Nākamtrešdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Jelgavas nodaļa sadarbībā ar Jelgavas Reģionālo pieaugušo izglītības centru un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju aicina uz konferenci Zemgales darba devējus.
Nākamtrešdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Jelgavas nodaļa sadarbībā ar Jelgavas Reģionālo pieaugušo izglītības centru (RPIC) un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju (RTA) aicina uz konferenci Zemgales darba devējus, profesionālo izglītības iestāžu speciālistus, pašvaldību un nodarbinātības aģentūras pārstāvjus, lai turpinātu diskusijas par darbaspēka atbilstību darba tirgus prasībām un profesionālās izglītības sistēmas attīstību.
Konferencē “Darbaspēka atbilstība darba tirgus prasībām Zemgales reģionā” Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis iepazīstinās ar socioloģiskā pētījuma rezultātiem par darba tirgus tendencēm novadā. Augstskolas speciālisti to pētījuši pērn ES PHARE 2000. gada programmas finansētā projekta ietvaros. “Ziņas” jau rakstīja, ka pētījums atspoguļo visdažādāko Zemgales iedzīvotāju skatījumu uz nodarbinātības iespējām, analizē svarīgākos darba iegūšanas un noturēšanas nosacījumus, turpmākās izredzes, kā arī padziļināti pēta ekonomiskās aktivitātes veicināšanas faktorus, profesionālās un tālākizglītības jautājumus.
Par darba meklētāju situāciju konferencē runās Zemgales Reģionālās valsts nodarbinātības aģentūras vadītāja Inese Lagzda. Par uzņēmējdarbības attīstības tendencēm stāstīs Zemgales attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš. Savukārt aģentūras izglītības darba grupas vadītāja Inese Didža analizēs profesionālo izglītību Zemgalē.
RTA priekšsēdētājs Imants Kanaška paudīs darba devēju viedokli par darbinieku kvalifikāciju, analizēs vēlamo un pašreizējo situāciju. LTRK Biedru un sabiedrisko attiecību daļas direktore Aina Biljone informēs par darbaspēka kvalitātes uzlabošanas iespējām, bet RPIC direktora vietniece Ingrīda Mikiško – par tālākizglītības piedāvājumu. Par profesionālās izglītības centra ieguldījumu kvalificēta darbaspēka sagatavošanā runās centra vadītāja Ilze Brante.
Pēc tam konferences dalībnieki strādās četrās darba grupās, lai diskutētu par savlaicīgas profesionālās orientācijas nozīmi, kvalificēta darbaspēka deficītu, iepriekš iegūtās kvalifikācijas paaugstināšanas iespējām un ES Sociālā fonda finansējumu darbaspēka kvalitātes uzlabošanai. Konference notiks reģionālajā pieaugušo izglītības centrā 17. martā pulksten 11.
Nesen LTRK, RTA un PIC, lai iepazīstinātu Jelgavas uzņēmējus ar pilsētas profesionālās izglītības iestāžu mācību programmām un rosinātu veidot dialogu par sadarbības iespējām, jau organizēja semināru “Profesionālās izglītības sistēma šodien un rīt”. Tajā Jelgavas RPIC, LLU, Jelgavas Amatu skolas un Jelgavas Amatniecības vidusskolas speciālisti stāstīja par profesionālās izglītības iegūšanas, kvalifikācijas pilnveides iespējām gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, kā arī par sadarbību ar darba devējiem prakses vietu nodrošināšanā, materiāli tehniskās bāzes uzlabošanā.
Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības centra direktora vietniece Dzintra Tillere seminārā norādīja, ka profesionālās izglītības sistēma valstī likumdošanas līmenī ir sakārtota. Taču nepietiekamais finansējums, profesionālās izglītības zemais prestižs, kā arī nepietiekamais dialogs ar sociālajiem partneriem traucē nodrošināt darba tirgu ar atbilstošas kvalifikācijas un kvalitātes darbiniekiem. Tautsaimniecības attīstības stratēģijas trūkuma dēļ profesionālās izglītības iestādes nav saņēmušas konkrētu pasūtījumu valsts tautsaimniecībai perspektīvā nepieciešamo speciālistu sagatavošanai. I.Mikiško no RPIC uztrauc problēmas pieaugušo izglītībā – valsts finansējuma trūkums, mācību programmu nesaskaņotība ar darba tirgu.
Interesi par profesionālās izglītības iestāžu piedāvājumu izrādīja apmēram desmit uzņēmumu pārstāvji – SIA “Alis”, SIA “Devcon”, Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca, uzņēmumi “KKR”, “Larelini”, SIA “Leandra”, “Poliurs”, “Zemgales tehnoloģiskais centrs” un citi. Noslēguma debatēs uzņēmēji uzsvēra, ka viena no nopietnākajām problēmām ir, ka darba devējs riskē zaudēt darbinieka izglītībā ieguldītos līdzekļus, ja darbinieks aiziet no uzņēmuma. Nav mehānisma, kas pasargātu uzņēmējus no šādiem zaudējumiem. Darba devēji arī nebija tik pārliecināti par augsto profesionālās izglītības sistēmas līmeni, par ko runāja ministrijas un mācību iestāžu pārstāvji.
Vislielākā neapmierinātība un kritika tika veltīta bezdarbnieku apmācības sistēmai. Iepirkumu procedūras piemērošana bezdarbnieku apmācības organizēšanā nav efektīva un elastīga. Pēc procedūru un noteikumu ievērošanas ir grūti panākt, lai piedāvātie kursi atbilstu noteikta reģiona un darba devēja vajadzībām. Apmācība negarantē, ka pēc kursu beigšanas bezdarbnieki iegūs darbu, tāpēc šajā sistēmā būtu nepieciešamas nopietnas izmaiņas.
