Pēc Jelgavas 4. vidusskolas iniciatīvas skolā notika darba seminārs pedagogiem un Izglītības satura un eksaminācijas centra speciālistiem.
Pēc Jelgavas 4. vidusskolas iniciatīvas skolā notika darba seminārs pedagogiem un Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) speciālistiem. Tā mērķis – diskutēt par mācību saturu, tā apjomu un skolas iespējām to godprātīgi īstenot.
Ideja radās 1998. gada rudenī, viesojoties Dānijā Jelgavas sadraudzības pilsētā Vejlē un vērojot turienes skolu darba specifiku.
Dāņu pamatskolēniem neuzdod mājasdarbus
Jāatzīmē dāņu skolu diezgan būtiskā atšķirība: līdz pat 8. klasei netiek liktas atzīmes, vērtēšana notiek netieši, skolotājiem regulāri informējot vecākus par bērna veiksmēm un neveiksmēm, sasniegumiem vai problēmām. Mācību satura apjoms ir krietni mazāks, mazāka ir skolēnu slodze, mājasdarbu praktiski nav. Tas ļauj skolotājiem daudz brīvāk izvēlēties darba metodes, klasē gaisotne veidojas daudz sirsnīgāka un draudzīgāka. Mācību procesā svarīgāks ir nevis zināšanu daudzums, bet gan prasme tās radoši izmantot. Protams, nevar salīdzināt ekonomisko situāciju Dānijā un Latvijā, taču nenoliedzami nepārvērtējams ir arī skolas ieguldījums stabilas un sakārtotas sabiedrības veidošanā. Dānijā praktiski nav bērnu, kas klaiņo un neapmeklē skolu tāpēc, ka nespēj sekot mācībām, ka skola sagādā nepatīkamas emocijas. Prasības paaugstinās 8. un 9. klasē, it īpaši ģimnāzijā.
Slodze – liela, pozitīvu emociju – maz
Domāju, ka, virzoties uz Eiropu politiski un ekonomiski, jātuvinās tai arī izglītības izpratnē. Taču skola to nevar izdarīt viena. Skolai jāpilda valsts izglītības standarts, jāsagatavo skolēni centralizētajiem eksāmeniem un kontroldarbiem, arī iestājeksāmeniem. Prasības ir augstas un slodze liela. Aptauja pierāda, ka 90 % skolēnu uzskata, ka tā ir par lielu. Skolotājiem godprātīgi mācot un stingri vērtējot, daudzos gadījumos novērtējums ir zems, pozitīvās emocijas mēdz arī izpalikt. Ar prieku uz skolu vidējās grupas klasēs nāk mazākā daļa skolēnu. Mūsu sociāli noslāņotajā sabiedrībā ne visiem bērniem labi klājas mājās. Un skolotāji ir dažādi – gan pēc amatprasmes, gan arī pēc attieksmes pret darbu un skolēniem.
Mērķis nebija noslīpētas paraugstundas
Šajā dienā notika arī atklātās stundas, pēc tam bija to analīze, diskusijas. Veicās dažādi. Neveiksmīgākajās stundās pierādījās, ka liela rezerve darba rezultātu uzlabošanā ir metodiskās meistarības pilnveide. Aktīvāk jāizmanto pilsētas Metodiski informatīvā centra un metodisko apvienību palīdzība. Taču mērķis nebija rādīt noslīpētas paraugstundas, lai izliktos, ka viss ir kārtībā. Svarīgāk bija izgaismot problēmas būtību, un tāpēc stundas vadīja dažādas kvalifikācijas skolotāji, tika rādītas arī vājas klases, pie tāfeles aicināti «grūtākie» bērni. Nebija viegli novadīt kvalitatīvu stundu paaugstināta stresa apstākļos. Vai mūs saprata pareizi? Iespējams, ka ne pilnībā, taču tā jau ir ierasta lieta.
Jo tālāk no Rīgas, jo problēmu vairāk
Tomēr iegūtais ir ļoti vērtīgs. Vispirms jau pašai skolai, kura intensīvi gatavojas akreditācijai, – pieredze, saņemtais vērtējums, aizrādījumi un padomi, kā arī personīgie kontakti; vairāki skolotāji ir uzaicināti darboties ISEC darba grupās. Tāpēc kolektīva vārdā izsaku lielu pateicību ISEC kolēģiem par atsaucību. Negribu «sabiezināt krāsas», taču domāju: jo tālāk no Rīgas, jo izteiktākas gan skolotāju sastāva, gan sociālās problēmas. Tāpēc domāsim kopā, kā attīstīties skolai labklājīgā un augsti attīstītā Latvijā.
