalds no relatīvi jaunajiem jau ir pārbaudīta vērtība, tāpēc viņa skaņdarba iekļaušana programmā neizbrīna. Kā veidojas sadarbība ar Jelgavas Mūzikas vidusskolas absolventu, klarnetes solo izpildītāju Edmundu Altmani, kura pamata darba vieta ir Igaunijā?
Ar Edmundu vienmēr esmu priecīgs satikties, koncertā «Mūzika un Jelgava pāri laikiem», manuprāt, ļoti veiksmīgi izskanēja Alvila Altmaņa Concertino klarnetei un orķestrim, un jau uzreiz pēc koncerta tādā vieglā eiforijā aicināju uz sadarbību 11. novembrī. Ērika Ešenvalda mūzika mani uzrunā jau no tā laika, kad Nacionālajā operā notika viņa «Augļu koks ir Jāzeps» iestudējums. Vasarā, kad citi domāja dažādas «runas», noklausījos «Arktikas nakts vīzijas» un sapratu, ka koncerta atskaņojums būs pareizā izvēle 11. novembra koncertprogrammai.
– Rihards Zaļupe atšķirībā no Ērika Ešenvalda vairāk pazīstams kā teicams mūziķis, kā skaņradi viņu pazīstam maz. Vai simfonija «Namejs» nebūs skaņdarbs, kas uztverams tikai moderna klausītāja ausij un klasisko vērtību cienītāji «nebēgs» prom?
Rihards ir ne tikai teicams mūziķis, bet arī teicams komponists – simfonija «Namejs», manuprāt, bagātina latviešu simfoniju klāstu ar individuālu kolorītu un spožu instrumentāciju. Mūzika ir episka, dramatiska un tajā pašā laikā ļoti melodiska. Ir spilgti jaušams kinomūzikas iespaids, bet tas nav noniecinājums, tieši otrādi – kompliments. Laimoņa Pura romāns «Degošais pilskalns» kā skaņu glezna – nedomāju, ka tas kādu var atbaidīt, tieši otrādi, tas ir interesanti un aizraujoši!

– Lai ražena sezona, tai skaitā arī Jelgavā! Varbūt vari atklāt vēl kādus tuvākos plānus?
8. martā iecerēts kopdarbs ar Jelgavas bigbendu – koncerts Frenka Sinatras piemiņai. Kopā ar ierastajiem sadarbības partneriem – Maksimu Beitānu (čells) un Mārtiņu Zilbertu (klavieres) – plānots Edvarda Elgāra čella koncerta un Ludviga van Bēthovena Piektā koncerta klavierēm un orķestrim atskaņojums. Raimonda Paula 80 gadu jubilejā ceru, ka izdosies realizēt mūzikla «Meža gulbji» atjaunotu uzvedumu ar jaunu instrumentāciju. Arī Kurzemes Hercoga galma komponista Feihtnera opera «Cephalus und Procris» gaida savu uzvedumu… ◆ 

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.