Var jau domāt, ka 1999. gada 23. septembrī izsludinātā konkursa par Jelgavas centrālā laukuma perspektīvo izmantošanu vienīgais taustāmais rezultāts ir laukuma pārdēvēšana hercoga Jēkaba vārdā.
Var jau domāt, ka 1999. gada 23. septembrī izsludinātā konkursa par Jelgavas centrālā laukuma perspektīvo izmantošanu vienīgais taustāmais rezultāts ir laukuma pārdēvēšana hercoga Jēkaba vārdā. Tomēr ne mazāk vērā ņemams ieguvums ir pašu jelgavnieku idejas par laukuma nākotnes veidolu, kas virmo ne tikai Domes gaiteņos.
Joprojām ikvienam dotas visas iespējas izteikties par Hercoga Jēkaba laukumu, veiksmes gadījumā savas idejas iemūžināt vēsturē. Materiālus konkursam var iesniegt pat vēstuļu vai aprakstu veidā (konkursa otrās kārtas laureāti Klegeru ģimene).
Jaunais ir labi aizmirsts vecais
«Ziņas» jau rakstīja, ka konkursa pirmajā kārtā prēmēti savstarpēji atšķirīgi arhitekta Imanta Čaklā, mākslinieka Georga Svikuļa un inženiera Jura Studenta priekšlikumi. G.Svikuļa un J.Studenta projektos ierosināts laukumu pārdēvēt par Zemgaļu laukumu, paredzot tajā iekomponēt Zemgalei raksturīga rijveida silueta celtni, kurā tiktu iekārtots arī Jelgavas tūrisma informācijas birojs. Turpretim, kā atzīmē K.Riekstiņš, visai radikālais, taču labi sagatavotais I.Čaklā priekšlikums aizskar tēmu par laukuma vēsturisko un nākotnes funkciju sakarību (kā zināms, pašreizējā laukuma forma nesakrīt ar kādreizējo novietojumu, neatbilst arī platība). I.Čaklais iesaka laukumu izveidot tā sākotnējās robežās, atbrīvojot izeju uz Driksas upi, kā tas bija pirms pārbūves.
K.Riekstiņa skatījumā šāds risinājums ir interesants, taču prasa ievērojamus kapitālieguldījumus, jo liela daļa apbūves ap laukumu būtu jānojauc.
– Redzam, kā Rīga cīnās ar savu vēsturisko centru, bet mēs vēl neesam gatavi tik radikālām pārmaiņām. Jābūt plašākai diskusijai, vai šāda pieeja ir vajadzīga, – viņš atzīmē.
«Rokas nost no laukuma»
– Kāpēc vispār ķērāmies klāt laukumam? Mani kolēģi arhitekti jau sen runā, ka kaut kas nav kārtībā ar laukuma mērogu.
Interesanti, ka dažās vēstulēs rakstīts: «rokas nost no Centrālā laukuma». Šādam skatījumam, kas, pavirši uzlūkojot, šķiet absurds, daļēji pievienojas arī pilsētas galvenais arhitekts. Viņaprāt, laukuma centrālā daļa, kuru aizņem dendrologa Dzidra Rieksta veidotā zaļā zona gan no tehniskā, gan no estētiskā viedokļa ir apmierinošā stāvoklī.
– Man patīk plašuma izjūta, – atzīst K.Riektiņš, piebilstot, ka laukumam nepieciešamas atsevišķas kompozicionālas izmaiņas, taču kopumā tas jāsaglabā pašreizējā mērogā. Jo vairāk tādēļ, ka, samazinot neapbūvēto teritoriju, apkārtējās apbūves sablīvēšana būtu dārga.
Ja laukuma pamatfunkcija ir būt par norises vietu masu pasākumiem, jāizvērtē, vai Jelgavā šādas akcijas notiek (notiks) ar laukuma proporcijām atbilstošu vērienu. Lielākās diskusijas žūrijai bijušas par to, ko darīt ar cieto segumu, kuru veido izdrupušas, «arhaiskas» betona plāksnes.
«Tuvāk kultūras šķūnim»
Daži jelgavnieki iesaka laukumā izveidot baseinu un strūklakas, kas tiktu papildinātas ar krāsas un gaismas efektiem, kā tas ir, piemēram, Čehijas galvaspilsētā Prāgā. Ir arī priekšlikumi atjaunot daļu no kanāla vai arī ūdenskrātuvi, kā savulaik Jelgavas tirgus laukumā, kas, protams, arī prasa radikāli pārkārtot apbūvi un ielu struktūru.
Ir arī priekšlikums izbūvēt nelielu estrādi, kā rakstīts kādā vēstulē, «tuvāk kultūras šķūnim».
Vērienīgāko pasākumu, piemēram, pilsētas svētku, rīkošanas pieredze liecina, ka kultūras nama priekšpusē nav pietiekami daudz vietas, kur izvietoties skatītājiem un priekšnesumu sniedzējiem. Sarīkojumu norises iesniedzas zaļajā zonā. K.Riekstiņš domā, ka, likvidējot Barona ielas posmu, varētu atbrīvot vietu nelielai estrādei.
Joprojām aktuāli ir priekšlikumi atjaunot daļu vēsturiskās apbūves – mūsdienīgā arhitektoniskā veidojumā iekomponējot Jelgavas vēsturiskā tirgus laukuma raksturīgu elementu – tā sauktās kolonādes.
Vairākkārt izteikta ideja, ka iebraucējam grūti iegūt informāciju par sabiedriskajām aktivitātēm Jelgavā. K.Riekstiņš atzīst tūrisma informācijas centra nepieciešamību Hercoga Jēkaba laukumā. Viņaprāt, jaunbūvē, kuru varam iedomāties gan kolonādes, gan rijas tipa, gan, kā iesaka viens no otrās kārtas laureātiem, mūsdienīgas stiklotas celtnes veidolā, būtu ierādāma vieta Jelgavas pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
Ne mazāk diskutējams jautājums – vai laukumā jābūt hercogam veltītiem skulpturāliem veidojumiem (varianti: hercogs uz zirga/uz kuģa priekšgala, braucot uz Tobago)? Varbūt pilsētas patrona godināšanai pietiek ar vienkāršu plāksnīti?
Vispirms «kurjatņiki», hercogs var pagaidīt
K.Riekstiņš atgādina, ka reāli Hercoga Jēkaba laukuma pārveidošanas darbi tuvākajā nākotnē neesot iecerēti gan līdzekļu trūkuma, gan citu iemeslu dēļ. Nav noslēpums, ka laukums ne tuvu nav pirmais objekts Jelgavā, kas «brēc pēc pārbūves».
– Vispirms jātiek galā ar «kurjatņikiem», – domā K.Riekstiņš.
– Nesen pie mums atbrauca grupa no Vides filmu studijas. Man bija kauns. Tik daudz par to ir spriests, taču darīts netiek nekas.
Ja reiz laukums nav aktualitāte nr.1, tas dod laiku viedokļu apmaiņai, iespēju uzklausīt pēc iespējas plašāku auditoriju .
Jau izlemts, ka nākamajā konkursa kārtā varēs piedalīties arī pretendenti no visas republikas, bet žūrijas sastāvs tiks papildināts ar pārstāvjiem no Latvijas Arhitektu savienības. Un tomēr K.Riekstiņš atgādina: kas gan cits, ja ne paši jelgavnieki, vislabāk pratīs iezīmēt savas pilsētas un tās centrālā laukuma seju. Tie laiki ir garām, kad pilsētas ģenerālplānus izstrādāja «brigādes no Rīgas».
