Profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss, krāpšanas un kļūdu riska izvērtēšana sabiedrībā, kā arī dažādi citi ar grāmatveža profesiju saistīti temati apspriesti Ekonomikas fakultātes seminārā, kas veltīts ilggadējā Grāmatvedības un finanšu katedras docenta Jāņa Benzes 90 gadu atcerei.
Lai arī seminārā dominēja mūsdienu aktualitātes, tās sākumā uzstājās mācību spēki, kuri strādājuši kopā ar J.Benzi. Agrākais katedras vadītājs tagadējais Ekonomikas un kultūras augstskolas prorektors Staņislavs Keišs uzsvēra, ka docents J.Benze, liekot lietā savu erudīciju, piecu valodu zināšanas, deviņdesmito gadu sākumā deva lielu ieguldījumu «Likuma par grāmatvedību» un «Likuma par uzņēmumu gada pārskatiem» izstrādāšanā. Tie ilgus gadus kalpo bez būtiskiem grozījumiem. «Tolaik paralēli veidojās divi grāmatvedības attīstības virzieni. Latvijas Universitātes profesore Grāmatvežu asociācijas prezidente Vilma Paupa mēģināja adaptēt tirgus ekonomikas prasībām padomju grāmatvedības sistēmu. Savukārt J.Benze pārstāvēja viedokli, ka Latvijai par pamatu vajadzētu ņemt Dānijas grāmatvedības sistēmu, kas paredzēja radikālas izmaiņas. Tolaik uz katedru nāca arī vecais jelgavnieks premjera Ivara Godmaņa padomnieks Imants Kapsis, un mums izdevās panākt savu ideju īstenošanu,» stāsta S.Keišs.Zvērinātā revidente agrākā Ekonomikas fakultātes dekāne Gaida Kalniņa atceras, ka docents J.Benze ne tikai ilgus gadus izglītojis fakultātes studentus, bet bijis arī zvērināto revidentu apmācības celmlauzis. Mūža pēdējos gados J.Benze ar kolēģu palīdzību izdeva grāmatu «Elles pievārtē», kurā stāstīja par piedzīvoto izsūtījumā no 1941. gada 14. jūnija līdz 1956. gadam. Tur viņš tika aizvests kā jaunietis, kuram Rīgas Franču licejā atlika nokārtot dažus izlaiduma eksāmenus. Atgriezies Latvijā, 1965. gadā J.Benze ar izcilību absolvēja Latvijas Universitāti, pēc kā saņēma liktenīgo piedāvājumu strādāt LLU, kas bija viņa darbavieta līdz 1994. gadam. Mūžībā J.Benze aizgāja 2006. gadā.
